Elektromobilitāte Eiropas Savienībā turpina uzņemt apgriezienus, un šī tendence kļūst arvien izteiktāka. Īpaši ar atbalstu un ierobežojumiem, kas kropļo tirgus ekonomikas pamatprincipus.
Kā liecina nozares asociācijas ACEA dati, maijā Eiropas ceļos parādījās gandrīz 143 000 jaunu pilnībā elektrisku automašīnu — par ceturtdaļu vairāk nekā šajā pašā mēnesī pērn. Ja apskata gada pirmos piecus mēnešus kopumā, Eiropas Savienībā reģistrēti jau vairāk nekā 700 000 elektroauto, kas veido 15,4% no visiem jauno automašīnu pirkumiem. Pievienojot arī uzlādējamos hibrīdus, šo transportlīdzekļu daļa palielinās līdz 21,8%.
Īpaši izceļas Vācija, kur maijā tika reģistrēti aptuveni 43 000 pilnībā elektrisku automobiļu. Pozitīvu pienesumu deva arī Beļģija un Nīderlande, savukārt Francijā bija vērojams kritums — to lielā mērā skaidro ar valdības subsīdiju samazināšanos.
Tikmēr turpina samazināties piepras;ijums pēc iekšdedzes motoru automašīnām – līdz 2025. gada maija beigām benzīna automašīnu reģistrācija bija samazinājusies par 20,2 %, un samazinājums bija vērojams visos galvenajos tirgos. Straujākais kritums bija Francijā, kur reģistrācijas samazinājās par 34,3 %, tai sekoja Vācija (-26,1 %), Itālija (-15,4 %) un Spānija (-13,3 %).
Līdzīgi samazinājies arī dīzeļdzinēju automašīnu tirgus, maijā sasniedzot vairs tikai 9,5 % tirgus daļu.
Pēc analītiķu aplēsēm, šogad pasaulē tiks pārdoti par 25% vairāk elektroauto un uzlādējamo hibrīdu, sasniedzot aptuveni 22 miljonus vienību. No šī apjoma lielāko daļu – aptuveni divas trešdaļas – veidos pārdošanas Ķīnā, Eiropa ieņems otro vietu ar 17% tirgus daļu, bet ASV krietni daļa būs tikai 7%, ko skaidro ar subsīdiju mazināšanu elektroauto pircējiem un nenoteiktību valsts politikā.
Cik var šo smērēt mums un karināt makaronus uz ausīm?
Daudzos mēdijos, pēdējā laikā, tieši pretēji dati.