Bugatti vadītājs Mate Rimacs uzskata, ka Eiropas autoražotājiem nevajadzētu mēģināt sacensties ar Ķīnas ražotājiem uz viņu pašu spēles laukuma. Tā vietā Eiropai būtu jāmeklē savas priekšrocības — luksuss, kvalitāte, dizains un roku darbs.
Rimacs norāda, ka pēdējos gados automobiļu saloni arvien vairāk kļuvuši par tehnoloģiju demonstrējumiem: ekrāni kļūst lielāki, fiziskās pogas pazūd, bet ražotāji sacenšas par uzlādes ātrumu un tehnoloģiju iespējām. Tomēr lielāks ekrāns vai lielāka skaitļošanas jauda ne vienmēr nozīmē lielāku greznību. Kā piemēru viņš min klasiskus Rolls-Royce un Bentley automobiļus, kuru salonos greznību rada āda, koks un rūpīga apdare.
Pēc Rimac domām, Eiropai būtu jāseko Šveices pulksteņu industrijas piemēram. Šveices ražotāji nemēģina izgatavot lētākos pulksteņus pasaulē, bet koncentrējas uz kvalitāti, meistarību un ekskluzivitāti. Līdzīgu pieeju var izmantot tādi zīmoli kā Bugatti, Rolls-Royce un Bentley.
Tomēr šādu stratēģiju nevar attiecināt uz visu Eiropas autoindustriju. Tādas kompānijas kā Renault, Škoda vai Volkswagen nevar pārvērst ikvienu modeli par luksusa automobili, jo lielākajai daļai pircēju nepieciešams praktisks un pieejams auto. Turklāt arī Ķīnas ražotāji vairs nepiedāvā tikai lētus automobiļus ar lieliem ekrāniem — tie arvien vairāk konkurē arī dizaina, materiālu un tehnoloģiju jomā.
Tāpēc Rimaca galvenā doma ir plašāka: Eiropai nevajadzētu akli kopēt Ķīnas tehnoloģiskos risinājumus, bet gan saprast, ar ko tās automobiļi ir īpaši un kāpēc tos būtu vērts iegādāties. Bugatti atbilde ir skaidra — ekskluzivitāte un meistarība. Pārējai Eiropas autoindustrijai savs ceļš vēl jāatrod.


















Man ir bijušais kolēģis, pensionārs, kurš dzīvo netālu no kādas Latvijas kurorpilsētas, pa reizei brauc iepirkties uz turieni, pa reizei citur. Viņa auto pašreiz ir 26 gadu vecs VW Lupo ( kādreizējais ģimenes rezerves auto ar 200k ) nobraukumu ar tiešām ekonomisku 3 cilindru dīzeli. Tas auto viņa vajadzībām pilnīgi atbilst un viņš ar to ir apmierināts.
Tādu cilvēku ir pietiekami, citādi nebūtu tāds pieprasījums pēc Dacēm, patlaban vis- vai vieniem no vienkāršākajiem auto Eiropā.
Pie tam pēc statistikas: Ilgtermiņa tendence liecina, ka vidējais attālums, ko veic ES autovadītājs, samazinās; Vismazākais nobraukums: vismazāko attālumu veic autovadītāji Lietuvā (vidēji ~6000 km gadā) un citās Baltijas valstīs.
Bet pa to laiku ražotāji cenšas reklamēt dārgus pārinženierētus gadžetus un katrā ziņā vismaz hibrīdus, ja ne BEV. Un tiecas sasniegt 1000 km "nobraukumu ar vienu uzlādi."
Ja cilvēks nedzīvo auto ilgu laiku, tad viņam nevajag "plašas multimediju iespējas" vai sēdekli ar abonējamu dibena masāžu.
Bet ražotāji varētu iesākt ar kaut ko vienkāršu, piemēram, nerūsējošu virsbūvi.