Lai mazinātu iedzīvotāju atkarību no importētās naftas un dabasgāzes cenu svārstībām, straujāk jāvirzās uz ekonomikas un mājsaimniecību elektrifikāciju, aģentūrai LETA pauda "Ignitis Latvija" vadītājs Kristaps Muzikants.
Viņš pauž, ka Latvija pēdējos gados ir spērusi nozīmīgus soļus ceļā uz enerģētisko neatkarību, tomēr mājsaimniecību izdevumi joprojām ir ļoti jutīgi pret ārējiem cenu satricinājumiem. Kā liecina "Swedbank" makroekonomikas apskats šogad jūlijā, Latvijas mājsaimniecības enerģijas produktiem novirza vairāk nekā 12,5% no kopējiem patēriņa izdevumiem, kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidēji tie ir mazāk nekā 10%.
"Īpaši izceļas izdevumi par dīzeļdegvielu - Latvijas mājsaimniecības tai tērē vairākas reizes lielāku daļu no sava budžeta nekā vidēji ES, padarot iedzīvotājus daudz ievainojamākus pret naftas cenu svārstībām pasaules tirgos. Arī izdevumi par apkuri Latvijā veido lielāku daļu no mājsaimniecību budžeta nekā vidēji Eiropā," norāda Muzikants.
Viņš skaidro, ka nākamais solis Latvijas enerģētikas attīstībā ir ne tikai palielināt vietējo elektroenerģijas ražošanu, bet arī straujāk virzīties uz ekonomikas un mājsaimniecību elektrifikāciju. Jo vairāk enerģijas patēriņš balstīsies uz vietēji ražotu elektroenerģiju, jo mazāka būs Latvijas iedzīvotāju atkarība no importētās naftas un dabasgāzes cenu svārstībām. "Tas attiecas gan uz transportu, pakāpeniski aizstājot fosilās degvielas ar elektrotransportu, gan uz ēku apkuri, kur siltumsūkņi un citas elektrificētas tehnoloģijas var būtiski samazināt atkarību no importētiem energoresursiem," pauž "Ignitis Latvija" vadītājs.
Kā skaidro Muzikants, to, ka šāds virziens ir reāls, apliecina arī Latvijas elektroenerģijas ražošanas struktūra. Viņš atsaucas uz AS "Augstsprieguma tīkls" tirgus datiem par 2026. gada jūniju, kas rāda, ka 96,8% no valstī saražotās elektroenerģijas nāca no atjaunojamiem energoresursiem. Lielāko daļu veidoja saules enerģija (55,4%) un hidroelektrostacijas (32%), savukārt dabasgāzes īpatsvars bija tikai 2,1%. Vienlaikus vēja enerģija veidoja 4,3%, kas, pēc Muzikanta paustā, norāda uz ievērojamu neizmantotu potenciālu.
Jūnijā vietējā ražošana nodrošināja 88% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, maijā - 94%, bet aprīlī tā pat pārsniedza vietējo pieprasījumu, sasniedzot 118%. Savukārt 2025. gada oktobrī vietējā ražošana sedza 53% no patēriņa, kas, pēc Muzikanta paustā, uzskatāmi parāda nepieciešamību diversificēt ražošanas portfeli rudens un ziemas periodā, īpaši attīstot vēja enerģiju.
"Latvijas pieredze rāda, ka enerģētisko neatkarību nevar vērtēt tikai pēc saražotās elektroenerģijas apjoma. Patiesa noturība pret ārējiem satricinājumiem rodas tad, ja arī patēriņš arvien vairāk balstās uz vietēji ražotu elektroenerģiju," norāda Muzikants, skaidrojot, ka elektrifikācija transportā, apkurē un citās nozarēs ir iespēja pakāpeniski aizstāt importētos fosilos energoresursus ar Latvijā ražotu atjaunojamo elektroenerģiju.
Viņš uzsver, ka tas vienlaikus stiprinātu valsts enerģētisko drošību, mazinātu mājsaimniecību pakļautību globālo enerģijas cenu svārstībām un ļautu lielāku daļu no enerģijai tērētās naudas saglabāt Latvijas ekonomikā.
Jau ziņots, ka "Ignitis Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 94,546 miljoni eiro un uzņēmums cieta 6,504 miljonu eiro zaudējumus.
Uzņēmums reģistrēts 2013. gadā, un tā pamatkapitāls ir 17,5 miljoni eiro. "Ignitis Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvā reģistrētā "Ignitis".
