Nemainot valsts ceļu tīklu un valsts budžeta finansējuma apjomu, 2020. gadā valsts ceļu remontdarbiem no budžeta būs pieejami vien 75 milj. eiro, un ceļu remontdarbu apjoms samazināsies trīskārši. Par šo summu ir iespējams veikt remontdarbus uz 450 km ceļu.
Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods noslēgsies 2020. gadā, un pagaidām nav zināms, vai un cik naudas no ES būs pieejams vēlāk. Šī plānošanas perioda Kohēzijas fonda ceļu būvniecības projekti tiks pilnībā realizēti jau 2018. gadā, bet 2019. gadā tiks realizēti arī visi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie projekti.
2020. gadā valsts autoceļiem būs pieejams tikai valsts budžeta finansējums, un valsts budžeta bāzē tas ir plānots 159 milj. eiro apmērā, no tiem 84 milj. eiro ceļu uzturēšanas darbiem (ceļu tīrīšanai ziemā, ceļmalu sakopšanai, bedrīšu labošanai u.c.) un kapitālieguldījumiem (remontdarbiem) atliks vien 75 miljoni eiro.
Kopumā valsts pārziņā ir 20 122 km ceļu, no kuriem vairāk nekā 11 tūkstoši ir ar grants segumu. Galvenās nozīmes autoceļu kopējais garums ir 1672 km.
Kā zināms, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference “Latvijas ceļi nākamajos 100 gados”.
Konferencē piedalās vairāk nekā 200 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.
Foto: iAuto.lv
Foto: iAuto.lv
Foto: iAuto.lv
Foto: iAuto.lv
Lietuvas ceļu finansējums Foto: iAuto.lv
Foto: iAuto.lv
Foto: iAuto.lv
Bet ja ceļinieki peļņas procentu samazinātu teiksim līz 5%, tad par cik reizēm varētu palielināties ceļu remonta apjoms 2020-tajā?
Ja viss būtu tik vienkārši. Ceļa būve ir diezgan kapitāla ietilpīgs projekts. Voluntāri uzspiežot kaut kādus noteiktus un samērā zemus atdeves rādītājus, mēs vienkārši izspiedīsim no tirgus pēdējos vietējos uzņēmumus. Jo tiem nav tik lielu resursu, lai finansētu projektu par savu naudu un ir nepieciešamas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem.