Degvielas mazumtirdzniecības cenu kāpumā nekonstatē konkurences tiesību pārkāpumu 3

Degvielas mazumtirdzniecības cenu kāpuma pamatā nav konkurences tiesību pārkāpums, bet gan objektīvi apstākļi, kas radušies, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tirgus izpētē, kurā tika izvērtēts, kā veidojas degvielas mazumtirdzniecības cena un kādi ir tās galvenie ietekmējošie faktori, konstatējusi Konkurences padome (KP).

Vienlaikus KP konstatējusi asimetriju starp degvielas uzpildes stacijām un patērētājiem pieejamo informāciju par degvielas mazumtirgotāju piedāvātajām aktuālajām degvielas cenām tirgū, izvirzot degvielas uzpildes stacijas izdevīgākā pozīcijā pret patērētāju.

KP ieskatā, šādai informācijai patērētājam ir jābūt ātri un ērti pieejamai, piemēram, sekojot Vācijas vai Austrijas praksei, nodrošinot vienotu degvielas cenu publicēšanas sistēmu un regulējumā nostiprinot par pienākumu degvielas mazumtirgotājiem sniegt sistēmai informāciju par aktuālajām degvielas mazumtirdzniecības cenām. Rezultātā patērētājs, kurš ir informēts par aktuālajām degvielas cenām sev tuvākajās degvielas uzpildes stacijās, spētu radīt spiedienu uz degvielas mazumtirdzniecības cenu, veicinot lielāku konkurenci starp degvielas mazumtirgotājiem degvielas gala cenas līmenī.

Tāpat KP aģentūrai LETA norāda, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir piesātināts un konkurence starp tirgus dalībniekiem turpina pieaugt.

Degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas deviņi tirgus dalībnieki, no kuriem par tirgus līderiem uzskatāmi "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Virši-A" un "Viada Baltija", pārējiem aizņemot mazu daļu no degvielas mazumtirdzniecības tirgus. KP konstatējusi, ka tirgus ir piesātināts un konkurence starp tīkliem turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir mazāka iespēja ļaunprātīgi izmantot tirgus varu.

Vienlaikus KP norāda, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir oligopolisks un viegli caurskatāms, tādēļ tajā ir raksturīga inteliģentā pielāgošanās - konkurenti monitorē citu tirgus dalībnieku piedāvātās cenas un reaģē uz to izmaiņām. Šāda pielāgošanās, ja tā notiek neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkurentu piedāvājumu un nosakot savu cenu, nav konkurences tiesību pārkāpums.

Degvielas mazumtirdzniecības cenu veido piecas komponentes - degvielas iepirkuma cena, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN), obligāto rezervju nodeva un degvielas uzcenojums. No tām lielāko mazumtirdzniecības cenas daļu (93%) veido tādas komponentes, kuras degvielas mazumtirgotājam ir maza iespēja ietekmēt, piemēram, degvielas iepirkuma cena (46%), vai vispār nav iespējas ietekmēt, piemēram, nodokļi un obligāto rezervju nodeva (47%).

Degvielas iepirkuma cena ir atkarīga no biržas cenas, kā arī valūtas kursa svārstībām - faktoriem, kas ir mainīgi ģeopolitisko notikumu un klimata pārmaiņu ietekmē. KP norāda, ka būtiskākie faktori, kam ir ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu, ir degvielas produktu biržas cena, valūtas kursa svārstības un degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta.

Vērtējot degvielas mazumtirdzniecības cenas kāpumu, kas bija vērojams 2022.gada martā, KP konstatējusi, ka degvielas mazumtirdzniecības cenas kāpums pamatā korelē ar degvielas iepirkuma cenas kāpumu. Papildus novērojama arī korelācija ar valūtas kursa izmaiņām un naftas biržas cenas svārstībām. To apliecina arī degvielas mazumtirgotāji, norādot, ka straujas un neprognozējamas šo faktoru svārstības tika piedzīvotas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ pēc 2022.gada 24.februāra.

Izpētes ietvaros secināts, ka degvielas mazumtirdzniecības uzcenojums Latvijā ir salīdzinoši zems, taču martā tas strauji palielinājās. Tomēr degvielas mazumtirgotāju sniegtā informācija norāda uz to, ka tiem pārsvarā nav iespējas pacelt degvielas mazumtirdzniecības cenas līdz nepamatoti augstam līmenim, jo ir pastiprināta konkurence degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Degvielas mazumtirgotāji pārsvarā gūst peļņu, paļaujoties uz svārstībām degvielas vairumtirdzniecības tirgū, jo periodos, kad degvielas iepirkuma cena samazinās vai svārstās, degvielas uzpildes stacijām ir iespēja gūt lielāku peļņu. Lielāko naftas piegādātāju un pārstrādātāju finanšu pārskatu analīze norāda uz to, ka tieši naftas pārstrādes uzņēmumi, nevis degvielas mazumtirgotāji ir guvuši būtiski lielāku peļņu laikā, kad strauji auga degvielas mazumtirdzniecības cenas.

Vienlaikus KP norāda, ka straujš degvielas cenu kāpums šogad martā tika novērots ne tikai nacionālā līmenī, bet arī starptautiski. Tā kā nodokļi ir degvielas mazumtirdzniecības cenas veidojošā komponente, kas atstāj vislielāko ietekmi uz cenu, tad vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir samazinājušas degvielai piemērojamās nodokļu likmes, visbiežāk koncentrējoties tieši uz akcīzes nodokļa samazinājumu.

Arī citas konkurences iestādes, piemēram, Anglijas, Austrijas, Polijas, reaģējot uz straujo degvielas mazumtirdzniecības cenu kāpumu, ir pievērsušas uzmanību degvielas mazumtirdzniecības tirgum. KP secinājumi sakrīt ar citu valstu konkurences iestāžu secinājumiem. Proti, degvielas mazumtirdzniecības cenu kāpuma pamatā nav konkurences tiesību pārkāpums, bet gan objektīvi, ar degvielas mazumtirdzniecības tirgu saistīti apstākļi, īpaši ņemot vērā neskaidros tirgus apstākļus, kuri radās, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas veidoja cenu nestabilitāti tirgū.