Bet cik daudz metāla aiziet

Pielieto metod naučnogo vtika un tad redzēsi kuras detaļas tam oippļā ir nepieciešamas. Liekās detaļas varēsi notirgot ar garantiju-"no ejoša motora". Lai veicas zinātniskais darbs.

Jā, tikai "bowoff" gadījumā ir nepieciešama dārgāka un izturīgāka turbīna, kas spēj izturēt relatīvi lielas spiediena atšķirības izplūdes un ieplūdes pusēs. Un tas jau izmaksā dārgāk, nekā viens elektronisks ieplūdes vārstiņš. No pieredzes - bij saskare ar vienu busu (Neoplan ar Volvo dzinēju), kas pēc izpūtēja remonta paspēja nomainīt 3 turbīnas, pirms saprata, ka lētāk būtu bijis uzreiz sagādāt oriģinālo izpūtēju, nevis "pa lēto" uzmetināt aizvietotāju no pavisam nedaudz tievākas caurules...

Visadas liidziigas mantinjas lielaakoties ir degvielas ekonomijai. Shaubos, ka ar turbiinu var paarspiest iepluudes kolektoru! Tieshi taapat var riikoties ar tukshgaitas vaarstu, kas arii maksaa krietnu pikji! Motoriem tachu iipashu jaunumu nav, bet optimizeejot iepluudi, izpluudi var panaakt efektu. Interesanti, kas tas bija par profu, kas uzlika dzineejam ar turbiinu mazaaka diametra izpluudes trubu?

Paņemi ka degvielas patēriņu šādā režīmā.

Nebūs taisnība, jo izņemot NENOZĪMĪGUS remontiņus piekarē, auto varen labi turas kopā un sevišķu uzmanību un delikātu apiešanos neprasa, pat izmantojot kā darba auto uz 3,4,5 un zemāku kategoriju ceļiem

Nu Raimi- atkal pārsteidz!!!

Pie neejošas turbīnas sākot paātrināties jāspiež akseleratora pedālis tā ka beņķim atzveltne krakšķ. Kad turbīna verās normāli- pietiek ar pusgāzīti. ar ejošu turbīnu pa pilsētu(tādu kā Rīga) ar 5 ātrumu mierīgi balansējot starp 900 un 1300 rpm. var pārvietoties atļautā ātruma robežās. Kā jau minēju sākumā momentānais patēriņš pēc borta datora pilnīgi tāds pats, bet ja padomā ka ieskriešanās laiks samazinās un degvielas padeve ieskriešanās brīdī arī- efektam jābūt ekonomiskam...

un kā ar CO un CH?

Un kā pats domā?! Skolā esi gājis, vai kā tie kas sēž saemā- nopircis diplomu, atestātu, apliecību?!

...Kā vecs žīds uz jautājumu ar pretjautājumu...

Vairāk gaisa- labāka (pilnīgāka) sadegšana + augstāka temperatūra= Mazāks CO (tvana gāze) un CH (ogļūdeņraži) veidošanās procents.

Ņifiga sebe Kas notiek, kad ar tādu spīdzinātu ķīselīti jāiziet TA, tb kādas perversijas jāizveic, lai to izietu? Iepriekšējais sēņotājs, kas nezina, ko nozīmē motoru normāli griezt, pēkšņi pārvēršas par šūmi, kurš abarotus zem 3k nemaz nenolaiž?

Starp citu, ir gadījies ne vienu reizi vien dzirdēt par tādiem piektā roba varoņiem, kuri galu galā ierauga kādu klani Galu galā kloķa-klaņa mehānisms aprēķināts slodzei pie darba, nevis tukšgaitas apgriezieniem. Gan parasti tas notiek ar 15 gadus veciem un vecākiem motoriņiem, kuriem tas nodilums jau tāds palielāks...

Nez vai šo auto turēšu vēl 5-7 gadus UN vēl!

AR RAIMI- RAIMIM SAPROTAMĀ VALODĀ!!!

pie tādiem apgriezieniem motors piekvēp, katalizators nestrādā, eļļošana draņķīga- tas pats akumulātora lādēšanā un veselā kaudzē citu procesu kas tur iekšā notiek!

