"Vismaz tuvāko 20 gadu laikā jauni četrjoslu ceļi nav plānoti, jo tie nav ekonomiski pamatoti", Latvijas ceļu nākotni "Latvijas Auto nozares forumā 2017" iezīmēja Satiksmes ministrijas Auto satiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Labākajā gadījumā autovadītāji Latvijā varot cerēt uz ceļiem ar 1.5 joslām katrā virzienā, tomēr arī tad jāvērtē, kā šādu ceļu izveidošana ietekmēs satiksmes drošību. Vectirāns uzsvēra, ka prioritātei jābūt reģionālajiem ceļiem, kuri daudzviet ir kritiskā stāvoklī. To remontam un uzturēšanai ir izveidojies 4.5 miljardu liels deficīts, kas 20 gadu laikā nebūs aizpildāms.
150 elektrouzlādes stacijas līdz 2020. gadam
Vectirāns klātesošajiem arī prezentēja Alternatīvo degvielu attīstības plānu, kura mērķis ir samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas autotransportā, gaisa un jūras transportā, izmantojot alternatīvus degvielas veidus - elektroenerģiju, saspiesto dabasgāzi (CNG) un sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ambiciozākais plāns ir saistīts ar elektroenerģijas izmantošanu automobiļos - nodrošināt, lai elektroauto varētu pārvietoties visā Latvijas teritorijā. Tādēļ plānots visā Latvijā izveidot 150 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas. Vectirāns piebilst, ka elektrouzlādes tīkls ir vieglāk realizējams, nekā CNG un LNG uzpildes tīkli.
Jautājot par to, vai un kā ir plānots informēt sabiedrību par elektroautomobiļu nepieciešamību un priekšrocībām, Vectirāns uzskata, ka īpaši pasākumi tam nav jāveic, jo jaunākā paaudze jau pati saprot elektroauto nozīmi un viegli pieņem visu jauno. Par galveno iemeslu zemajam elektroauto īpatsvaram Vectirāns nosauc problēmu tos lietot ikdienā zemo elektrouzlādes staciju dēļ, piebilstot, ka Valsts arī nevar atļauties subsīdijas.
Pretējās domās ir biedrības "Auto asociācija" valdes loceklis Ingus Rūtiņš, kas pauda, ka ar mārketinga instrumentiem ir nepieciešams stāstīt par elektroauto iespējām: ""Auto asociācija" jau ir aprēķinājusi nozīmīgu auditoriju, kurai elektroauto atmaksājas jau šobrīd, neskatoties uz to, ka elektroauto ir dārgāki par automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju un nav papildus atbalsta šādu auto iegādei. Šai auditorijai elektroauto jau ir interesants, taču viņi par to vēl nezina."
Pavirša infrastruktūra bremzē automatizēta transporta attīstību
Ņemot vērā pasaules tendences, arī Satiksmes ministrija sākusi strādāt pie automatizēta transporta perspektīvas izstrādes. Potenciālie ieguvumi būtu uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaits, mazāks degvielas patēriņš, uzlabota satiksmes plūsma - palielināta ceļu caurlaidspēja un samazināti sastrēgumi. Tādējādi samazinātos arī kaitīgo izmešu daudzums un pārvadājumu izmaksas. Tālivaldis Vectirāns piebilda, ka Satiksmes ministrija strādā arī pie inteliģento transporta sistēmu attīstīšanas (ITS), lai transportlīdzeklis sazinātos ar vidi.
Par līnijām uz ceļiem
Taču vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz paviršo Latvijas ceļu infrastruktūru. Piemēram, joslu maiņas asistents Latvijā nedarbojas daudz biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā. Daudzos ceļa posmos no tā vispār nav nekādas jēgas. Tas saistāms ar pavirši uzkrāsotiem ceļu horizontālajiem apzīmējumiem, bieži vien pēc remontdarbiem tie nav pienācīgi atjaunoti, kā arī uz daudziem ceļiem tie vispār nav uzkrāsoti. Tāpēc būtu jāstrādā arī pie infrastruktūras pielāgošanas, ņemot vērā automatizētā transporta attīstības tempus.
Vectirāns pārmetumus gan noraidīja, sakot, ka automatizētajam transportam jāatpazīst vide ne tikai pēc ceļu horizontālajiem apzīmējumiem, jo Latvijas klimatiskie apstākļi tos var ierobežot.
Piesārņotājs maksā vairāk
Lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu un veicinātu autoparka atjaunošanos, Satiksmes ministrija pakāpeniski pāriet uz Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķināšanu pēc CO2 daudzuma. Izmaiņas normatīvajos aktos jau stājās spēkā šī gada sākumā. Pirmajos trijos mēnešos no ir iekasēts par 2.3 miljoniem EUR vairāk nekā pērn tādā pat periodā. Vectirāns pauž to, ka būtu jāvērtē arī nodevu aprēķināšana pēc NOx izmešiem, jo tie ir vēl kaitīgāki par CO2. "Ar nodevu palīdzību jāiespaido lēmums par to, kādu auto iegādāties, taču, piemērojot lielākas nodevas neekoloģiskiem transportlīdzekļiem, sastopamies ar pretestību un lobiju," tā Vectirāns.
Neesmu speciālists, bet vai visa elektromobīļu ieviešana nedaudz nezaudē jēgu, ja ir skaidrs ka ceļi ir d***ā un neizskatās, ka situācija ies uz labāko pusi. Elektromobīlis neko daudz nedod ja nevari izbraukt no pagalma