Jūlija beigās man bija neplānots brauciens uz Bulgāriju un Grieķiju ar auto!

Auto – Opel Meriva 1,7 Dīzelis 2006.gads.

Tad nu mazliet vēlos dalīties iespaidos par vairākām valstīm un tur notiekošo satiksmē. Kaut kas līdzīgs dienasgrāmatai, varbūt kādam entuziastam noderēs.

Izbraucam 20 jūlijā 12.00 no Rīgas. Lietuva, Polija – tur jau nav ko stāstīt – visi ir bijuši un zina kā tur brauc. Polijā pēc nobrauktiem 772km ielejam 46,15 litrus dīzeļa par 58,44 EUR. Pēc nobrauktiem 1035 km 00:25 iebraucam Slovākijā, kuru naktī šķērsojam nepilnās divās stundās. Nekas īpašs, tikai mazliet lielāki kalniņi kā Latvijā. Tālāk seko Ungārija, nepērkam Vinjeti un riskējam dažus desmitus km nolidot pa bāni. Viss kārtībā un prieks, ka beidzot varējām atvilkt daudz maz legāli.

5:30 esam uz Rumānijas robežas (No Rīgas jau 1387 km) Tālāk braukšana būs bez kartes (navigāciju nelietoju principā, jo esmu ģeogrāfijas fans)

Rumānija = bedres. Fantastiska valsts! Ne brīdi nebeidzu domāt, ko tāda valsts dara Eiropas savienībā. Eiropas šoseja (cipa burts E) Bija grūti pārsniegt ātrumu 100km/h – bedres un garenprofila lūzumi un nenormāli daudz govis uz ceļiem, pajūgi un Dacia automašīnas sākot jau no kāda 1970 gada! Tur šo auto īpatsvars ir vismaz 30%.

Vēlāk sākās kalni ar izciliem serpentīniem, kur vilkās n-tās fūres un ar tikšanu garām bija problēmas. Ātrums vietām ap 20km/h! Beidzot nonākam līdz lielai pilsētai – DEVA, kur ceļš jau ir šī vārda cienīgs. Nu jau otrā bāka pēc 856km ielejam 46,05 litrus par 66,73 EUR.

Tālāk bedres kļūst mazāk (vai arī jau esmu pieradis) Sen jau sapratu, ka ceļazīmēm ir vairāk informatīvs raksturs – lidojam caur apdzīvotām vietām ar 110km/h un vairāk (bet joprojām dažos miestos govis staigā pa ceļu). 16.45 nonākam pie Bulgārijas robežas, nu mums visiem ir skaidrs, ka caur Rumāniju atpakaļ nebrauksim. Priekšā Donava – tilta nav, bet ir prāmis. Iebraukšanu ostas teritorijā norobežo vairāki melnie čigāni (nu tādi, kas stāv uz mūsu ceļiem un stādina auto) Veiksmīgi atrunājoties, ka nav skaidrs naudas tomēr tiekam viņiem garām, samaksājam oficiāli 6 EUR un pēc tam vēl 41EUR par prāmi (auto+4 cilvēki). Gaidot prāmi, apskatam priekšā uz treilera stāvošu Maybachu,kuru velk kāds čigāns ar VW pasātu!

18.10 esam Bulgārijā Vidin pilsētā. Samaksājam 5 EUR par ceļu izmantošanu (7dienas) un dodamies tālāk uz Sofiju! Braucam pa īsāko ceļu ,kurš atkal izrādās pilns ar kazām. Sānāk braukt 8km pret kalnu un pēc tam tik pat no kalna,tā arī 21.00 ieripināmies Sofijā. Bez pilsētas kartes pašā centrā atrodam vajadzīgo hosteli. No Rīgas nobraukti 2169km, kas veikti 33 stundās.

Tā nu pavadam 6 dienas Sofijā, gatavojamies Sambas festivālam, ar auto nebraucam!

27. jūlijā pēc 12.00 tiem dodamies uz Grieķiju uz Egejas jūru! Pilsētā satiksme neliela un ne jau tādēl, ka svētdiena. Automašinas krietni mazāk bija arī brīvdienās – acīmredzami ,ka ienākumi cilvēkiem nav lieli! Pilsētas ielas braucamas, norādes ir un satiksmē iekļauties nav problēmu. Izbraucot no Sofijas iepildām 3 bāku pēc 565km – 37,47 litri par 51,22 EUR! Tiekam uz atpūtnieku šosejas, kur pārsvarā brauc tūristi un ar pārsteidzoši labu ceļa segumu. Protams, ka gribam tikt ātrāk līdz jūrai, tādēl izmantojam Audi A8 kā sponsoru, kurš velk uz 160km/h, diemžēl ilgi nesanāca, jo aiz zīmes 60km/h stāvēja vietējie kārtības sargi – protams apturēja Audi, bet mēs aiznesāmies garām. Tālāk gan uz 70km garu posmu bija astoņas policijas patruļas, tādēl ar vairs neskrējām. Tad jau ar nāk Grieķijas robeža ar krietni vien labākiem ceļiem un acīmredzami vairāk autovadītājiem, kuri ievēro ātrumu. Vēl pēdējie kalnu serpentīni un pēc nobrauktiem 314km no Sofijas,17.30 nonākam Kavalā pie Egejas jūras.

Nākamajā dienā pabraukājam pa pilsētu – satiksme raita, daudz tūristu, daudz mocīšu, daudz pīpinātāju, ir jāpierod, ka ļoti kalnainā un šaurā pilsētā viss notiek ļoti raiti un nu dien nevajag aizmirst Skaties divreiz DIVREIZ!

