Lasītāju pieredze par saviem auto

Sveicināti!
Tagad arī es varu padalīties ar savu pieredzi auto iegādē un uzturēšanā.
Auto izvēles galvenie priekšnoteikumi:
- ekonomija, jo dienā jāveic ~100km, tātad dīzelis;
- ir jābūt četrām durvīm, lai nav pašam jālien ārā, lai tiktu iekšā- ārā pasažieri;
- vācu ražojums, cerībā uz lētākām rezerves daļām, salīdzinājumā ar japāņu auto;
- auto aprīkojums ar elektroniku, kaut minimāli, bet lai ir elektrologi un kondicionieris;
- auto vērtība līdz 6000, - eiras, bet ražota 2000-2002. gadā.
Izvēle krita uz polo, fabiu un astru.
Tālāk sekoja informācijas ievākšana no visiem iespējamiem interneta avotiem, literatūras un draugu viedokļiem un ieteikumiem. Un visam tam rezultāts bija tāds, ka es devos pie leišiem, jo tur esot lētu auto zeme, bet iespējams, ka auto ir sisti vai arī jau sataisīti Lietuvā pēc atvešanas no Vācijas. Pēc četru stundu vazāšanās pa auto plačiem varu teikt to, ka tā arī ir- autiņi ir sisti, sisti un laboti Lietuvā, nobraukti un lēti. Lēti ne tikai pēc cenas, bet arī no vizuālā- skata ne kāda! Noskumis atgriezos Latvijā, jo pie mums uz doto brīdi izvēles starp lietotām astrām nebija.
Bet ilgi nebija jāgaida- pēc divām nedēļām viens eksemplārs tika atvests no Francijas. Astra ar 2,0 turbodīzeli- iepatikās nu gana, bet tas ir 1999. gada ražojums un dīzelis bez interkūlera- 100zs vietā tikai 82 lopiņi. Kā arī neticams noskrējiens- sešu gadi un tikai 100 000km. Bet pirmā saviļņojuma mudināts, tomēr veicu sīkāku auto apskati un izpēti. Biju pārsteigts- pat no auto apakšas tas izskatījās labi, pat ļoti labi. Un salons arī kopts.
Ar labām domām un prieka sajūtu par skaisto astru, samaksāju 5900, - eiras.
Pēc pāris dienu vizināšanās veicu apkopi- eļļas, eļļas un degvielas filtra, gaisa filtra un kalotku nomaiņu. Izrādījās, ka visiem četriem riteņiem ir disku bremzes- kalotkas jau bija sākušas skrāpēt diskus. Un zobsiksnas vietā šai ir ķēde- paļaujoties uz uzrādīto noskrējienu, ķēdes maiņu neveicu.
Jau pirmajā dienā Astra tika nosaukta par Astrīdu un tika sākta tās ekspluatācija pa „ideālajiem” Latvijas ceļiem. Pēc pusotra mēneša vizināšanās ir nobraukti virs 6000km. Brauciens pa Rīgas- Jelgavas štrāsi problēmas nesagādā. Uz štrāses vidējais ātrums 110-120km/h, gaita līgana, uz ceļa turas labi. Braukšana sanāk pārsvarā pa tumsu- gan no rīta, gan vakarā, tāpēc braukšanu atvieglo labas tuvās gaismas- intensīvas satiksmes dēļ tālās gaismas praktiski nesanāk lietot. Salons ir vienkāršs, ar kastītēm katrās durvīs, aizmugurējais beņķis dalāms un ir garo priekšmetu atveri- patiešām noderīga lieta!
Degvielas patēriņš. Braucot 70:30 štrāsei par labu ar 4 pasažieriem un vidējo ātrumu 110-120 km/h un Rīgas korķiem, patēriņš ir normāls -5,6litri. Bet ja brauc divatā un pēc noteikumiem, tad ar vienu bāku var nobraukt 1000 km ar vidējo patēriņu 4,8l. Bet ilgi jau nevar izturēt- braukt pēc noteikumiem, ne tikai pašam ir vēlme ātrāk tikt mājās, bet arī uz to provocēt sponsori. Un braucot uz latgali pa Rīga- Daugavpils ceļu uzradās skūtais ar MB, kurš visu ceļu vālēja 140-160km/h. Tā mēs arī braucām- visu ceļu pedālis grīdā, nemitīgas apdzīšanas un bremzēšanas. Astrīdai šis bija pirmais un pēdējais manis mocīšanas gājiens, jo tas viņai nebija viegli. Lai gan biju viens, auto tukšs, patēriņš bija 7,5l uz simts kilometriem.
Dinamika. Nu ja vispār var par tādu runāt šim auto. 165km/h pavelk, izspiestu arī papīros uzrādītos 170 un vēl nedaudz vairāk, bet tādam ātrumam viņa nav domāta- pie 140km/h parādās palielināta vibrācija un paātrinājums kā tāds pazūd. Vienam braucot apdzīšanas veikt no ātruma 80 – 100km/h līdz 140km/h problēmas nesagādā vispār, bet ar visu pilnu masu- ir jābūt pacietīgam. Starp citu šim mazajam vāģim pilna masa ir 1800kg un ar 82 lopiņiem ir par īsu!
Ekspluatējot Astrīdu nepilnus divus mēnešus varu pateikt lūk ko:
- labs vidusslāņa auto, bet ir jārēķinās ar... ;
- ... to, ka svīst stikli, bet aizmugurējos stiklus atsvīdušus neesmu redzējis, kaut gan pečka strādā uz pilnu klapi(cirkulāciju vispār labāk neslēgt iekšā), bet silda labi;
- grab plastmasas;
- pie 70km/h sāk gaudot vējš- reizēm kaitinoši skaļi;
- lieli priekšējie statņi, kas apgrūtina redzamību;
- motors ēd eļļu, nu jau esmu papildus ielējis 0,7l , uz vienu tehniskās apkopes intervālu papildus sanāks 1l eļļas;
- labas tuvās gaismas;
- šai ir dažas ekstras- priekšējie elektrologi, stūres lifts un kondicionieris, kā arī samta salons;
- pietiekoši ietilpīgs bagāžnieks;
- grūti pierast pie sānu atpakaļskata spoguļiem- kaut kā izliekti, kas apgrūtina parkošanos, jo maldina par reālajiem attālumiem.
Un vēl- ātri atklājās, pēc manām domām, viens no auto pārdošanas iemesliem. Vairākas sekundes braucot konstantā ātrumā 97 km/h vai 117 km/h iedegas motora elektronikas lampiņa. Izrādījās, ka tas ir gaisa plūsmas mērītājs. Tas datčiks pie opel dīlera maksā ~180, -Ls, bet cik tāds maksātu francijā vēl ar visu nomaiņu? Cik man zināms, tad tas neko citu kā degvielas padošanas daudzumu nemēra. Un ja viņu izņem ārā, tad kompis dod iekšā palielinātu degvielas daudzumu- sava veida čiptunings! Varbūt kāds var dot savu padomu! Pagaidām to mērītāju nemainīšu.
Kad būs kādi jaunumi, tad par tiem arī Jūs uzzināsiet!