Ar 2019.gada Citronu vēl nav gadījies braukt,bet ar 2017.gada Citronu Berlingo multispeisu braucu jau gadu un divus mēnešus.Motors 1,6 dīzelis.Autiņš iet labi,tikai dīzeli rij vairāk nekā vajadzētu-pilsētā zem 7,5l nevar dabūt,pa trasi ar ieslēgtu kondiķi 6l.Salīdzinājumam mana vecā divlitrīgā Renault Laguna patērēja tikpat daudz-tikai benzīnu.Pēc 14000km pēc nakts stāvēšanas zem autiņa parādījās pa pilītei eļļas.Nezinu vai no motora vai gaņģenes-tā kā autiņam ir garantija lai par to domā saimnieki(auto iznomātāji).

Berligo savu konceptu dala ar lielā franču PSA koncerna brālīšiem Peugeot Rifteru un Opel Combo. Vai tie ir jauni modeļi? Domāju, ka nē. Virsbūvi šis koncerns ir atzinis par tik labu esošu, ka tā palikusi no iepriekšējās paaudzes. Izmainīti tikai ārējie plastmasas atribūti, kas pieskaņoti aktuālajām tendencēm. Katrs ieguvis savai markai raksturīgos vaibstus. Tā teikt, lai neizskatās novecojuši un ir pietiekami atšķirīgi, tā, lai nezinātājam liekas, ka tie ir dažādi auto.

Testā bija iespēja izbraukt lielākus apļus ar 100zs dīzeļa manuālo 5pakāju kārbu. Hmm, neradās apdalītības sajūta, tomēr dragreisam būtu jāskatās labāk 130 zs versiju. Pilsētas satiksmē patēriņš tiešam ļoti labs- 4,7l un pēc otrās testa dienas bāka bija gandrīz pilna. Arī piekarei varu teikt tikai labākos vārdus, nejūtīga pret bruģakmeņiem, pārliecinoša uz ceļa pumpakiem. Ne lēkā, ne trokšņo, tas tiešām rada sajūtu, ka mūsu ielas ir daudz labākā stāvoklī.

Saglabājot buku vāģa virsbūvi, saglabājusies arī tā ietilpība. Tiešām, ja ikdienas gaitas ir saistītas ar biežu lielu objektu vazāšanu, tad līdzīgās alternatīvas būs jāmeklē vecajā WV Cadijā vai Renault Kangoo.

Salons gan ir izveidots tā, lai būtu piemērots vairāk cilvēkiem un radītu ikdienas privātā auto sajūtas. Te Peugeog gājis savu ceļu un atstājis spidometra bloku virs stūres, bet Opel un Citroen palikuši pie līdzīgiem risinājumiem. Man šie risinājumi sagādāja tikai problēmas. Pieregulējot stūri un sēdekli teju vai visu brauciena laiku, tāpat nespēju atrast ērtu pozīciju. Labā kāja atduras pret vidējo kulisi un tās nelīdzenumi neglābjami rīvē ceļgalu. Ātrumkloķis pie jebukras pozīcijas liekas par tālu, stūri arī nevar pieregulēt tā, lai tā neaizsegtu kādus no rādītājiem. Vēlāk atklāju, ka labajā sānā spiež vairāk nekā kreisajā. Ieskatoties tuvāk, sapratu, ka stūre ir kā vecajā roverī- nedaudz nobīdīta pa labi. Tas tad arī liek man sēdēt pagrieztā pozīcijā un spiesties virsū vidējai konsolei. Vai es tādu pirktu ikdienas braucieniem?

Protams, var teikt, ka tās ir manas medicīniskās problēmbas, taču citos auto tās bija izdziedētas. Aleluja! Ja tomēr izvēle krīt uz šo projektu, neņemiet to vidējo jumta sili, kas pastāvīgi spīd. Lai to spīdēšanu tumsā apturētu, jums jālien iekšā auto setingos, jāmeklē komforta aprīkojums, un tikai tad manuāli varēsiet ieslēgt vai izslēt tās apgaismojumu. Reāli neērti!