28.jūlija vakarā izdomājam, ka vēlamies braukt mājās. 21.00 izbraucam no kempinga. Jau pēc 50km sākas stiprs lietus un zibens un kā reiz jau ir tumšs un tam visam piedevām ir kalnu serpentīni, bet nu ar visu akvaplanēšanu tiekam uz priekšu un šķērsojot Grieķijas/Bulgārijas robežu 1.30 uzbraucam uz Sofijas apvedceļa. Njā un atkal visi skaļi apliecinām, ka Rīgas apvedceļš ir kā spogulis un ar ideāli raitu satiksmi.

Neilgi pēc 2.00 esam uz Serbijas robežas. Daudz tūristu ar vācu numuriem, bet rindas nav lielas. Riskējam un braucam bez Zaļās kartes (OCTA nedarbojas, jo Serbija nav Eiropas ekonomiskajā zonā) Ar zīmogiem pasēs tiekam iekšā valstī un turpinām ceļu. Bedres – nu nav jau tik trakas, braukt uz 120km/h var! Pēc kādiem 70 km sākas bānis ar jau krietni labāku segumu. Nu jau laiks liet 4 bāku pēc 849km ielejam 44,42 litrus par 48,52 EUR. Pēc tam no 3.30 līdz 5.30 nosnaužamies automašīnā un jau pa gaismu (miglu) turpinām ceļu. Jau 7.00 iebraucam Belgradā – Satiksme – normāla, neviens diži neizceļās, ir tikai daži luksofori un esam 20 minūtēs cauri visai pilsētai. Neko no bijušā kara sekām neredzējām, tik vien, ka viss drūms un pelēks. Tālāk atkal bānis ar ātrumu no 140 – 170km/h Trīs reizes jāsamaksā par ceļu (13+5+5 EUR) Aptuveni 70km pirms robežas redzama bāņa būvniecība, respektīvi jābrauc pa ‘’parasto’’ šoseju,tomēr tas netraucē turpināt braukt ar 150km/h Lidojam – zīmē 80 ,bet uz spidometra ap 140 tā arī palidojam Policistiem ar radaru garām, nē nebēgām, jo tie pat necentās nekā parādīt,ka ir neapmierināti ar mūsu braukšanas ātrumu..

9.50 Sākam stāvēt uz Ungārijas robežas, dokumenti, bagāžnieks, daži jautājumi un 10.50 esam jau Ungārijā! No Egejas jūras jau nobraukts 891km.Nopērkam Vinjeti par 8 EUR un turpinām ceļu pa izcili labu bāni. 12.00 iebraucam Budapeštā, aiz neuzmanības viens liels krustojums tiek šķērsots pie sarkanās gaismas. Te nu bija reize,kad bremzēt bija par vēlu,tādēl tika iespiests gāzes pedālis grīdā – veiksme mūsu pusē un viss ir beidzies labi!

Drīz vien aiz Ungārijas Galvaspilsētas tiek lieta degviela. Tātad piektā bāka pēc 633km ielieti 48,00 litri par 76,35 EUR. Njā ja ātrums 90% no veiktā attāluma ir ap 150km/h tad mazajam motoriņam patēriņš sasniedz rekordu – 7,6 litri uz 100km!

14.15 nonākam pie Miscolcas pilsētas, kur noslēdzas mūsu aplis un nu jau ceļu turpinām pa iepriekš brauktu maršrutu. Skaidrs, ka krietni vien ātrāk No rīgas uz Sofiju var aizbraukt caur Sebiju un nevis caur Rumāniju. Bet neko nenožēlojam,jo redzēt, kas notiek Rumānijā - tas bija tā vērts – Izrādās, ka Eiropā ir valsts, kura līdzinās Āfrikai!

22.00,kad jau esam pusi no Polijas izbraukuši,dodu vadības grožus otram šoferim.

Uz Lietuvas robežas lejam 6 bāku. 2.30 pārņemu atkal vadību un gribot tikt ātrāk uz mājām, aizmirstu par bargajiem Lietuvas policistiem – bet nevajadzēja gan  10 km aiz robežas, cipa ceļa remonts – 70,tad 50, bet man 107km/h – protams aptur, eju pasēdēt pie mentiem – 1,5 gads bez tiesībām un 500 Eur, ja nebūtu paņēmuši 300 Eur pēc garām sarunām! Garastāvoklis sabojāts un šķrobe, ka bankas kontā vairs nav naudas. Bet nu uz tīra ceļa salikt zīmes un tur bezjēgā sodīt – nu pat Latvijā tā nerīkojas.

7.00 Beidzot iebraucam Rīgā. No Egejas jūras ir nobraukti 2470km 34 stundās!

Braucām bez Rumānijas, Grieķijas un Serbijas kartēm – nomaldījāmies divas reizes, kur zaudējām ne vairāk kā 3 minūtes.

Kopējās izmaksas par degvielu, prāmi un ceļa maksām sastāda 464 EUR.

Ielieti 302 litri dīzeļa

Nobraukti 4979 km

Vidējais patēriņš 6 litri/100km

Dārgākā degviela Ungārijā – 1,59 EUR

Lētākā Serbijā – 1,09 EUR

Neko nenožēloju un tomēr ir mazliet lepnums par to,ka bijām ar auto,tur,kur diez vai kāds latvietis ar savu auto braucis.

P.S. Piedodiet par nekvalitatīvo rakstību un trūcīgo valodu,jo domas un gribēšana galvā vairāk, nekā velēšanās to visu īstenot!