Sākta priekšizpēte Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izveidei 4

Konkursa rezultātā uzvarējušais uzņēmums "AFRY Management Consulting Oy" analizēs nosacījumus pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras attīstībai no Somijas caur Baltijas valstīm un Poliju līdz Vācijai, pētot arī zaļā ūdeņraža tendences reģionā. 

Paredzams, ka priekšizpēte, kas nodrošinās visaptverošu, faktos balstītu ietvaru tā, lai varētu pieņemt optimālus lēmumus, norisināsies sešus mēnešus, līdz 2024.gada vidum.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta mērķis ir izveidot savienojumu starp zaļās enerģijas ražošanas reģioniem Ziemeļeiropā un galvenajiem patēriņa centriem Centrāleiropā. Projektu plānots īstenot līdz 2030.gadam.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss skaidro, ka, izpētot pašreizējo ekonomisko situāciju, priekšizpētes konsultanti sniegs atbildes par zaļā un zema oglekļa satura ūdeņraža ražošanas un patēriņa potenciālu reģionā. Speciālisti sniegs ieteikumus par projekta apjomu, cauruļvadu maršrutēšanu, jaudām, finansējumu un risku pārvaldību. Tāpat tiks izpētītas iespējamās ūdeņraža uzglabāšanas vietas. 

Bariss skaidro, ka pētījuma rezultāti būs svarīgi visam reģionam, aktīvi meklējot iespējas ūdeņraža ekosistēmas attīstībā. Alternatīvo resursu ienākšana enerģētikas nozarē ir viens no dienas kārtības jautājumiem visam reģionam un katrai valstij individuāli, tāpēc "Conexus" turpinās strādāt pie šī transformācijas procesa visos iespējamos veidos.

Tiek uzskatīts, ka ūdeņraža koridors sniegs būtiskas iespējas enerģētikas un saistīto ekosistēmu attīstībai, informē "Conexus" pārstāvji. Tas veicinās atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, paātrinās ūdeņraža ekonomikas attīstību un veicinās Eiropas klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt tas radīs investīciju iespējas rūpnieciskajās un tehnoloģiskajās inovācijās visā cauruļvada maršrutā, samazinās enerģijastransportēšanas izmaksas, radīs jaunas darba vietas un nodrošinās papildu ienākumus valstīm.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekts atbalsta virzību uz reģionālo un Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz ūdeņraža koridora priekšizpētes rezultātiem, projekta partneri pieņems lēmumu par projekta tālāko attīstību.

2022.gada decembrī projekta partneri parakstīja sadarbības līgumu par projekta kopīgu virzīšanu, savukārt 2023.gada novembrī Eiropas Komisija Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridoram piešķīra Eiropas kopīgu interešu projekta statusu. 

Šobrīd projektā tiek veikts nākamais nozīmīgais solis, projekta partneriem parakstot līgumu par priekšizpēti, lai turpinātu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izveides izpēti.

Līdz ar dinamiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar enerģijas transformāciju un ekonomikas dekarbonizāciju visās ES dalībvalstīs, paredzams, ka ūdeņradis kļūs par vienu no galvenajiem enerģijas avotiem Eiropā. Ūdeņradis stiprinās ES energoapgādes drošību un tam būs nozīmīga loma atkarības mazināšanā no importētā fosilā kurināmā unenerģijas. Turklāt, aizstājot fosilo kurināmo rūpniecībā, transportā un enerģētikas nozarēs ar atjaunojamu un zemu oglekļa saturu īpašo ūdeņradi, tiks panākts nozīmīgs ieguldījums ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 52,38 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 31,5% un bija 4,7 miljoni eiro.

"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.