Lietotāja "Bradypus" atbildes

"Kā reizi tas konflikts, jeb tā iespējamība uz minētajiem ceļiem ir mazāka" Diemžēl "ekobraucēji" bāņos rada ļoti bīstamas situācijas, jo spoguļus ignorē principā - pastāvot valdošajam uzskatam, ka "steidzīgajiem nekur nav jāskrien". Ceļa nedošana, mainot joslas, ir bīstama, ņemot vērā ievērojamo ātruma starpību un sekojošu masveida avāriju izraisīšanu. "Papildus - minētie sēņotāji, manuprāt, ir saradušies tieši pēdējos 10-15 gados, vismaz vairumā." Jā, šī kultūra ir ievazāta no skandināvijas un daļai sabiedrības tā ļoti patīk. Diemžēl procesā, kad satiksmes kultūra pie mums adaptējās no PSRS standartiem, neizveidojās viens modelis, bet sabiedrība sadalījās divās grupās - ziemeļeiropas un viduseiropas modelim atbilstošās. "kāpēc joprojām ir ceļi, kuru satiksmes intensitāte aizvien vairāk diferē ar to caurlaidību un plūsmu" Mums ir nežēligi slikta "bagāža" ceļu kopgarumā pret iedzīvotāju skaitu/IKP. Rezultātā viss budzēts notērējas to lāpīšanā, neatliekot pietiekamiem resursiem attīstībai.

Kas tieši?

Nepiekritīšu. Diemžēl mums ir ļoti slikts autovadītāju "komplekts" - nav vienota mentalitāte, kā rezultātā neveidojas vienota plūsma, bet gan agresiju provicējošs bardaks. Skandināvi, piemēram, visi "sēņo", kamēr visi itāļi "brauc". Toties mums ir sajaukums no abiem braucēju tipiem, kas nepārtraukti nonāk konfliktā. Ko ar to darīt, visticamāk, neviens nezina. Tādēļ katrs mēģina stumt kaut kādu lokālu sīkproblēmas risināšanas ideoloģiju, kas situāciju kopumā nekādi nerisina.

Bet jēga kur?

Un? Kādēļ bija svarīgi tieši to uzminēt?

Labs piemērs nespējai aptvert samērus. Miljards tonnu H20, mērot mūsu mazās Daugavas caurtecē, ir tikai 17 dienu vērts. 16,5 Misisipi-stundas. Vai tikai 57 globālas iztvaikošanas minūtes. Nekā ārkārtēja, skatoties globālo procesu mērogā.

Melo. Tehniska atbilde ir sniegta vairākkārt. Tas, kas NAV sniegts, ir atbilde uz tavu "uzmini, ko es iedomājos" no tavu oponentu puses un pamatojums šīs "eksaminācijas" jēgai no tavas puses.

Divas sakarīgas rindkopas ar pareizi konstatētiem faktiem. Un beigās lielisks oksimorons, kā kopsavilkums. Pastāstīšu noslēpumu, kuru pats pat te biji ielicis - lai novērstu ekspektāciju ietekmi uz uztveri ir mērķtiecīgi jāmeklē nevis apstiprinājumu savai teorijai, bet tieši otrādi - pēc iespējas labākus argumentus, kas to varētu apgāzt.

lv.wikipedia.org/wiki/Ironija

Vidējo 14 var dabūt arī saskaitot kopā vecos izturīgos 20+ un jaunos, kas nesasniedz 10. Vidējais 14 neapgalvo, ka esksistē reāls 14 ;)

Ja nu gadījumā jūsu saturīgajā diskusijā izdodas saprast, kāda vispār ir eksperimenta jēga un kāds ir "pareizais" starojuma avots, paņem tukšu pudeli un sauso ledu.

Izrāvi no konteksta. "nav atrodams jebkāds arguments" attiecībā uz tās noderīgumu dabā, nevis cilvēkam. Salīdzinot ar CO2, kas ir cilvēka atkritums, bet vienlaikus augu barība.

Patiesajam jautājumam ir jābut - ko tu vispār Rīgā darīsi?

