KEM: Elektroenerģijas cenu lēcienu biržā ietekmējis aukstums un elektrostaciju darbības ierobežojumi Somijā 16

Elektroenerģijas cenu lēcienus "Nord Pool" biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā - vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties būtiski aukstākiem laika apstākļiem, nozīmīgi pieaugušais pieprasījums pēc elektroenerģijas, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā norāda, ka piektdien novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums "Nord Pool" biržā Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā - kāpums ir kopš ceturtdienas, 4.janvāra, plkst.8, un kas turpinās arī piektdien.

Tāpat ministrijā atzīmē, ka Ziemeļvalstīs gaisa temperatūra vietām ir noslīdējusi zem -40 grādu pēc Celsija atzīmes. Šāda temperatūra ietekmē elektroenerģijas pieprasījumu, jo elektroenerģija tiek izmantota arī mājokļu apsildei. Vienlaikus ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta ir arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Savukārt, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vēstītā, Somijā ne tikai būtiski pieaudzis patēriņš, bet novērota arī atsevišķu elektroenerģijas ražotņu īslaicīga nedarbošanās - vairākām vidēji lielam elektrostacijām neplānoti nav pieejamas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Balstoties uz "Nord Pool" biržas datiem, darbības ierobežojumi noteikti vairākām vidēji lielām - ar uzstādīto jaudu līdz 240 megavatiem (MW) - fosilā kurināmā un biomasas elektrostacijām.

KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis skaidro, ka elektroenerģijas ražošanas jauda Latvijā ir pietiekama - tā pārsniedz pieprasījumu. To nodrošina ūdens līmenis Daugavā, kas ļauj darbināt hidroelektrostacijas ar pilnu jaudu, kā arī termoelektrostaciju darbība.

"Šodien, 5.janvārī, ir vairākas stundas, kurās elektroenerģijas cena Somijas un Igaunijas cenu apgabalos ir būtiski augstāka, nekā Latvijā. Tādējādi pozitīvā situācija Latvijā dod iespēju ierobežot Somijas elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz Latvijas patērētājiem," norāda Valdmanis.

KEM arī atzīmē, ka Baltijā reģionālā energoapgādes drošība būtiski uzlabosies pēc 15.janvāra, kad ir plānots pabeigt plānveida remontdarbus vienā no Rīgas otrās termoelektrostacijas energoblokiem ar uzstādīto jaudu 420 MW. Bloka testēšanu plānots sākt nākamās nedēļas sākumā.

Vienlaikus KEM norāda, ka visaugstākie elektroenerģijas cenu griesti fiksēti 2022.gada vasarā. SPRK ir vērsusies ar informācijas pieprasījumu "Nord Pool" biržā, kas informējusi, ka šobrīd neredz ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmes, taču veiks padziļinātu biržas 5.janvāra datu analīzi un turpinās uzraudzīt situāciju.

Stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc biržas cenas, jo tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķinu. Lietotājus, kuri norēķinās pēc fiksētas cenas, šobrīd cenu izmaiņas biržā neskar. Fiksētas cenas gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma noteiktajā periodā.

Jau ziņots, ka 5.janvārī "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena Latvijas reģionā no plkst.8 līdz 12, kā arī no plkst.15 līdz 17 pārsniegs vienu eiro par kilovatstundu (kWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt laikā no plkst.7 līdz 8, kā arī no plkst.12 līdz 15 un no plkst.17 līdz 20 elektroenerģijas cena biržā būs robežās no 0,7 līdz 0,99 eiro par kWh.

Laikā no plkst.8 līdz 9 tika sasniegta dienas maksimālā elektroenerģijas cena, kas bija 1,47 eiro par kWh.

Vienlaikus līdz plkst.7 rītā elektroenerģijas cena bija robežās no 0,11 līdz 0,35 eiro par kWh. 

Dienas vidējā cena būs 0,67 eiro par kWh.