MMX rakstīja:

Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?

MMX rakstīja: Inflācijai jāskaita klāt arī tas, ka visa ekonomika ir balstīta uz nepārtrauktu tirgus izaugsmi caur pastāvīgi pieaugošu populāciju. Inflācija ļauj labot kļūdas tikai tik ilgi, kamēr vien demogrāfijas tendences ļauj to nosegt, tikko kā tirgus dalībnieku skaits nepieaug tik ātri kā plānots, inflācija nospiež atlikušos tirgus dalībniekus, inflācija nobremzē attīstību un saražo valstij parādus. Tā jau tehniski augošā tirgū inflācija ir pilnīgi normāls process, jo ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas un viss pārējais ceļas līdzi, un valsts ar kreditēšanu to procesu tik pieregulē. Cita lieta ir gadījumi, kad ir skaidrs, ka tirgus vairs neaug, bet valsts ar kreditēšanu ceņšās sildīt tirgu. Inflācija ir, itkā kaut kas notiek, bet reālais tirgus principā ir sarāvies līdz pašuzturēšanās līmenim.

raimondsm rakstīja: Vienā TV pirms pāris dienām bija sižets par banku peļņu, kas esot laba. Pat pārāk laba, kad tauta cieš, kaut kā tā.Tad nu viens no mainstrīma intervējamiem, no tiem, kurus aicina arī valsts sabiedriskajā tv un radio, laikam Gašpuitis, starp citu, pieminēja Sorosu, ka tas, lūk, esot izmantojis Anglijas finanšu sistēmu. Kas tas ir, liberālā TV var pateikt kaut ko kritisku par Sorosu?

raimondsm rakstīja: Vai tik nav tā, ka papildus vērtības tiek iegūtas, nokrejotas uz laika nobīdes starp naudas vērtības samazinājumu un algas kompensējošo celšanu.

MMX rakstīja: Un šis, tāpat kā tas ko augstāk raksta imzz un Bradypus ir ļoti pareizi jautājumi, kas uzreiz parādās šādas sistēmas izveidē. Praksē jau piedāvājums balsot tikai dienējušajiem radītu milzum daudz dažādu organizātorisku problēmu, kā arī visticamāk pārkāptu virkni starptautisko līgumu. Bet ne par to ir stāsts - piedāvājums balsot tikai dienējušajiem rada virkni jautājumu par ko ikdienā vēlētājs parastais nemaz neaizdomājas, viņam tās tiesības balsot ir un viss, gribu eju uz vēlēšanām gribu neeju. Piemēram: 1) vai visiem ir jābūt balstiesībām? 2) vai man vajag balstiesības? 3) vai es esmu gatavs kaut ko darīt lietas labā lai tiktu pie šādām tiesībām? 4) ja man jāpilda speciāli kritēriji lai balsotu, vai tādu pat prasību nevajag izvirzīt pret valsts varas darbiniekiem? 5) vai valsts varas aparāta darbiniekiem un kandidātiem jau šobrīd nevajag izvirzīt stingrākas prasības? Bradypus piedāvātais variants vērtēt darbu valsts labā caur nodokļu prizmu arī nav slikts, tomēr tur pazūd tā doma, ka cilvēks ir spiests kaut kādā veidā pats iesaistīties valsts sistēmā un paskatīties uz šo sistēmu no malas. Plika nodokļu nomaksa rada šī brīža situāciju, kad es, kā nodokļu maksātājs, aizvelkos uz vēlēšanām, par kaut ko nobalsoju un "atpi*aties no manis uz 4 gadiem, es taču maksāju nodokļus".