Kaut kas uz to pusi. Un nē - es viņu nepazinu no pamatskolas laikiem.

Atkarīgs no cenu kategorijas. Vienu par 500 EUR un ar skati ejamu pēc 2 mēnešiem pagrāba tajā pat dienā. Citu par 1.5K un ar jaunu TA tirgoju 3 mēnešus. Abiem cena bija tie 70-80% no tirgus vidējās.

Labi, pietiks, te nav būvniecības forums.

Ļoti atvainojos par savu nekompetenci. Kā gan man, kurš tikai kaut kādus nepilnus 20 gadus dzīvo savā mājā, lai būtu zināms, no kādiem līdzekļiem veicami tās remonti...

Jā, ir ievērots, ka Espace/Grand Espace nereti tiek pārdoti pēc pāris gadu ekspluatācijas Latvijā. Nezinu gan, vai visi to īpašnieki akurāt tad sadomā remontēt mājas. Un - parasti tad tas auto tiek tirgots par 3-4K. Kāds mājas remonts tur iznāk? Tur var izremontēt no A-Z vienu istabu un nopirkt tai jaunas ne tās dārgākās mēbeles.

Ņēmu to, ar kuru saskanēja pasaules uzskati.

Sāc ar to, ka noskaidro, cik no šādas paaudzes/cenu kategorijas auto pārdevējiem būs ar mieru, lai to auto skatās tur Pat tad, ja Tu pats par to maksā.

Jā, palasīt R-Eiropas forumus par konkrēto auto ir krietni objektīvāk. Un resursus prasošāk. Man te viens kolēģis gribēja tā izbirstēt internetu ar datizraces paņēmieniem, lai automatizēti noskaidrotu sev interesējošos jautājumus. Drusku aplauzās.

Ja Valdim ir manējiem vistuvākie auto lietošanas apstākļi, kamdēļ gan neizskatīt viņa izvēli, veidojot savējo?

Varētu būt interesants aparāts. Ja ikdienā 50+% pa asfaltu, tad OK. Ja vairums uz grantenes, piekare būs regulāri jāpārlasa (pie nosacījuma, ka nebraukā pavisam tukšs).

Spēju novērtēt. Pieeja kā tāda OK, normāli strādāja tad, kad auto tika pirkts ar domu, ka pie stūres lielākajā daļā gadījumu būs jāsēž man pašam. Kā arī bija zināms, ka ar to vajadzēs braukt arī specifiskos gadījumos - kaut vai tajā pašā iAuto rallija kausā.

Tagad man pašam auto ikdienā praktiski nevajag, līdz ar to pat necenšos sekot līdzi, kas notiek šajā jomā. Attiecīgi nav bāzes tam patīk/nepatīk. Teiksim, vizuāli mani uz ielas redzamais 21.gs. piedāvājums īpaši neuzrunā. Drīzāk patīk atskatīties uz vizuāli labi uzturētu/sakoptu senāku auto.

Ir sava specifika. Atkarīga gan no bērnu vecuma un skaita, gan arī citiem faktoriem. Piekritīsi taču, ka atšķiras ceļošana divatā un trijatā vai četratā?

Par vērtību skalu - OK, lai tā būtu. Līdz šim auto izvēlē esmu pamatojies uz to funkcionalitāti, ko manai ģimenei vajag un tiem līdzekļiem, kas man tajā brīdī ir bijuši pieejami. Un vadījies pēc tā, ko līdzīgās situācijās pēc līdzīgiem kritērijiem ir izvēlējušies man vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki. Kad biju jaunāks, tas iespēju diapazons man zināmiem cilvēkiem bija šaurāks. Un tad bija salīdzinoši vienkārši pieņemt kaut kādu lēmumu. Šobrīd tas diapazons ir kļuvis ļoti plašs, un man vairs nav šī atskaites punkta. Vienā galā ir tie, kas brauc ar pilnīgi vai gandrīz jauniem auto. Un liela (kā kasinjsh) vai tieši pretēji - nožēlo savu izvēli. Un otrā galā ir tie, kas brauc ar veciem auto. Un lai cik nebūtu jocīgi, no viņiem dzirdu gandrīz to pašu.

