Tikai pozitīvas emocijas 10 minūšu testā. Maigs hibrīdiņš, ar vieglu gaitas sajūtu. Viss tieši kā priekš mūsu mīļajām dāmām. Tie nav stereotipi vai aizspriedumi. Es jutos kā zilonis trauku bodē. Vieglais oliņveida dizains tā tik vien mudināja uz romantiskām domām un aicināja uz vieglprātīgiem emociju izraisītiem piedzīvojumiem. Arī krāsas un to kombinācijas runāja tikai romantikas valodā. Tāpēc arī funkcionālā lietošana veidota viegla, saprotama. Panelis nav pārslogots ar dažādiem parametriem un sausiem tehniskiem datiem. Tikai tik daudz, lai nokļūtu galamērķī bez sarežģījumiem. Meitenes sarosās!
Jau pirms daudziem gadiem sajūsminājos par Peugeot interjera mazpogu dizaina līniju. Tad bija dažādas kritikas, ka pārāk kosmisks, tad uz ekrāna neko nevarēja atrast, grūti piekļūt tam un šitam. Vārdu sakot - viss slikti.lv. Nu šeit ir novērstas iepriekšējās nepilnības un viss sakārtorts tā, ka nav vajadzīga īpaša adaptācija ne manuālajiem vadības elementiem, ne digitālajiem risinājumiem. Lielais ekrāns novietots ērti virs stūres, nav pārāk augsts un neaizsedz skatu. Tas sakārtots tā, ka katrs funkcionālais bloks skaidri atdalīts un saprotami parādīts. Nav uztaisīts rasols no dažādiem parametriem. Ja ir brauciena dati, tad tie sastrukturēti vienā vietā un viegli lasāmi. Ja multimediju sadaļa, tad tā mazliet nostāk, bet tāpat viegli operējama un pārskatāma. Šis ir visveiksmīgākais vadības paneļa risinājums, kādu pamanīju šajos testos.
Šoreiz veicu īsus testa braucienus ar daudziem un dažādiem auto pēc kārtas, lai varētu tvert mirkļa emocijas. Jā, Camri pamanīju. No ārpuses nav mēģināts radīt dizaina šedevru, vai ko tādu, kur kakls jāmežģa, skatoties nopakaļ. Tomēr eksterjers izdevies visai sabalansēts un harmonisks. Nezinu, vai vagona versija vispār plānota. Interjerā gan valda lielāks haoss. Ne visai saprotama konsoles ideja, kur blakussēdētājs vardarbīgi atdalīts no vidusdaļas podziņām ar masīvu kolonnu. Saucās, nelien pie vadītāja pogām. Un šīs pogas, pogas, pogas. Tās ir kā zvaigznes debesīs. Tik dažādas un no tik dažādiem laikmetiem. Saliktas vienā bļodā un samaisītas. Bet tā ir vispārēja Toyota problēma. Arī iepriekšējie modeļu nopietni slimo ar šo kaiti. Bet braukšanas pieredze gan ir izteikti pozitīva. Jūtama ražotāja mega pieredze hibrīdu radīšanā. Un braukt ir tiešām patīkami. +
Vēlējos izteikt atzinību Latvijas gada auto žūrijas darbam. Izvēlētajā septītniekā atkal ir iekļuvuši auto, kuriem ir potenciāls tieši mūsu zemē. Tie ir auto, kas sevi var pierādīt, kā praktiski un vienlaicīgi moderni, laikam atbilstoši, ceļa biedri. Jebkurš no tiem varētu būt Latvijas gada auto titula cienīgs.
Tomēr izbrīna kas cits. Cik ļoti dažādās pasaulēs mēs te eiropā dzīvojam. Saprotu, ka vecajiem rallistiem patīk tādi dīvainie monstri kā kaut kāds tur Alpine A110. Taču, ja eiropas gada auto žūrija var balsot pār tādu "šedevru" kā Citroen C5 Aircross, tad mana pieredze, sajūtas un pieejamā informācija nostājas klajā pretrunā. Gaumes un emociiju pretpoli. Problēma ir tajā, ka žūrijas darbs notiek intensīvā režīmā, kur auto tiek mainīti viens pēc otra ļoti īsā laika periodā. Tas nozīmē, ka vērtētas tiek ne tikai tās lietas, kas nav pamanāmas, bet notiek tieša līdzvērīgi auto salīdzināšana uz vietas. Šādus salīdzinjumus nevar iegūt pat braucot no viena auto salona uz otru. Uz vietas visi īleni lien no tā maisa ārā. Un te sākas mana neizpratne. Vai eiropas žūrija tiešām nepamēģināja to pašu Arona, vai T-roku? Ja pamēģinātu, tad redzētu un sajustu, ka starp šiem auto ir milzīga starpība. Milzīga. Bet varbūt tas izskatās pēc tā, ka vēl joprojām notiek VW sodīšana un ignorēšana. Vai, varbūt, tā ir kāda franču angļu savienība?