Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, tirgus dalībniekiem turpinot izvērtēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels. ASV biržu indeksi kritās, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties pieauga.
Naftas cenas palielinājās pēc ziņām, ka Krievija varētu pievienoties jēlnaftas ieguves samazināšanai Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmē 6.decembrī Vīnē.
Spēcīgs jēlnaftas piedāvājums un globālās ekonomikas nākotnes perspektīvas vājināšanās bija negatīvi ietekmējuši naftas cenas kopš oktobra sākuma.
Analītiķi turpina uzskatīt naftas cenas par viegli ievainojamām, un daži skeptiski uztver iespējamību, ka OPEC rīcība būtu pietiekami būtiska, lai kāpinātu naftas cenas.
"Ir skaidrs, ka naftas tirgus nav par 100% pārliecināts par to, ka OPEC+ nākamnedēļ samazinās piedāvājumu, tomēr spiediens noteikti pastiprinās, jo cenas turpina kristies, pastāvot bažām par pārmērīgu piedāvājumu un zemāku pieprasījumu," sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.
Vācijas bankas "Deutsche Bank" akcijas cena kritās par 3,4% pēc tam, kad Vācijas policija ceturtdien veica kratīšanas vairākos "Deutsche Bank" birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.
Vācijas uzņēmuma "Bayer" akcijas cena saruka par 0,7% pēc paziņojuma, ka tas likvidēs 12 000 darbavietu plašā restrukturizācijā pēc ASV kompānijas "Monsanto" pārņemšanas, lai varētu ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā no 2022.gada.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 1,16 dolāriem līdz 51,45 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,75 dolāriem līdz 59,51 dolāram par barelu.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,1% līdz 25 338,84 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 2737,80 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 7273,08 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 7038,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 tikpat kā nemainījās un bija 11 298,23 punkti, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,5% līdz 5006,25 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1366 līdz 1,1387 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2825 līdz 1,2783 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 113,68 līdz 113,45 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 88,63 līdz 89,01 pensam par eiro.
Tā vietā lai uzskaitītu aizokeāna biržas un indeksus, labāk būtu 1 rindkopu noziedojuši un paskadrojuši kapēc šoruden-ziem dīzelis maksā tikpart cik benzīns 95.? Nekad tā nav bijis, vienmēr dīzelis skaitās subprodukts un ir bijis lētāks, bet tagad tā vairs nav.
Vai vainīgas biržas (maz ticams), rūpes par dabu vai valsts nodokļu politika!? Daba un nodokļi varētu būt saistīti, bet tie ir tikai minējumi.