Lietotāja "Bradypus" atbildes

“I want to pause here and talk about this notion of consensus, and the rise of what has been called consensus science. I regard consensus science as an extremely pernicious development that ought to be stopped cold in its tracks. Historically, the claim of consensus has been the first refuge of scoundrels; it is a way to avoid debate by claiming that the matter is already settled. Whenever you hear the consensus of scientists agrees on something or other, reach for your wallet, because you’re being had. Let’s be clear: the work of science has nothing whatever to do with consensus. Consensus is the business of politics. Science, on the contrary, requires only one investigator who happens to be right, which means that he or she has results that are verifiable by reference to the real world. In science consensus is irrelevant. What is relevant is reproducible results. The greatest scientists in history are great precisely because they broke with the consensus. There is no such thing as consensus science. If it’s consensus, it isn’t science. If it’s science, it isn’t consensus. Period.” Michael Crichton

Ļoti emocionāls vēstījums, kam atkal pietrūkst objektīva kvantitatīva vērtējuma. Diez vai tu vari ar tādu pašu entuziasmu pateikt, ka tavā dzīvē solis starp alu un tavu šī brīža komentāru klabināšanu internetā ir tikpat liels, kā solis, turpinot šos komentāru klabināt tajā pat datorā, kuru baros ģeotermālā enerģija. Šāds apgalvojums noniecina cilvēces progresu un jo ipaši to daļu, ko saucam par "industriālo revolūciju". Daudz svarīgāk par šādiem vēstījumiem, pašam sēžot komforta zonā, būtu no tās iziet un atgādināt, ka liela daļa cilvēces (gandrīz miljards) joprojām dzīvo bez elektrības! Tieši par šīs nevienlīdzības izskaušanu būtu jācīnās, nevis par to, ka priekšniekam ir lielāka alga par strādnieku, lai gan abi ir 10% bagātāko pasaules iedzīvotāju skaitā.

Jā, nešaubīgi. Ja salīdzina tikai ķīmiskās izdalīšanās procesus un aizmirst, ka CO2 "ēd" augi un tas šķīst ūdenī. Jautājums (retorisks) - kāda "mārrutka" pēc ir nepieciešams šāds manipulatīvs salīdzinājums, kas ir pareizs "tehniskā diskusijā par ķīmijas pamatiem", bet ir tik tālu no realitātes, cik vien var būt. CO2, tāpat kā H20, pastāv nepārtraukts milzu apjoma aprites cikls - un H2O, izmantojot šo "argumentu" no diskusijas izslēdz vispār, bet par CO2 apriti maldina, šo faktu noklusējot.

Daļēji pareizi aprakstīji šo sakaru. Diemžēl tev braukšanas pieredze ir ļoti šaura, lai saprastu, ka esi tipisks skandināvu braucējs. Par motoriem gan galīgi neko neesi sapratis - skandināvu auto ar jaudīgi ar turbīnām, bet dienvidniekiem blusas ar nemotoriem. Man par šo atšķirību apgaismība radās Vīnē, gadus 20 atpakaļ. Rīgā esmu pieradis, ka esmu jau krustojuma otrā pusē, kad pārējie vēl meklē kā saštepselēt ātrumus un sāk izkustēties no vietas. Tas brīdis, kad saproti, ka Vīnes satiksmē sirma kundze ar mazo fiatiņu izkustas tikpat naski, paliekot uzrāvienā blakus tev, ko majās mēdz saukt par agresīvu braucēju, sākumā liekas diezgan nesaprotami. Un tad ar laiku aptver - viņai arī pensijā esot, dzīvē ir labākas lietas ko darīt, nekā bezjēdzīgi nosist laiku sēžot automašīnā, samazinot krustojumu caurlaidību un veidojot nevajadzīgus korķus.

Ko tieši?

Saku, ko man mācīja skolā. Kārtīgā zinātniski-ateistiskā PSRS skolā. Tad neeksistēja nekāda Vikipēdija un tevis piedāvātais grafiks tika uzzīmēts daudzus gadus vēlāk.

