"Latvijas vēja parki" elektroenerģiju varētu sākt ražot 2026.gadā 4

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" elektroenerģiju varētu sākt ražot 2026.gadā, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko.

Viņa pauda, ka 2026.gadā elektroenerģiju uzņēmums paredz sākt ražot pie pozitīva scenārija.

"Latvijas vēja parkiem" gada laikā ir jāspēj saražot 2,4 teravatstundas elektroenerģijas. Boreiko vērtējumā tam būs nepieciešamas no 100 līdz 120 turbīnām, kādas pašlaik piedāvā ražotāji šādiem mežu projektiem, tomēr vienlaikus nebūtu nepieciešams "skriet vilcienam pa priekšu" un no sākuma ir jāveic vēja mērījumi konkrētajās vietās. Tikai pēc tā varēs precīzi pateikt, cik un kādas turbīnas ir vajadzīgas.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja atklāja, ka minētās turbīnas nebūs bāzētas vienuviet, jo, pirmkārt, neesot tik lielas vietas, lai visas turbīnas izvietotu kopā. Tāpat daudz ir atkarīgs no pieslēguma līnijām.

"Mums ir 110 kilovoltu (kV) līnijas un ir 330 kV līnijas, pie kurām mēs varam savus parkus pieslēgt. Līnijām ir atšķirīgas izmaksas pieslēguma izveidei. Arī šis ir viens no kritiskiem elementiem, kas nosaka, cik turbīnu konkrētajā vietā ir ekonomiski pamatoti izvietot. Klāt, protams, nāk jau iepriekš minētie vides aspekti," sacīja Boreiko.

Viņa atzīmēja, ka turbīnu iepirkumus, pēc pašreizējā grafika, plānots veikt 2024.gadā. Tomēr pirms tā ir jāveic vēl vairāki sagatavošanās darbi, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums, kas potenciāli varētu arī ievilkties konkrētās vietās, tādēļ netiek izslēgta iespēja iepirkumus arī nodalīt pa daļām.

Boreiko pauda, ka satraukumam par turbīnu piegādi nav pamata. Lielie ražotāji kompānijai apstiprinājuši, ka, lai arī interese par turbīnām ir augusi, turbīnas gada laikā joprojām var saražot. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka gandrīz visās Eiropas valstīs vēja parku projektu attīstības cikls ir pietiekami ilgs - no diviem līdz pieciem gadiem. Līdz ar to arī ražotāji diezgan labi spēj prognozēt pasūtījuma apmērus, viņi gatavojas tam, ka pieprasījums būs lielāks.

Jau vēstīts, ka kompānija "Latvijas vēja parki" tika reģistrēta šogad 22.jūlijā. Kompānijas pamatkapitāls, pēc "Firmas.lv" datiem, ir divi miljoni eiro, un 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

Ministru kabinets šogad 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 MW lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.