Eiropas valstis varētu iztērēt vērienīgus finanšu līdzekļus sašķidrinātās gāzes (LNG) importa infrastruktūrai, kas tām nebūs nepieciešama, secinājuši ASV domnīcas "Enerģijas ekonomikas un finanšu analīzes institūts" (IEEFA) eksperti.
Steidzoties atrast alternatīvus piegāžu avotus gāzei, kas pa cauruļvadiem tika importēta no Krievijas, Eiropas valstis, jo sevišķi Vācija, paātrināja plānu realizāciju attiecībā uz jaunas LNG importa infrastruktūras izveidi, lai no ASV, Kataras un citām valstīm saņemtu ar kuģiem piegādātu gāzi.
Taču jauns IEEFA pētījums liecina, ka Eiropas valstis varētu būt pārcentušās, un pašreizējā plānotā importa kapacitāte līdz 2030.gadam, visticamāk, pārsniegs pieprasījumu.
Ja tiks realizēti pašreizējie infrastruktūras attīstīšanas plāni, LNG termināļu jauda Eiropā, ietverot Lielbritāniju, Norvēģiju un Turciju, kas cieši saistītas ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu, varētu pārsniegt 400 miljardus kubikmetru gadā, norāda IEEFA.
Taču, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc dabasgāzes ES jau sācis samazināties, bet prognozes liecina, ka atjaunīgo elektroenerģijas resursu izmantošana Eiropā kļūs aizvien izplatītāka, reālais LNG pieprasījums 2030.gadā varētu nokristies līdz pat 150 miljardiem kubikmetru, prognozē institūts.
Tādējādi neizmantotā LNG importa kapacitāte veidotu 250 miljardus kubikmetru gadā, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā pusei no Eiropas kopējā gāzes pieprasījuma, kas 2021.gadā veidoja 413 miljardus kubikmetrus.
Šādā situācijā termināļi Eiropā varētu stāvēt bezdarbībā un kļūtu par nevajadzīgiem aktīviem, brīdina IEEFA.
"Šī ir pasaules dārgākā un nevajadzīgākā apdrošināšanas polise," skaidro IEEFA analītiķe Ana Marija Haljera-Makareviča, aicinot Eiropu apsvērt atsevišķu iecerēto projektu atcelšanu.
Vācija ir starp tām valstīm, kas visievērojamāk investējusi jaunā infrastruktūrā, un nākamajos 15 gados plāno investēt vismaz 9,8 miljardus eiro. Institūta analīze liecina, ka Vācijas neizmantotā kapacitāte 2030.gadā veidotu deviņus miljardus kubikmetru.
Tikmēr valstīm, kurās jau iepriekš tikušas izveidotas LNG infrastruktūras, draud vislielākie neizmantotās importa kapacitātes riski. Prognozes liecina, ka neizmantotā LNG importa kapacitāte Spānijā veidotu 50 miljardus kubikmetru, Turcijā 44 miljardus kubikmetru, Lielbritānijā 40 miljardus kubikmetru, bet Francijā un Itālijā attiecīgi 14 un desmit miljardus kubikmetru gadā.
Pēc LNG ēras izmantos terminālus ūdeņradim.
Jo vācijā ir stratēģija iepirkt āfrikā ražotu zaļo ūdeņradi.
Ūdeņradis rūpniecībā ir ļoti vajadzīga lieta.
Pamazām tas ieņems vietu enerģijas (elektrības un siltuma) ražošanā un arī auto sektorā.
Tā kā tur muļķu nav.
Tik no sākuma vajag paskatīties kam pieder tā Āfrikas ūdeņraža akcijas. Kā arī kam ir monopols uz zivju nozveju pie Āfrikas krastiem.