Mazliet par tēmu, kā kļuvu par "naftinieku trolli"... Līdzīgi kā ar politiskajiem uzskatiem: "Ja 18 gados neesi sociālists, tev nav sirds, bet ja 40 gados joprojām esi socialists, tev nav prāta". Laikā kad zinātnieki solīja jaunu ledus laikmetu, ko paši būsim izraisījuši, es tam ticēju. Kad kažoks tika apsviests uz otru pusi, pasludinot globālo sasilšanu ledus laikmeta vietā, pieņēmu, ka tā ir zinātnes kļūda secinājumos, bet jau kļuvu piesardzīgs un pārstāju ticēt, bet sāku meklēt pierādījumus - sākotnēji tieši to, ko šeit daži sauc par neapstrīdamo patiesību. Tomēr - jo vairāk iedziļinājos, jo vairāk jautājumu radās. Un tiem nevarēja atrast zinātnisku izskaidrojumu. Tad vēl bija arī polārās pasaules politiskā pārliecība - PSRS=komunisms, ASV=kapitālisms. Tieši globālā sasilšana bija tēma, kas "aizveda" līdz Alam Goram un viņa ceļam uz varu un lika pārvērtēt politiku un tajā iedziļināties, liekot saprast, ka ideoloģijai nepiemīt ne etnisks, ne ģeogrāfisks raksturs. Ir pavisam citi mehānismi, kas daudzus procesus padara visnotaļ loģiskus un saprotamus, lai arī ap tiem ir savītas sazvērestibas teorijas. Labai sazvērestības teorijai ir divas virzītāju grupas - vientieši, kam tā ir vajadzīga lai radoši izskaidrotu nesaprotamo un "sazvērnieki", kuriem tā lieti noder kā dūmu aizsegs, lai paslēptos neslēpjoties. Tas tā - lai pieliktu punktu aicinājumiem sākt domāt. Biju tuvu klimatticibai un tieši sākot domāt, sapratu tās īsto dabu. Jau daudz gadus atpakaļ, ar iespēju sekot šī kulta attīstībai daudzu gadu garumā. Tādēļ ir velti iedomāties, ka uz mani iedarbosies "pētījumi" kuru ideoloģisko dabu esmu izpētījis dažos gadījumos pat pagājušajā gadsimtā. Kopš tā laika ir pārdzivoti daudzi alarmistu pasludinātie pasules gali - t.sk. vismaz 10 pilnīgas Arktikas atkušanas, leduslāču izmiršana, vispasaules bads, peak oil u.c. Nezinu nevienu citu sektu, kas pasaules galu pareģotu tik bieži. Viss šis process ir iemācījis: - neticēt autoritātēm un vēl mazāk tiem, kad atsaucas uz autoritātēm, bet vērtēt katru apgalvojumu pēc būtības, savu pasaules uzskatu liekot kopā kā puzli no gabaliņiem, kas sader kopā, - mazāk vērtēt to, kurš ir maksājis par pētījumu, bet vairāk - vai tā patiesības aizstāvis pats rīkojas saskaņā ar apgalvoto un no citiem prasīto, - ateisms ir būtiska šīs politikas komponente, jo cilvēkiem ir dabiska tieksme pēc ticības. Atņemot tās tradicionālo piepildījumu, ir iespējams tukšo vietu aizpildīt ar savu ideoloģiju. Vajadzēja paiet daudz gadiem un ASV prezidenta kandidāta "palīdzību", lai saprastu kādēļ jebkuras PSRS mācību programmas obligāta sastāvdaļa bija zinātniskais ateisms.

Klasiskā demagoģija. Ja nav objektīvu pētījumu un tu pasludini vienu hipotēzi par absolūto patiesību, ir viegli pieprasīt pretējā viedokļa pierādījumus, labi zinot ka tādi neeksistē.

Vieglāka un efektīvāka? Nē, vēl nevienam nav izdevies Ala izvēlēto platformu pārspēt.

Tu nepārtraukti atsaucies uz autoritātēm, piedevām pats pasludini, kura ir īstā. Viedokļa pašam nav, izņemot personālijas. Tu uzskati, ka naftas/ogļu/gāzes lobijs ir absolūta is ļaunums, bet politiķi ir kristāltīri. Tu nepārtraukti mēģini sacerēt sazvērestības teorijas, lai maskētu vienkāršus un loģiskus procesus, kuru eksistenci nevēlies atzīt.

