Negadījumi stāvvietās visbiežāk notiek, braucot atpakaļgaitā 21

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO ik gadu saņem vairāk nekā 1500 pieteikumu par automašīnu bojājumiem autostāvvietās, un arī šis gads nav bijis izņēmums – līdz novembra beigām apdrošināšanas atlīdzībām pieteikts ap 1500 negadījumu.

Galvenais sadursmju iemesls stāvvietās ir neprasmīga vai neuzmanīga braukšana atpakaļgaitā, visbiežāk, automašīnai izbraucot no stāvvietas un neievērojot apkārtējo kustību.

Vairums jeb 62% no šogad stāvvietās notikušajiem, ERGO reģistrētajiem auto bojājumiem ir OCTA gadījumi, 31% – KASKO, kā arī saņemti vairāki Zaļās kartes pieteikumi par transportlīdzekļu sadursmēm stāvlaukumos ārzemēs.

Kā liecina apdrošinātāja apkopotie dati, autovadītāji, pārvietojoties stāvvietu un stāvlaukumu teritorijā, bieži nepamana citus transportlīdzekļus vai dažādus šķēršļus. Tas galvenokārt notiek, braucot atpakaļgaitā. Tāpat nepatīkamas situācijas tiek piedzīvotas, ignorējot labās rokas principu un nedodot ceļu citiem braucējiem, pārsniedzot ātrumu un neaprēķinot sava transportlīdzekļa gabarītus. Rezultātā notiek sadursmes ne vien ar citiem auto, bet arī ar betona stabiem, sienām, vārtrūmēm, apmalēm u.tml. Joprojām ir aktuāli gadījumi, kad, neuzmanīgi atverot automašīnas durvis, tiek iebuktēts blakus stāvošā auto sāns, kā arī notikuma vietas pamešana pēc tam, kad nodarīti bojājumi svešam transportlīdzeklim.

Vidējā atlīdzības izmaksa šādos gadījumos sasniedz ap 1000 eiro, taču zaudējumi mēdz būt daudzkārt lielāki. Piemēram, pēc divu smago auto sadursmes stāvlaukumā ārzemēs ERGO šogad izmaksāja 19 360 eiro atlīdzību. Kāds autobusa vadītājs, braucot atpakaļgaitā, nodarīja bojājumus citam autobusam, par ko tika kompensēti zaudējumi 8644 eiro apmērā, bet šī gada lielākā izmaksātā atlīdzība par vieglo auto sadursmi stāvlaukumā ir 7620 eiro – autovadītājs, atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas, sabojāja aizmugurē braucošas automašīnas sānu.

“Šo negadījumu biežums liecina par autovadītāju uzmanības trūkumu, nespēju pareizi novērtēt situāciju un pārāk lielu paļaušanos uz jaunākajām tehnoloģijām automašīnās. Šie it kā nelielie incidenti rada gan finansiālas, gan emocionālas neērtības, jo īpaši, ja vainīgais ir pametis notikuma vietu. Pirmssvētku iepirkšanās laikā, kad lielveikalu stāvlaukumos valda sevišķi liela rosība, aicinām būt ļoti vērīgiem, ievērot distanci un neļauties steigai – tas patiesi palīdzēs izvairīties no nepatīkamām situācijām un saglabāt svētku noskaņu,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Atstāt logā zīmīti vai ziņot policijai?

Kā skaidro Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone, gadījumos, kad autovadītājs ir nodarījis bojājumus citam transportlīdzeklim, kura vadītāja nav uz vietas, jāzvana uz numuru 110, lai par notikušo informētu Valsts policiju. “Ir svarīgi, lai negadījuma apstākļi tiktu oficiāli reģistrēti. Ja vainīgais autovadītājs neinformē policiju, bet atstāj auto logā zīmīti vēlākai saziņai ar cietušo, tas var tikt traktēts kā ceļu satiksmes negadījuma vietas pamešana un novest pie naudas soda un vadīšanas tiesību lieguma," uzsver L. Bagdone.

Ja abi vadītāji ir uz vietas un negadījums atbilst saskaņotā paziņojuma kritērijiem, šo situāciju var atrisināt bez policijas iesaistes, taču tas ir pieļaujams tikai konkrētos apstākļos: ja negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, nav cietušas personas, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai un negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nedrīkst vai nevar turpināt ceļu. Ja autovadītājs ir atgriezies pie sava spēkrata un pamanījis bojājumus, bet vainīgais ir aizbraucis no notikuma vietas, arī jāinformē policija.

Kā izvairīties no negadījumiem stāvvietās?

“Drošas braukšanas skolas” pārstāvis Edmunds Ozolnieks iesaka vienmēr rūpīgi izvērtēt situāciju stāvvietās un nekļūt pārlieku pašpārliecinātiem, īpaši šaurās vietās, kur redzamība ir ierobežota.

“Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir ievērot optimālu attālumu no citiem spēkratiem. No sāniem tas būtu apmēram viens metrs, lai gan daudzas stāvvietas to nenodrošina. Ir būtiski, lai varam atvērt automašīnas durvis un pa tām izkāpt, nenodarot bojājumus blakus esošajiem transportlīdzekļiem. Taču noteikti nevajadzētu aizņemt divas stāvvietas, pat ja šķiet, ka tā ir drošāk. Aizmugurē starp automašīnām vajadzētu atstāt aptuveni pusmetra distanci, bet priekšā – vienu metru, kas palīdzēs izvairīties no sadursmēm,” viņš skaidro, norādot arī uz vairākām citām lietām, kuras ieteicams ievērot.

1.    Plāno auto novietošanu tā, lai izbraukšana būtu virzienā uz priekšu. Par ieradumu izveido automašīnas novietošanu tā, lai izbraukšana nebūtu sarežģīta. Tas samazina risku, jo manevri uz priekšu ir vienkāršāki un pārskatāmāki.

2.    Pārlieku neuzticies tehnoloģijām. Sensorus un kameras izmanto kā atbalsta rīkus, vienmēr pārbaudot apkārtni arī pats ar savām acīm. Ziemas apstākļos ierīces var nedarboties pareizi, piemēram, sniega vai sala dēļ.

3.    Sākot kustību, rūpīgi izvērtē situāciju ap spēkratu. Īpaši svarīgi pārbaudīt apkārtni ir gadījumos, kad automašīna ilgstoši atstāta stāvvietā. Citu transportlīdzekļu, cilvēku vai šķēršļu klātbūtne var mainīties.

4.    Izvairies no priekšlaicīgas stūres griešanas, braucot ārā no vietas, kur abos sānos stāv automobiļi. Vispirms pabrauc taisni ārā no stāvvietas un tikai tad sāc pagrieziena manevru, lai neaizķertu paralēli stāvošos auto.

5.    Saglabā pietiekamu distanci no apkārtējiem objektiem. Atvērt durvis vai manevrēt būs vieglāk, ja būsi pietiekami novērtējis savas automašīnas gabarītus.

6.    Izmanto citu cilvēku palīdzību. Ja nevari droši novērtēt situāciju pats, nebaidies lūgt apkārtējo palīdzību vai uzgaidīt, līdz konkrētā zona kļūs pārredzamāka.

7.    Esi īpaši uzmanīgs diennakts tumšajās stundās un sliktos laikapstākļos. Šajā laikā redzamība ir ierobežota, un riski ievērojami pieaug.