Jo tālāk, jo tizlāka tava pratināšana. Bet kaut kādā perversā veidā gribas tavu versiju tomēr izpiest.
Tā kā joprojām nevar saprast, ko esi iedomājies savā prātā, minēšu divas versijas par 3:
elektriskajā ķēdē - akumulatora / vadu / motora
plašāk - elektriskā / rites / berzes
Ko tālāk?
Nav starpība 200 vai 400km, tie abi ir tālu no man vajadzīgās robežas. Un abi daudz lielāki, nekā ikdienas brauciens. Rezultātā ar elektroauto man ikdienā būtu jāvadā lieku baterijas kluci, bet tālāki braucieniem tāpat vajadzētu citu auto.
Tomēr? Tik nožēlojami, kā piesaukt "lieko svaru"? Biju gaidījis, ka nāksi klajā ar kaut ko gudrāku. Liekais svars ir tieši elektromobiļiem - vai nu ļoti smaga baterija ar pretenzijām uz jēgpilnu nobraukuma distanci, vai vesels otrs auto, ar kuru jābrauc, kad elektriskais par īsu.
Saliki visu šo te, jo patīk visu sajaukt biezputrā, lai stumtu savu demagoģiju. Braucienā, kuram ir noteikta distance, nevar atšķirties nobraucamā distance.
Atšķirība sarežģītībā ir par to, ka hibrīds ir derīgs arī garākam pārbraucienam un nav nepieciešamas divas atsevišķas mašīnas, kuras kopā būs vēl sarežģītākas, nekā viens hibrīds.
Daļēja taisnība. Atkarīgs arī no hibrīda risinājuma. Viens no 1963. gada hibrīdiem (ne auto) ir izcils, sevi pierādījis risinājums un lietošanā vēl līdz šai dienai.
Tav minējums nederēs viena vienkārša iemesla dēļ - tā kā nav zināms konkrēts auto, bet tikai koncepts, elektriskās daļas voltāža arī nav zināma. Paliek jau interesanti... Uzmini nu, ko kungs iedomājies.
Abi ir pārkāpēji, jo līdz Ķekavai nevar aizbraukt ar 90 km/h :D Bet pārēji nepacietīgi gaida, kad izdomāsi atbildi uz savu jautājumu, jo priekšā tev neviens neteiks.
Pa nakti? Tā ir, ja pieņem vēlamo par esošo. Būs divi pīķi jau esošās pīķa stundās - t.i. ierodoties darbā un ierodieties mājas - elektroauto tiks pieslēgti lādēšanai tajos brīžos, kad jau tā ir slodzes pieaugums.
Tvaika turbīna ir efektīva tikai pie noteiktiem apgriezieniem, pie tam tukšgaitā tā ir 100% neefektīva, jo apturēt nedrīkst, bet degvielu tērē un palaišana ir ilga. Tas arī ir mīnuss, ka elektroauto uzlāde ir teju neprognozējama un pieprasa elektroenerģiju ko saražo elektrostacijās pēc pieprasījuma.
Klau, papagaili - es tev speciāli uzrakstīju - ja liekas savādāk, PASKAIDRO SAVU NOSTĀJU! Viss, ko spēj, ir uzdot jautājumus, jo pašam atbilžu nav?
Metāna par labu, salīdzinot ar ko?
Pagaidām izskatās, ka zinu vairāk par tevi, tikai nesaprotu, kādēļ nepārtraukti piesauc kaut kādu diezgan muļķīgu frāzi par Audi inženieriem. Iepatikās?
Neatšķiras (ja ar tavu formulējumu ir saprotams "plug-in hibrīds) . Ja tev liekas savādāk, paskaidro savu nostāju.
Kāds ir ceļu infrastruktūras nolietojums ir jāierēķina degvielas vešanā? Degvielas vedēji ir reti redzami kopējā satiksmē. Apdzīvotās vietās cilvēki daudz neapmierinātaki ir dzīvot blakus augstsprieguma līnijām, nekā par reto reizi, kad garām aizbrauc degvielas vedējs. Kādēļ piesauc šoferu algas, bet ne montieru un līniju kopēju algas?
Vairāk kā pusi dabasgāzes arī izmanto, lai sildītu gaisu. Metāns atšķirības būtiskums ir diskutējams, bet, protams C:H proporcija ir savādāka.
Lielākas pārvades zuduma atšķirības ir spriegumā, bet tā maiņa - transformatoros. Vadi silst un silda gaisu abos. Bet jautājums tev bija par to vai manis minētais 1%/100km ir pareizs cipars tavā skatījumā?