Tā ir viena no zinātnes hipotēzēm, kurai ir gan aizstavji, gan pretinieki. Konkrētus ciparus, kurus minēji, sauc IPCC, nevis abstrakta "zinātne". IPCC ir politiska organizācija - vari ticēt, ka tā darbojas tavā labā. Es neticu, ka tā darbojas manā labā - tieši pretēji. 3x vari minēt, kam nepatīk lēta enerģētika un dzīves apstākļu uzlabošanās. Pareizi - sociālisma vadoņiem, kuru vara balstās proletariāta eksistencē. Tie dāsni jo dāsni dala grantus, lai atrastu zinātnisku pamatojumu dažāda mēroga OIK ieviešanai, apmaksā neskaitāmas aktīvistu grupas, lai sētu 1/2 patiesības, klajus melus, un apjukumu. Nu saki, [aizpildi pats...], kādēļ IPCC pieņem rīcības plānu, vispirms valstu politiķiem par to vienojoties, un tikai pēc tam uzdod labi apmaksātai zinātnieku grupai izstrādāt tam zinātnisko pamatojumu.

Tieši tā - tad pats jautājums kas jau bija neskaitāmas reizes. Ko tu ar to gribi pateikt?

Fantastiski. Pilnīgi pareizi. Visiem zināms fakts. Un?

Nav strīda. Nav diskusijas. Ir pliki piesaukti fakti un tevis neatbildēti jautājumi, kuru skaits nemitīgi palielinās.

Ietekmē. Paaugstina CO2 līmeni. Pierādāms ar tava eksperimenta pudelēm Bet kāds tam sakars ar tevis piesaukto? Tas, ka temperatūras paaugstināšanās kaut ko ietekmē, ir absolūti neapstrīdams universāls fakts, kas nepierāda neko konkrētu. Bet uz tā pamata nodeklarēt kaut kādu konkrētu cēloņsakarību ir plika manipulācija.

Kur tās personālijas no manas puses? Tu mani apmelo un sauc par manipulatoru, bet es esmu tas, kas "lien personālijās"? Mans "noziegums" tavā skatījumā ir emocionāli piesaukta skaitļa trīskārši objektīvs novērtējums?

Tā IPCC saka... Jautājums ir, ko ar to darīt. Var cept utopiskus plānus, lai atgrieztos pirmsindustriālajā līmenī ar diezgan vārgu cerību šos procesus apturēt un būt viegli ievainojumiem, nespējot pretoties dabas varenibai. Ar elektromobīli Noasa šķirsta vietā no grēku plūdiem neaizmukt. Var pieņem, ka ļaunākais scenārijs notiks, pat ja tam netic. Un būt gataviem pielāgoties. Ar lētu enerģētiku cilvēka pielāgošanās spējas ir milzīgas. Ar dizeļekskavatoru kādu dambi uzbūvēt var gan.

Es gan rakstā saredzu klasiskās apdrošinātāju žēlabas, kuram seko prēmiju pieaugums, kuras žēlabām noticējušie maksā priecājoties "ka tik maz". Raksta saturs maz atšķiras no mūsu OCTA izmaksu celšanas "metodikas".

Tas tev tā liekas, jo pārstāvi ziemeļnieku versiju un Lietuva arī šajā ziņā ir tuvāka Viduseiropai, tieši tāpat kā Igaunija - Ziemeļeiropai. Abās ir jūtama atšķirība no Latvijas attiecīgajā virzienā. Man, personīgi, Lietuvā patīk labāk, nekā Igaunijā. Bet jāņem vērā, ka es jūtos komfortabli pie stūres Dienviditālijā un Maltā, un izjūtu diskomfortu Skandināvijā.

Cik nopietna laistīšana sanāk (ja pieņemam, ka tas ir iespējams un bez zudumiem)? Kā tas samērojas ar Austrālijas dabisko nokrišņu rādītāju?

Un kāds tam sakars ar sasilšanu? Krasta erozija ir pastāvējusi vienmēr. Ja vēlies zinātniski argumentētu diskusiju, tad norādi uz faktiem, kas apliecina cēloņsakarību. Pašlaik tu paņēmi pliku faktu un pasludināji vainīgo. Kā kārtīgās raganu medībās.

Ne gluži tik apokaliptiski, metrus vajag vairāk, bet idejiski jā. Un šādā pasākumā mums sadārdzināta enerģētika palīdzēs?

Iespējams, ka celsies ūdens līmenis un appludinās galvenā alarmista lepno villu jūras krastā. Vai TU investētu naudu megadārgā īpašumā jūras krastā, ja patiesi ticētu, ka līmenis celsies?

Skaitļus piesauca Conqueror, es tikai izskaidroju mērogu. Kādēļ atkal melo?

Tavs komentārs ir labs piemērs nespējai aptvert propagandas būtību. Vajag runāt par problēmas būtību, ja tādu spēj identificēt, nevis piesaukt emocionālus ciparus.