Nepareiza atbilde. Tie kungi apgalvo, ka autovadītāji māk redzēt, kur brauc, izņemot gadījumus, kad jānobrauc gājējs.

Tieši tā - tavā tekstā ir "pētījums ir tikai pētījums par straumēm, un nebūt neapgalvo...", bet sekojot tevis norādītajām atsaucēm šādi apgalvojumi tomēr ir tur, kur tu apgalvo, ka nav. Kādēļ atkal izsaki personīgu apvainojumu ar nepatiesu pamatojumu?

Viena klikšķa attālumā ("uz ko atsaucas Tvnet") ir apgalvojums: "Global warming is speeding up Earth’s massive ocean currents". Divu klikšķu attālumā ("un uz ko atsaucas viņu avots") ir apgalvojums "After correcting for the distinct effects of pollution hazes over land and ocean and for flaws in the temperature record, the researchers found that the interplay of greenhouse gases and atmospheric pollution almost single-handedly shaped the climate. Although the study could have reached different conclusions with different assumptions, outside researchers have conceded that the idea of regular multidecade cycles in the ocean is getting harder to defend." 100% vispār nekur netika minēti - konkrēta cipara nosaukšana ir tavs izdomājums. Kāds ir šī izdomājuma mērķis šīs komunikācijas kontekstā?

Domā? Tava atteikšanās/nespēja lasīt ne pārāk motivē sniegt atbildes uz taviem spītīgi atkārtotajiem jautājumiem.

Skat. atbildi 11.02.2020 14:40.

Tas ir ļoti vienkārši - beidzot izlasīt atbildi un pārstāt atkārtot vienu un to pašu jautājumu.

Es pat piedāvāju risinājumu, kā izveikt šo eksperimentu, izmantojot saules gaismu, ieskaitot visu spektra pārvēršanu, ko veic zemes virsma, bet tas nav labi gana, jo jautājums vienkārši tiek atkārtots, neliekoties ne zinis, ka atbilde ir jau sniegta

Skat. atbildes iepriekš.

"Kā iegūt dažādus viļņu garumus no veikalā nopērkamām precēm tam eksperimentam." Jau atbildēju. Kā iemācīt tev lasīt? "Kā atrast kaut kādu konkrētu viļņu garumu, pie kura tie efekti varētu būt visizteiktākie." tinyurl.com/satu5nh

Dažāda materiāla aizēnojošo ekrānu. Ja vēlies konkrētus materiālus un konkrētus viļņu garumus, meklē pats - neredzu jēgu eksperimentam, kas pierādīs tikai to, ko neviens neapstrīd. Šāda līmeņa esperimentus var veikt kopā ar bērniem, lai radītu interesi un iemācītu fizikas pamatus, bet tiem nav konteksta šajā diskusijā.

Tipisks "settled science" piemērs. www.tvnet.lv/6896359/okeanu-straumes-klust-atrakas Vispirms pasludinam vainīgo un pēc tam kautrīgi piebilstam, ka neko nesaprotam... "Izmaiņas ir lielākas par tām, kādas varētu rasties dabisko svārstību rezultātā, tāpēc, visticamāk, vainojamas ir klimata pārmaiņas. Piemēram, pastāv tikai daži novērojumi, kas koncentrējas uz cirkulāciju dziļāk okeānā. Izmaiņu okeānos apzināšana un saprašana var palīdzēt labāk saprast klimata pārmaiņas un to ietekmi uz dabu. Okeānu straumes izplata siltumu pa visu zemeslodi, kas savukārt ietekmē vidi un laikapstākļus."

Ja gribi "tīru" eksperimentu, ar oriģinālajiem "izejas viļņiem" novieto pudeles saulē, aizēnojot ar necaurspīdīga, siltumvadoša materiāla loksni. Melns bleķis sniegs visātrāko rezultātu. Var, protams, kā tavā video, izmantot speciālo, sim nolūkam paredzēto spuldzi, lai simulētu procesu laboratorijas apstākļos.