Tu gribi pateikt ka metāls no mazas slodzes sabrūk ātrāk kā no lielas?

Kura tad ir tā mazā slodze - visa mašīna pie zemiem abarotiem ar piekto, un lielā, tas pats ar trešo pie augstākiem, apgriezieniem nemainoties? Paņem 18 robu "kalnu" velosipēdu, tu esi "metāls", 18. robs ir viena otra iecienītais piektais, priekšā pirmais un pakaļā sestais būtu trešais, pie kādas kombinācijas "metāls" ātrāk sabrūk un vai tiešām slodze ir mazāka? Labi, salīzinājums smieklīgs, bet enīvei, izskaidrojiet, kā tas ta nākas, ka gadījies dzirdēt par ne vienu vien šādu braucēju, kam izlīdis kāds klanis - paslīdējusi kāja uz gāzes pedāļa?

Agrāk braucu ar augstākiem robiem - ar ceturto pie 60 kmph, jo virs 2k rpm motorā sāka uzdarboties "dzenis", bet nu tas gods godam ir izdzīts no motora ,jāsāk pierast robus slēgāt normāli

A-a-a-a... vai esi dzirdējis par to ka eksistē tāda klasifikācija, kā augstu, apgriezienu, vidēju apgriezienu un zemu apgriezienu motori?! Ja ņem nopietni Tevis teikto- ko tad lai saka par lielajiem kuģu dzinējiem kuriem ir max 140 rpm. Vai lielie klasiskie amerikāņu auto , kuriem tahometrs beidzas ar atzīmi 3500 rpm. Galvenais ir lai dzinējs spēj stabili strādāt un lai uz kloķu klaņu mehānismu ir vienmērīga slodze noteiktā laika posmā. Ar velosipēdu jau arī ir tā, ka ja iegriezi tos max pārnesumus- tālāk nemaz nav tik traki.

www.gm.com/...

www.google.lv/...

Atkarìgs no spararata,kas nodrosina dzinèja inerci un lielà mèrà griezes momentu.bet nu tas ir skaidrs,ka ar vidèju benzìnnieku uz 50 ar 5.to àtrumu nekàda ekonomija nesanàk,jo jaudas paàtrinàties ta naff

Teoreetikju chupaam! Spararats nodroshina griezes momentu!)) Par 5. aatrumu - bija mazda ar 2.5 benziinnieku - mieriigi vareeja braukt ar 5. uz 50km/st. Bet tikai taapeec, ka tam motoram max griezes moments bija pie ljoti plasha apgriezienu diapazona. Lielaakai daljai motoru taa nav.

Visa pasaule negriežas ap taviem augstapgriezienu gaudojošajiem F1 pakaļdarinājumiem. Mana auto dzinējs ļoti normāli pilsētas režīmā darbojas ap 1000 RPM. Ejot TA pēc tam ir jādara ļoti vienkārši - jāsamaksā kasē, jāizstāv rinda, un jābrauc tālāk savās darīšanās ar jaunu uzlīmi. Savukārt "par šūmi, kurš abarotus zem 3k nemaz nenolaiž" Latvijā nesanāk kļūt, jo pie šadiem apgriezieniem tiek sasniegti 150km/h

tas gan i' smieklīgi...

bet autoram tak kuģa dzinējs (lielais)

Kāda vaina braukt uz 50km/h ar 5.robu. Man ir 2,0 benzīn mazda 626. Es rīgā jau pie 45km/h lieku 5.robā, paātrinājumam nav ne vainas, kā padāli piespied, tā arī uzņem ātrumu (izņemot ja pret kalnu).

Patēriņš braukājot pa rīgu ir patīkams - no 7,5l vasarā līdz 9,0 ziemas mīnusos.

Pasērfo googlā zem nosaukuma:

1) diverter valve (ir mehāniskās un elektroniskās);

2) blow-off valve (tas gan ir ar citu konceptu).

bet autoram tak kuģa dzinējs (lielais)