Igaunija tuvāko nedēļu laikā saņems augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS, piektdien paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Viņš piebilda, ka Igaunijā bāzētie ASV karavīri jau ir apmācījuši Igaunijas Aizsardzības spēku karavīrus darbam ar HIMARS.
Šogad Igaunija saņems vēl sešas Dienvidkorejā ražotas pašgājējhaubices K9 "Thunder", tādējādi Igaunijas armijai būs kopumā 18 tādas bruņojuma vienības, teica Pevkurs.
Kā informēja ministrs, šogad Igaunija saņems munīciju ap 700 miljonu eiro vērtībā.
Pevkurs arī uzsvēra, ka šogad Igaunija papildinās savu arsenālu ar vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Iris-T", un Aizsardzības spēku 2.brigāde saņems jaunas bruņumašīnas - kopumā 220, no kurām lielākā daļa tiks piegādātas šogad.
Līdz gada beigām Igaunija no Francijas saņems arī sešas pašgājējas haubices "Caesar", kā arī 12 tuvā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "Piorun" no Polijas.
Igaunijas Aizsardzības spēki ir iegādājušies arī jūras raķešu sistēmas "Blue Spear 5G", kas ir saistītas ar vēl vienu Igaunijas pašreizējās militārās aizsardzības doktrīnas galveno aspektu - piekrastes aizsardzību.
Pevkurs norādīja, ka Igaunija ir sniegusi 500 miljonus eiro lielu palīdzību Ukrainai, arī piedaloties Eiropas Savienības iniciatīvā piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu.
Jaunā palīdzības pakete Ukrainai sasniegs 100 miljonus eiro, un drīzumā tiks paziņots par turpmāku atbalstu.
Pevkurs uzsvēra, ka turpmākajos 20 gados aizsardzības izdevumiem jābūt vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai sasniegtu NATO spēju mērķus.
Transportlīdzekļu un munīcijas modernizācijas kopējās izmaksas nākamajos desmit gados sasniegs 4-4,5 miljardus eiro, no kuriem 1,1 miljards eiro jau ir piešķirti.
Igaunijā turpināsies arī militāro transportlīdzekļu atjaunošana un infrastruktūras uzlabošana, piemēram, Emari gaisa spēku bāzes modernizācija, ieguldot 700 miljonus eiro.
Emari, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas, ir NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā atbalsta bāze.
Pevkurs uzsvēra, ka šie aizsardzības izdevumu palielinājumi ir būtiski, jo notiek koncentrēšanās arī uz ilgtermiņa iepirkumu plāniem, kuru neatņemama sastāvdaļa ir munīcijas un transportlīdzekļu parka paplašināšana.
Igaunijas aizsardzības budžets pērn bija 1,34 miljardi eiro jb 3,4% no IKP, kas bija otrs augstākais rādītājs NATO dalībvalstu vidū, informēja Pevkurs. Šā gada Igaunijas budžetā izdevumi aizsardzībai paredzēti 3,3% no IKP apmērā.
Vēl tik dronus jāiepērk, daudz dronus, tā lai uz katru iebrucēja dvēseli būtu vismaz pa 5 droni!
Pilnīgi pievienojos. Masveida dronu nodrošinājums (daudzos tūkstošos un katrā Baltijas valstī), ideālā gadījumā, ražošana, ir atbilde, kuru varam pavilkt arī ar mūsu niecīgajām budžeta spējām.
Tikai tiem droniem nav jābūt mazajiem vien, bet arī tālas darbības, lielajiem, tādiem kā ukraiņi lidina pa naftas pārstrādes bāzēm un militārajiem objektiem, lai var iznīcināt apkārtesošo infrastruktūru un piegādes līnijas, un pārslogot pretgaisa aizsardzību jau naidnieka teritorijā.
Nevis ar cilvēkresursiem, bet ar salīdzinoši lētiem tehniskajiem līdzekļiem.
Iebrukumu būtu jāsoda tik sāpīgi, lai ienaidnieka zaudējumi ir tik lieli, ka tas attur uzbrukt.
Jūs te kā kaut kādi sīkpirži ar štruntiem ņematies. Atombumbu vajag pirkt vai būvēt uzreiz .