Automobiļa centrālā skārienekrāna evolūcija: kā digitāls pulkstenis kļuva par lielizmēra planšetdatoru 6

Mūsdienās var iekāpt gandrīz jebkurā mazās klases vai ģimenes automašīnā, un priekšējā paneļa centrā visticamāk rotāsies košs, multifunkcionāls daudzkrāsu skārienekrāns, lai gan vien pārdesmit gadus senā vēsturē tie bija retums, pārsvarā sastopami tikai premium segmenta spēkratos, turklāt ar ierobežotu funckionalitāti.

Pagātnē pirmie nopietnie soļi automašīnu priekšējā paneļa digitalizācijas jomā tika sperti pirms teju pusgadsimta, kad divkrāsu ciparu instrumentu panelis tika iekļauts 1976. gada Aston Martin Lagonda aprīkojumā. Vēlāk digitāls borta dators kā papildu aprīkojums bija pieejams Cadillac Seville, bet tikai 10 gadus pēc novatoriskā britu limuzīna dienas gaismu ieraudzīja Buick Riviera ar opciju priekšējā paneļa centrā uzstādīt divkrāsu ekrānu, kas reaģē uz pieskārieniem.

Skārienekrāna uznāciens

Kopš tā laika automobiļu digitalizācija savu attīstības skrējienu ir turpinājusi platiem soļiem. Mūsdienās ir grūti iedomāties pat viszemākās cenu kategorijas automobili, kuram priekšējā panelī nebūtu kaut viena digitāla elementa. Vai tas būtu pulkstenis, informatīvais bloks aiz stūres, ekrāns priekšējā paneļa centrā vai viss kopā. Citiem vārdiem sakot – skārienekrāns vairs nav nekas ekskluzīvs, jo salīdzinoši īsā laikā ir kļuvis par pašsaprotamu modernas automašīnas aprīkojuma elementu.

Franču autobūves uzņēmums Renault atminas, ka skārienjutīgo ekrānu tehnoloģijai pievērsās jau ap 2007. gadu, trešās paaudzes Clio pēcteča izstrādes procesā. Kompānijas vadība pret jauninājumu sākotnēji bija skeptiska, tāpēc vēl vairākus gadus atturējās teikt jāvārdu tehnoloģijas ieviešanai masveida ražošanā. Taču līdz ar Clio IV un elektriskā ZOE iznākšanu 2013. gadā radio, navigāciju un automašīnas iestatījumus varēja pārvaldīt ar pieskārieniem R-Link multimediju sistēmas 7 collu ekrānam. Renault gan savu multimediju sistēmas kursorsviru vēl pilnveidoja un papildināja ar daudzvirzienu asi, lai ērtāk būtu lietot R-Link navigācijas sistēmu, tomēr Scenic XMOD, tā laika Megane saime un Espace IV bija pēdējie automobiļi ar aizejošo tehnoloģiju. Renault modeļu klāstā bija sācies skārienekrānu laikmets.

"Pāreja no kursorsviras uz skārienekrānu ātri vien kļuva par nepieciešamību, lai lietotājiem nebūtu jāmaina ieradumi, kurus bija ieguvuši ar viedtālruņiem un planšetdatoriem," saka Renault uzlabotās lietošanas pieredzes vadītājs, dizainers Marks Pinels.

Planšetdators priekšējā panelī

2014. gadā Renault veica apvērsumu autobūvē, tradicionāli horizontālo centrālo ekrānu pagriežot par 90 grādiem. To franči pamatoja ar vēlmi multimediju sistēmas lietošanas pieredzi ne tikai konceptuāli, bet arī praktiski pietuvināt viedtālruņa un planšetdatora lietošanas pieredzei. Pirmais zīmola modelis ar vertikālu 8,7 collu centrālo skārienekrānu bija piektās paaudzes Renault Espace. Gadiem ejot, šādi orientētu centrālo skārienekrānu ieguva arī citi zīmola modeļi – Megane IV (2016), Koleos II (2017), Clio V (2019) un Captur II (2019).