Mūsu laulības stāžs ir 10+ gadi

To, kas ir bijis interešu lokā, jau esam apceļojuši. Atsāksim, kad bērnus varēs normāli līdzi paņemt. Par gleznām kaut kā nav intereses ne mākslas, ne ieguldījumu ziņā. Ir gan sava māja urbānā apvidū, gan zemes gabals laukos, uz kura izpausties. Savs veikals, ja tā var saukt profesionālas kvalifikācijas tirdzniecību, jau labu laiku ir. Un hobiji jau ietilpst tajos ikdienas izdevumos.

Iespējams, ka tas, kuram vajag tos super-duper specifiskos zābakus, tajos orientējas eksperta līmenī. Un viņš zin ko viņam vajag, atšķirībā no pāriem 9x%, kuri pērk, īpaši pie tā nepiedomājot.

Starp citu, Tavs aprakstītais sievietes izvēles algoritms pilnīgi noteikti nav uzskatāms par to sliktāko.

Uz šo jau atbildēju pašā sākumā. Pašlaik pēc visiem ikdienas izdevumiem paliek ~1/3 no ienākumiem. Kā būs pēc pusgada vai 5 gadiem - kas to lai zina.

Nodalīsim divas lietas. Ikdienas pirkumi, kur pēc būtības vairāk vai mazāk regulāri tiek pirktas funkcionālā un cenas ziņā salīdzināmas lietas. Un būtiski retākas izvēles, kur summas ir pār vairākām kārtām lielākas. Atļaušos izteikt viedokli, ka par auto (un sievas ) izvēli ir vērts padomāt drusku nopietnāk, nekā par zābakiem un avīzi.

Ir labāki piedāvājumi, kam to piesiet? Ienākumi un uzkrājumi pa lielam arī raksturo konkrētā indivīda finansiālās iespējas. Nē, nu OK, reizēm vēl ir reputācija, kuru var mēģināt pārdot par noteiktu summu - Einārs R. varētu būt zināmākais precedents šajos platuma grādos.

Pieņemu, ka tādi vai līdzīgi, kas pērk diapazonā 50-100+K tepat Latvijā - cilvēki, kam ir paveicies izcelt regulāru vai ne tik regulāru kāpostu kādos darījumos.

Cik man zināms, tad ~manā profesijā strādājošajiem, atkarībā no kvalifikācijas, R-Eiropā sanāk 25-60K gadā. Aiz okeāna - vairāk. Nopakoti auto viņiem manā pašreizējā vecumā vēl īsti nav, bet principā teju teju jau sāk parādīties.

Domāju, ka jā. Man jau ir vajadzīga mobilitāte, nevis uzskatāma vizītkarte savam ienākumu līmenim.

P.S. 'Ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kam uz galvas nokrīt neplānots laimests loterijā jauna auto izskatā, un kas pēc tam ir spiesti noņemties ar tā pārdošanu, jo loterijas noteikumi neatļauj saņemt laimesta ekvivalentu naudā.

Ja komforts ir tas, kas vecam auto mēdz nedarboties, bet jaunam auto ir speciāli jāmācās lietot, tad labāk, lai tā pietrūkst, nekā ir par daudz

"Nezinu, vai ir tādi divdesmitgadīgu auto īpašnieki, kuriem, ja iedotu kaudzīti naudas, viņš nenomainītu mašīnu."

Es pats tāds esmu (pašreizējam auto 19 gadi). Tiesa, man tā kaudzīte jau ir pašam, nekas nav jādod.

Pieredzes ir visādas. Joprojām ar labu vārdu piemimu auto, kas tika iegādāts par 700 EUR, ekspluatēts 4 gadus un nopārdots par 500 EUR. Savukārt pat atcerēties negribas auto, kas tika nopirkts par 3K, ekspluatēts 3 gadus un nopārdots par 1.5K. Turklāt pēdējais vēl pamanījās sagādāt problēmas pat pēc pārdošanas, jo neprognozējami un nopietni noplīsa pirmajā dienā pie nākošajiem īpašniekiem, rezultātā šis remonts arī tika apmaksāts no manas puses.