Virspeļņas nodoklis motivēs degvielas mazumtirgotājus pēc iespējas ātrāk samazināt cenu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Viņš norādīja, ka esošās degvielas cenas liecina par to, ka virspeļņas nodoklis ir nepieciešams.
Tostarp Valainis minēja, ka degvielas cena, kas pārsniedz 1,8-1,9 eiro par litru, rada ļoti lielu spiedienu uz tautsaimniecību - no šīs situācijas cietīs virkne nozaru, izraisot tālāku cenu spiedienu uz pilnīgi jebkuru darbību, vai tās ir pārtikas cenas, vai tie ir neatliekamās medicīnas pakalpojumi. "Respektīvi, valsts budžetam būs jāver maks vaļā, ja cenas saglabāsies šādā līmenī," sacīja ministrs.
Valainis arī atzīmēja, ka degvielas cenu noteikšanā nav konsekvences - degvielas uzpildes stacijās degvielas cena momentā tiek palielināta, ja biržā cena nosvārstās uz augšu, taču, cenai biržā samazinoties, degvielas uzpildes stacijās cena nemainās. "Tiklīdz birža nosvārstās uz augustā, tā cenas momentā ir uz augšu, un tas notiek ar stundu intervālu," sacīja Valainis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš dīzeļdegvielai tika samazināts akcīzes nodoklis, taču degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena nav mainījusies. "Teju nedēļa jau pagājusi, bet cenas ir turpat, kur bija. Es īsti neredzu, ka šis akcīzes samazinājums atspoguļotos degvielas cenās. Ir dažādi argumenti, bet šie argumenti, manā ieskatā, nav pamatoti. Tātad šis virspeļņas nodoklis būtu tieši tas, kas motivētu pēc iespējas ātrāk samazināt šo cenu," sacīja Valainis.
Komentējot degvielas tirgotāju pausto, ka akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, kas stājās spēkā 1. aprīlī, degvielas uzpildes stacijās būs novērojams ar zināmu laika nobīdi, jo jaunā likme tiks piemērota tai degvielai, kuru izvedīs no akcīzes preču noliktavām uz degvielas uzpildes stacijām, Valainis atzīmēja, ka šiem argumentiem ir jādarbojas uz abām pusēm, jo tajā brīdī, kad tirgotāji ir iepirkuši degvielu par lētāku cenu, tā ar stundas nobīdi tiek palielināta, ja biržā ir kāpums. "Un kas tad tajā brīdī notiek? Tajā brīdī viņiem lētā degviela pēkšņi kļūst dārgāka," pauda Valainis.
LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien plāno turpināt vērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.
Tāpat vēstīts, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Tomēr degvielas tirgotāji aģentūrai LETA norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai būs novērojams ar zināmu laika nobīdi, jo jaunā likme ir piemērojama tai degvielai, kuru no 1. aprīļa sāk izvest no akcīzes preču noliktavām uz degvielas uzpildes stacijām.
Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Tāpat degvielas tirgotāji ir pauduši, ka nesaredz kompromisa variantu attiecībā uz iecerēto solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.
"Nedomāju, ka te var rast kompromisu. Šādu regulējumu neatbalstām konceptuāli, jo tas ir balstīts politiskos motīvos - ar šo "makšķerēt" vēlētāju balsis gaidāmajās velēšanās," aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.
Viņa arī pauda, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," sacīja Ligere.
Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.
Valainis vienu brīdi izlikās, ka ir pret birokrātiju. Ar vienu šo lēmumu viņš ievieš tādu birokrātiju, kādas nevienā nozarē nav bijis.