"2010. gadā mēs priekšējam panelim pielīmējām iPad, lai redzētu, kādu labumu dod vertikālais formāts. Mēs bijām pirmie, kas ieviesa šādi orientētus ekrānus. Mēs vēlējāmies izcelt lietotāja un multimediju sistēmas mijiedarbības ātrumu un priekšrocības, navigācijas karti skatot vertikālā ekrānā," atceras Renault galvenais interjera dizainers Stefans Majore.

Vienlaikus ar paplašinātām tehniskajām iespējām, ko nodrošina pastāvīgi augošā multimediju sistēmu veiktspēja, dizaineri domāja arī par digitalizācijas tendencēm, proti, digitāla instrumentu paneļa integrāciju un drošāku ergonomiku.

Pirmie ideju aizmetņi materializējās konceptautomobiļos TreZor (2016), SYMBIOZ (2017) un MORPHOZ (2019), kuri saņēma vienotu apgriezta L formas insturmentu paneļa un centrālā skārienekrāna kompleksu. Bet jau 2022. gadā šāda tipa ekrāns ar nosaukumu OpenR tika integrēts sērijveida modelī Megane E-Tech Electric.

OpenR skārienekrānu veido vertikāls 12'' centālais panelis un horizontāls 12,3'' instrumentu panelis, kuru kopējais virsmas laukums ir iespaidīgi 774 cm2. OpenR Link operētājsistēmu savukārt raksturo vienkāršas izvēlnes, ērta navigēšana ekrānā, samazināts darbību skaits, lai piekļūtu svarīgākajām funkcijām, un līdz ar to arī jaunā līmenī pacelta lietošanas ergonomika un drošība. Arī OpenR Link izstrādē Renault inženieri un dizaineri stingri turējās pie viedtālruņu filozofijas, jo iekšējos testos ar dažādām klientu grupām tika noskaidrots, ka daudzi no klientiem joprojām dod priekšroku viedtālrunim, kas piestiprināts pie priekšējā paneļa. Nebija nekādu šaubu, kādai ir jābūt OpenR sistēmai – iecienītākās lietotnes bija jāintegrē automobiļa ekosistēmā, lai piedāvātu tādu pieredzi pie stūres, kas pietuvināta viedtālruņa lietošanai un pāri visam – rada pilnīgu uzticēšanos.

Skārienekrānu nākotne

Lai gan Megane E-Tech Electric L formas skārienekrāns ir izpelnījies lietotāju atzinību, tas nenozīmē, ka Renault neizskata alternatīvus risinājumus. Apgrieztas L formas dubultais OpenR ekrāns šobrīd ir inovāciju simbols, taču tas pilnīgi noteikti nav piemērots visiem automobiļiem. Piemēram, jaunākajā Renault 5 E-Tech electric 10,1'' instrumentu panelis un 10'' multivides ekrāns ir novietoti horizontāli, jo to pieprasa priekšējā paneļa horizontālais dizains un ergonomika.

Soli tālāk Renault sper ar jauno Grand Koleos, kas nesen atklāts Korejas tirgū. Šim modelim ir jauns panorāmas ekrāns, ko veido trīs horizontālas daļas un salona multivides pieredzē iekļauj arī priekšējo pasažieri. Mutlimediju ekrāni aug un mainās, bet Marks Pinels arī apzinās, ka liels ekrāns var būt uzmanības novērsējs, tāpēc nākamajā ekrānu paaudzē prioritāte būs drošība un samazināts diskomforts perifērajā redzē. Daudz darba tiks ieguldīts, domājot par optimālu ekrānu izkārtojumu un, kas zina – kādu dienu, iespējams, nāksies ekrānus pat paslēpt, vienlaikus saglabājot to pieejamību.