Lasītāju pieredze par saviem auto

Man Škoda patrapījās ka darba mašīna.
Braucu nepilnus divus gadus. Tai bija 1,6 vecā modeļa Pasāta dzinējs. Tādus sūdus vācieši sūtīja Škodām, šķiet pirmajiem modeļiem. Mašīna bija bāzes modelis bez elektriski regulējamiem spoguļiem (kas Rīgā īstenībā pietrūkst), bez kondīķa, bez..., bez... Īsāk sakot mašīna sūds, varētu pat teikt ar lielo burtu.
Viss, kas saistās ar marku VW man riebjas jau pēc definīcijas, jo tā tomēr ir trūkumcietēju firmas zīme, bet Škoda Octavia jau nu ir krop[lis pilnīgākais. nevienu labu vārdu paršo agregātu nespēju sagrābstīt dizains kā bruņumašīnai- aizmugurējie lodziņi kroplīgi mazi, sēdēt aizmugurējos beņķos ir galēji neērti, vienīgais pluss- bagāžnieks milzīgs, kad izņem iekaramo plauktu vēl var sasēdināt cilvēkus. Tā uz Rīgai 800, tur sasēdināju visus draugu bērnus, kad vedu no pasākumiem un tad sanāca, ka mašīnā bijām 8 cilvēki. Divu gadu laikā izgrabēja tā, ka braucost pa Kr. barona ielu, domāju, ka kaut kur kāds plastmasa mēsls no salona iekšpuses beidzot atplīsīs.
Īsāk sakot, mašīna - izmisums- ne dizains, ne gaita(gaita kā govij- lielas jauna resnas govs un Volgas krustojums)
Vienīgais pluss- reti bija jābraukā pa servisiem, bet tad jau arī tikai Karla marla motors bija, kur tusēja blēži.
Vienvārdsakot nesaprotu Škodas fanus.
Lieku 2. Vieninieku nē, jo pats tomēr nepirku- tā bija darba autiņš.