Pēc nelielas lejupslīdes 2024. gadā, kad jaunu elektrisko automobiļu reģistrācija Eiropā samazinājās par 1,2%, šogad tirgus ir atguvies.
Tirgus izpētes uzņēmumi ziņo par sen neredzētu elektroauto pārdošanas palielinājumu – tas atkal sasniedzis divciparu skaitli. Pieprasījums pēc tiem pieaudzis arī Latvijā. Kas cilvēkus pamudina par labu šādai izvēlei?
Cilvēki atkal izrāda interesi
Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmumu JATO Dynamics un Rho Motion datiem jau 2025. gada pirmajā mēnesī Eiropas Savienībā (ES) tika pārdots par 37,3% vairāk jaunu elektroauto nekā pērn. Savukārt februārī tie bija 26%, bet martā – 27%. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā: jauno elektromobiļu reģistrācijā fiksēts 12,2% pieaugums – 294 vienības 2025. gada pirmajos mēnešos pret 262 vienībām pērn.
Eksperti šo atveseļošanos skaidro ar vairākiem faktoriem. JATO Dynamics analītiķis Felipe Munjoss 2024. gada pārskatā norādīja, ka pērn saspringumu radīja mainīgā elektroauto subsīdiju politika, augstās vidējās mazumtirdzniecības cenas un zemā elektroauto tālākpārdošanas vērtība. 2025. gadā eksperts prognozēja situācijas uzlabošanos – lielā mērā pateicoties ražotāju plāniem radīt modeļus plašākam sabiedrības lokam. Un tā vien izskatās, ka šī prognoze jau sākusi piepildīties – uzņēmumi arvien biežāk piedāvā cenas ziņā pieejamus elektroauto.
“Jau tagad tirgū atrodami arī modeļi par piezemētāku cenu, kas neizlēmīgos varētu mudināt beidzot ņemt un pirkt nost. Kāds, iespējams, ir gaidījis lētāku pilsētas modeli, bet cits ir gatavs atdot 30 000–40 000 eiro par lielāku un labāk aprīkotu EV – un beidzot šādas iespējas ir radušās. Taču jāatzīst – par lētiem elektroauto joprojām saukt nevar,” saka Kursors.lv auto žurnālists Māris Gaugers.
2024. gada beigās un 2025. gada sākumā Eiropas ielās sāka parādīties vairāk budžeta ziņā draudzīgu elektroauto – no Citroën ë-C3 un Renault 5 E-Tech līdz ë-C3 Aircross un Kia EV3 krosoveram. Attiecīgajos segmentos šie modeļi rada patiesi sīvu konkurenci saviem sāncenšiem – kā nekā tiem ir pieejamāka cena un tai pašā laikā saglabāts komforts vai veiktspēja. Piemēram, 4,3 metrus garajam Kia EV3 ar 81,4 kWh akumulatoru sniedzamība ir 605 km, bet motora jauda – 150 kW. Ar mazāku 58,3 kWh akumulatoru tas spēj veikt 436 km.
Izmaiņas stratēģijā
Vēl viens iemesls intereses kāpumam par elektroauto ir stingrākas ES emisijas prasības, kas stājās spēkā gada sākumā. Tajās paredzēts, ka vismaz 22% visu ražotāja pārdoto auto jāveido elektriskajiem modeļiem, pretējā gadījumā kompānijām draud liels naudas sods. Lai gan ES apsver iespēju atvieglot šos noteikumus, paredzot ilgāku pārejas periodu, lielākā daļa ražotāju pārmaiņām sāka gatavoties jau pagājušā gada beigās. Jaunās regulas spiediens lika uzņēmumiem laikus pielāgot savu stratēģiju: iekšdedzes automobiļiem paaugstināt cenas, bet elektriskajiem – dot atlaides. Šo lēmumu rezultātā mums ir pavēries plašāks elektroauto klāsts.
Arī Latvijā lielākie zīmoli tagad dažādos segmentos piedāvā vairākus pilnībā elektriskus modeļus. Škoda savu portfeli nokomplektējusi ar Elroq un Enyaq krosoveru, Renault gadījumā var izvēlēties no vairākiem – 5 E-Tech, Megane E-Tech un Scenic E-Tech, bet Kia tirgo veselu elektrisko SUV līniju: EV9, EV6 un EV3. Te būtu vietā atgādināt, ka aprīlī tehnoloģiski progresīvais EV3 izcīnīja 2025. gada pasaules gada auto titulu. Drīzumā Kia Eiropā laidīs klajā arī EV4 sedanu un hečbeku – tātad mums būs vēl lielāka izvēle.
Uzvar praktiskums
Taču pastāv arī daži retāk dzirdēti iemesli, kāpēc elektroauto kļūst arvien populārāki. Piemēram, Vācijā ir pagājis gads kopš subsīdiju atcelšanas, kas sākotnēji sabremzēja pārdošanu. Tagad sabiedrība ir pielāgojusies.
“Subsīdiju atcelšana galvenokārt ietekmēja tos, kam ļoti svarīgs bija tieši finansiālais stimuls. Taču pēc kāda laika daļa potenciālo pircēju saprata, ka ērtāku pilsētas transportu viņiem neatrast. Ilgtermiņā subsīdijas zaudē nozīmi – paliek tikai jautājums par to, cik patīkams un cik ekonomisks ir auto,” saka Māris Gaugers.
Elektromobiļa iegādi stimulē arī tehnoloģiju attīstība. Teiksim, lēna uzlāde, kas kādreiz bija nopietna problēma, tagad vairs nav klupšanas akmens. Piemēram, iepriekšminēto Kia EV3 ātrajā stacijā no 10 līdz 80% var uzlādēt tikai 29 minūtēs.
Arvien vairāk cilvēku izmēģina elektroauto, daļa arī nopērk un vēlāk apmierināti demonstrē savu jaunieguvumu draugiem. Tā šo auto pieņemšana iegūst savdabīgu viļņveida efektu, jo cilvēki saprot, ka tur viss ir pat ļoti okei, un pērk aizvien vairāk.
“Galu galā elektroauto uzturēšanas un ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā iekšdedzes automašīnām, tāpēc daļa cilvēku uz elektrisko transportu pāriet finansiālu apsvērumu dēļ,” Māris norāda.
Noslēgumā vēl daži izteiksmīgi skaitļi. JATO Dynamics ziņo, ka Eiropas Savienībā EV tirgus daļa pastāvīgi pieaug: 2020. gadā – 6,2%, 2021. gadā – 10,3%, 2022. gadā – 13,9%, bet 2023. gadā elektroauto īpatsvars sasniedza 15,7%. Pagājušajā gadā tie veidoja 15,4% jauno transportlīdzekļu pārdošanas apjoma. Savukārt dīzeļauto tirgus daļa šajā pašā periodā saruka uz pusi: no 28,6 procentiem 2020. gadā līdz 14,3 procentiem 2024. gadā. Benzīna auto īpatsvars samazinājās mērenāk – no 53,2 līdz 48,4%.
Kāds jauks propagandas raksts.
Pēc auto pamat un pagarinātās garantijas beigām to bateriju var iebāzt vienā vietā.