Lai arī daudz kur tiek runāts par iespējamu tiešu Krievijas iebrukumu kādā no NATO dalībvalstīm, tomēr Latvijas rīcībā šobrīd nav šāda veida pazīmju vai faktu, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Politiķis atgādināja, ka Igaunijā vakar ticis apstiprināts, ka dedzināšana aizsardzības rūpniecības uzņēmumā "Milrem Robotics" pagājušajā mēnesī Tallinā bija Krievijas specdienestu uzdevumā sarīkota sabotāža. Līdzīga informācija par Krievijas veiktajām sabotāžām bijusi arī citās valstīs, norādīja prezidents.
Rinkēvičs nenoliedza, ka var būt kāds brīdis, kad kāds cilvēks patiešām šādos gadījumos iet bojā. "Tā, protams, ir pilnīgi cita situācija," sprieda politiķis.
Prezidents uzsvēra, ka sabiedrībai jau ilgstoši tiek sniegta informācija, ka dažāda provokācijas un kiberuzbrukumi var notikt, jau ir notikuši un vēl notiks arī Latvijā, un atbildīgās iestādes pret to izturas ļoti atbildīgi un nopietni. Šajā ziņā svarīga ir sabiedrības iesaiste, norādīja Rinkēvičs. Viņš aicināja, pamanot kaut ko aizdomīgu, kas, iespējams, cita starpā varētu būt saistīts ar kādām Krievijas provokācijām, par to informēt atbildīgos dienestus.
Rinkēvičs vērtēja, ka Krievijai attiecībā uz Latviju šobrīd ir divejādi mērķi. Pirmais ir atturēt Latviju no palīdzības sniegšanas Ukrainai, ko Latvija negrasās darīt, bet otrs mērķis ir radīt sabiedrībā un valstī kopumā nedrošības un panikas sajūtu.
Prezidents sarunās ar citu valstu vadītājiem esot konstatējis, ka arī citviet izpratne par Krievijas mērķiem sāk nostiprināties.
Rinkēvičs neuzskata, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Egila Zviedra teiktais intervijā aģentūrai LETA, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, paaugstina likmes Eiropā, turklāt nevar izslēgt arī civiliedzīvotāju upurus, būtu kas radikāli jauns. "Mēs jau esam aicinājuši un brīdinājuši būt gataviem bez īpaši lielas panikas, bet ar lielu modrību," teica amatpersona.
Savukārt Kulbergs uzsvēra, ka Latvija ļoti labi saprot, ko no Krievijas sagaidīt, un to saprot daudz labāk nekā daudzas valstis Rietumos. Tādēļ Latvija iegulda drošībā, jo īpaši pierobežā, koncentrē savas spējas un tērē milzu līdzekļus aizsardzībā un arī iekšlietās, izcēla premjers, piebilstot, ka Latvijā to dara daudz vairāk nekā daudzi citi Eiropas partneri, kuri ir mazāk informēti par Krieviju.
Viņš apgalvoja, ka šobrīd Krievijai neesot konvencionālas iespējas vēl vienai plašai karadarbībai, tai pat laikā jāsaprot un jābūt gataviem provokācijām. "Papildus satrauktiem nav jābūt, bet ir jābūt uzmanīgiem," uzskata premjers.
Jau vēstīts, ka Zviedris intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka SAB par Krievijas nekonvencionālās karadarbības saasināšanos runā jau kopš agra pavasara. Proti, Krievija nespēj realizēt savu uzstādīto mērķi - uzvaru karā pār Ukrainu, līdz ar to eskalē situāciju Eiropā, ņemot vērā Rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Situācijas eskalācija ietver tādus hibrīddraudus kā kiberuzbrukumi un fiziski sabotāžas akti, kā arī informatīvais karš. Krievija nodarbojas ar situācijas eskalāciju, jo tai neizdodas mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai, kā arī panākt sankciju mīkstināšanu, skaidroja Zviedris.
Līdz ar to redzami tādi incidenti kā ar sprāgstvielām pildīti droni Leipcigas lidostā un sabotāžas akti Eiropas valstu dzelzceļa līnijās. "Krievija paaugstina likmes, un diemžēl mēs nevaram izslēgt arī civiliedzīvotāju upurus," uzsvēra Latvijas specdienesta direktors.
Zviedris vērsa uzmanību, ka līdz šim Eiropā Krievija nav īstenojusi tikai viltus karoga operācijas, jo viss pārējais jau ir bijis. Viņš atgādināja, ka Latvijā ir bijusi pieminekļu apgānīšana, Okupācijas muzeja dedzināšana, Lietuvā ir bijuši uzbrukumi tur dzīvojošajiem Krievijas opozicionāriem. Savukārt nesenie Polijas premjerministra Donalda Tuska brīdinājumi par Krievijas draudiem bija saistīti tieši ar viltus karoga operācijām. Tāpat nesen bija Krievijas uzbrukums Ukrainas pasažieru vilcienam vien divus kilometrus no Polijas robežas, uzskaitīja Zviedris.
"Līdz ar to Tusks brīdināja par Krievijas uzbrukumiem pie NATO valstu robežām. Šādi paziņojumi ir brīdinājums Krievijai, ka mēs redzam tās darbības pie mūsu valstu robežām un tās nepieļausim," piebilda SAB direktors.
Zviedris atgādināja, ka Latvija ir lūgusi uz Saeimas vēlēšanu laiku šeit dislocēt četrus NATO iznīcinātājus, kam Vācija arī atsaukusies. Šāds solis sperts, lai izslēgtu kādas iespējamas provokācijas, piemēram, kādu lidojošu objektu parādīšanos Latvijas gaisa telpā, kas pēc tam varētu raisīt spekulācijas par vēlēšanu norises likumību.
"Tā ka Krievijas draudi ir reāli un, agresoram nespējot sasniegt savus mērķus Ukrainā, likmes tiek paaugstinātas," piebilda Zviedris.
Ja Latvijas attiecīgo dienestu rīcībā šādi fakti būtu, vai tik tie neskaitītos kā slepena informācija?