Es biju tikai vienu reizi augustā, jo bija slimnīcā jāguļas... man vispār saaukstēšanās tipa zarazas, paldies Dievam, reti līp klāt. Bet tas, ka cilvēks labprātīgi iet pārbaudīties, ja ir dajebkādi C-19 simptomi, nav "ar miltu maisu dabūšanas" pazīme, bet gan pazīme tam, ka cilvēks ir pietiekami atbildīgs un viņam rūp ne tikai paša pakaļa un komforts, bet arī apkārtējie, īpaši tie, kuri ir riska grupās. Lai, pat, ja pats neko īpašu nejūt, tomēr neaplipinātu kādus, kam tas var izraisīt smagākas sekas...
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam





















Savukārt, es sajūtu vismaz četrus ar covidiotismu saslimušos, kuri dzīvo savu sapņu un vēlmju pasaulītē, pat nekautrējoties pasaka, lai tie, kam lemts, droši atstiepj pedāļus, ka tikai pašu komforta zona netiek aiztikta. Bet kuri būs pirmie valdības vainotāji, kad ar C19 tos pedāļus pašu bezatbildības un vieglprātības (lasi - covidiotisma) dēļ atstieps kādi no, piemēram, vecākiem vai vecvecākuiem...
A ja par prieku dzīvot - protams, lielāks prieks ir katru dienu gausties, cik viss ir slikti, un jukt prātā. Nē, nu, katram savs...