Ar eļļas pilēšanu tiku skaidrībā-pusass saļņiks.Kolēģim ar tādu pašu vāģi kompis vienu rītu sāka rādīt ka visi četri riteņi ir mīksti,kaut spiediens ir normāls.Pārējais ir kārtībā. Grūti jau spriest jo noskrējieni pa pilsētu ir nelieli.

Manuprat, ģimeniskākais automobīlis šī gada testos.

Plašs un ietilpīgs. Pietiekami liels, lai brauktu arī tālos ārvalstu ceļojumos ar pilnu bagāžas nodalijumu.

Piekare ļoti patīkami mīksta braucot pa šoseju kā arī braucot pa Vecrīgas bruģi.

Salons patīkams un ērts, multi vide saprotama. Pie kruīzkontroles, protams, jāpierod ja nav braukts ar franču automobīļiem. Manuprāt, erganomiskāks par Peugeot Rifter. Liekas, ka viss ir sasniedzamāks un ātrumpārslēgs pareizā vietā - ne par tuvu ne par tālu.

Protams, škotnēji bija grūti nosaukt šo par ģimenes auto, jo šākotnēji Berlingo asociējas ar kravas pārvadājumu automašīnu, taču tas ir mainijis savu tēlu.

Abi radniecīgie modeļi Berlingo un Rifter tika pārstāvēti praktiskās un gana komfortablās ģimenes versijās. Tad tie nebūt vairs nav nekādi askētiskie darba zirdziņi, bet gan ietilpīgi un praktiski ģimenes miniveni ar kuriem ērti doties arī tālākos ceļojumos. Man tas zināmā mērā bija pārsteigums, kas lika uz šiem šķietami vienkāršajiem automobiļiem paskatīties citā gaismā.

Gan Berlingo, gan "dvīnis" Rifter izraisa pārdomas un diskusijas. Pirms gadiem 15 šis auto bija pilnīgi klasisks "bulku vāģis" un to diez vai kāds uzskatīja par piemērotu ģimenei. Tagad veidojas cita problēma, auto ir kļuvis smalkāks, labāk aprīkots, kā viņā sēsties darba kombinzonā un vadāt instrumentus. Tomēr nav tik traki, komplektāciju klāsts ir plašs. Dzinēji no 75 ZS līdz 130 Zs, aprīkojums no askētiska līdz krietni bagātīgam. Laba salona apdare pat bāzes variantam. Un "bulku vāģis" ar head up displeju, LED dienas gaitas lukturiem, labu navigāciju un panorāmas jumtu ar apgaismojumu. Pēdējā lietiņa gan likās pārspīlējums, sevišķi apgaismojums kuru var atslēgt tikai caur setingiem. Attiecīgi arī cenas no 15500 līdz 25250.

Auto salons ir ļoti plašs, sajūtas kā mazā busiņā. Visādi mantu novietošanas varianti, gan plaukts virs priekšējo sēdekļu rindas, gan "bardačoki" virs aizmugurējās sēdekļu rinas, kas parasti ir apdalīta. Tas ir īpaši ērti tad, ja Berlingo izvēlās kā ģimenes auto.

Bija iespēja patestēt krietni vairāk par vērtēšanā garantēto stundu un mani šis auto viennozīmīgi pārliecināja. Testa auto ar 100 ZS dzinēju neprovocēja uz drosmīgiem apdzīšanas manevriem, taču par nīkuli arī to nosaukt nevarēju. Degvielas patēriņš 5,7 l uz 100 km. Mazliet kaitinoša bija 5 pakāpju ātrumkārba.

Atliek tikai katram pašam rast sev atbildi uz jautājumu vai Berlingo ir bulku vāģis darbam, vai minivena atvasinājums ģimenes izbraucieniem.

Īsa brauciens ar Citroen Berlingo (+ FOTO) iauto.lv/zinas/testi/30897-isa-brauciens-ar-citroen-berlingo-foto

Tur vēl uz tās pašas platformas ir Opel Combo

Vai kādam ir pieredze un var pateikt, vai trešajā rindā esošajiem krēsliem ir isofix stiprinājumi?