Apnīk jau tas melu un neizpratnes kokteilis. Ir liela atšķirība starp "visu elektroenerģiju" un "visu elektroenerģijas papildus patēriņu". Jau pašreizējo patēriņu NAV iespējams nosegt ar "labajiem" avotiem, tādēļ jebkurš papildus patēriņš ir jāpieskaita pie sliktākā - t.i. oglēm. Kad būs izslēgta pēdējā ogļu stacija pasaulē, varēsim pāriet pie diskusijas par nākamo sliktāko - t.i. gāzes TEC. Tur diskusija paliek interesantāka un tiešām ir jārēķina, jo rezultāts ir ļoti diskutabls - ne velti visi elektrostūmeji piesauc iekšdedzes dzinēja arhaiskumu, bet rūpīgi izvairās no tvaika turbīnas pieminēšanas. Jau tas vien, ka cenšas šādi izvairīties no objektīvas diskusijas liecina, ka zina savu vājo vietu propagandā.
Pakomentē arī, lūdzu, to piesaukto transporta izmaksu trūkumu, jo piegādājot pa vadiem. Vai un cik manis piesauktais 1%/100km ir nepareizs - jo tas ir katastrofāli liels, salīdzinot ar degvielas pārvadāšanas izmaksām.
Iekšdedzes dzinējs izmanto ne tikai Karno ciklu, bet vēl papildus komponenti mehāniskās enerģijas iegūšanai. TEC tvaika turbīna - tikai Karno ciklu. Attiecīgi iekšdedzes dzinēja efektivitātes potenciāls pašos pamatos ir augstāks. Atliek sākt salīdzināt pārējos netiešos zudumus, kā naftas ieguvi un rafinēšanu pret elektrības transformāciju un elektrodzinēja lietderības koeficientu. Bet nav jau vērts - tādi kā tu, nekautrējas tirst, ka elektrībai nav transporta izdevumu. Bet par pārvades zudumiem ir izdevīgi paklusēt, lai stumtu savu demagoģiju. Rādītājs, kas varētu ieskicēt apjomu ir ~1% uz 100km. Pārvēršot to degvielas piegādē - 60 tonnu fūres degvielas patēriņš uz 100km drīkst būt... 600litri! - lai nepārsniegtu elektropārvades "efektivitāti". Esat kāds tik "ekonomisku" fūri dzīvē redzējuši? Es ne.
Te jau arī atbildēji - esi tik tizls braucējs, ka kāp arā, lai noparkotu savu mazo un pārredzamo MK2 golfu, bet apsmej manu sievu par sensoru izmantošanu, kam paralēlā parkošanās ir vairākas reizes dienā izveicama - piedevām arī bez sensoriem - kā jau teicu, tā ir tikai patīkama ērtība, nevis nepieciešamība.
Atrisina varbūt, bet noteikti ne eleganti. Kā piedāvā to maiņu veikt? Pa klucīšiem (tipa 10000 AA baterijas) vai vienu lielu kluci uz pacēlāja ar speciālu tehniku, nomaiņu izpildot kvalificētam meistaram? Ja pa klucīšiem, tad kādam, tavuprāt, jabūtu optimālajam klucīša izmēram, lai vienlaikus būtu paceļams vārgai gaisīgai būtnei un skaits neizbesītu svarcēlāju? Ja lielā klucī - ko piedāvā darīt ar dažāda izmēra mašīnām - mazajām vadāt līdzi balastu vai lielajām spēt nobraukt 50 km? Līdz elegancei tādā akmulatoru loģistikā ir tālu - un ar galvu domājot, tas nav risinājums - kas būtu traucējis šādu risinājumu Teslai ieviest savu superčārdžeru vietā? Nevajdzēja tak nekādu standartizāciju ar citiem saskaņot.
---------------------
Uzdevums ir atrast uzdevumu?
Biezputra...
Iekšdedzes dzinēju potenciālais progress (piemēram Skyactiv-X) ir lielāks par tvaika turbīnu potenciālo progresu. Elektrības ražošanā, savukārt, nekādu rožaino vīziju tvaika turbīnas aizstāšanai nav.
Elektroauto nekādu principiālu jaunumu nav, elektrības uzglabāšanā nekur daudz tālāk par Teslas un Edisona laikiem neesam tikuši, bet gadžetu konstruktori līdz šai dienai nav spējuši aizstāt mehānisko diferneciāli, lai izslēgtu transmisijas zudumus.
Eauto kompāniju lietum ir pavisam citi motīvi - iekšdedzes dzinēji sevi atpelnīja ar milzu ekonomisko progresu, eauto ir politiski uzlikts slogs, kas bremzē ekonomiku.
Jā, neapšaubāmi. Agronomi mācās zinības skolā un tad iet strādāt kur ienāk prātā, bet naftas pārstrādes uzņēmumi dziļā slepenībā apmāca savus inženierus slepenajās receptēs, par kuru izpaušanu nocērt galvu.
Transports un īsta ekoloģija.