Videoreģistratora ieraksts ir objektīvs un likumīgs pierādīšanas līdzeklis, kuru drīkst lietot jebkurš, un tā lietošanai nav nepieciešamas nekādas atļaujas.
Autors iesaka ievietot videoreģistratoru katrā automašīnā (diemžēl ar motocikliem tas ir sarežģītāk), jo bieži tas var izrādīties vienīgais objektīvais pierādījums visdažādākajās satiksmes situācijās. Tādējādi var tikt ietaupīts daudz laika, naudas un nervi. Videoreģistrators var pasargāt gan no nepamatotiem ceļu policijas sodiem, gan no nepamatotām apsūdzībām CSNg izraisīšanā (lietās ar bojāgājušajiem tas var aiztaupīt daudzu gadu tiesāšanos un milzīgus izdevumus, pat cietumsodu), gan no nepamatotiem atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības, gan no krāpniekiem (internetā ir redzami video ar „akrobātiem”, kuri uzlec uz a/m un uzreiz prasa naudu, lai nesauktu policiju). Videoreģistratora ieraksts ir likumīgs pierādījums, kuru var izmantot visās ar ceļu satiksmi saistītajās lietās.
Piemēram, pateicoties videoreģistratora ierakstam autoram kādā lietā izdevās pierādīt, ka brīdī, kad auto tika novietots stāvēšanai, ceļa zīmei priekšā pretēji CSN prasībām stāvēja pasažieru mikroautobuss, kurš pilnībā aizsedza ceļa zīmi. Brīdī, kad ieradās policists, busiņš bija aizbraucis. Lūk, aprakstītās situācijas video:
Ar Jūrmalas tiesas spriedumu policijas lēmums tika atcelts un stājās spēkā, jo policija to nepārsūdzēja.
Turklāt videoierakstā fiksētais parasti ir daudz objektīvāks nekā liecinieku liecības, kuras cieš gan no subjektīvisma, gan dažāda veida ieinteresētības, tendenciozitātes un pat nepatiesuma. Videoreģistratora lietošanai nav jāsaņem nekādas atļaujas.
Par tehnisko pusi. Ieteiktu izmantot videoreģistratoru, kuram ir laba izšķirtspēja, skaņas ieraksts, nakts filmēšana un pat GPS (kādā lietā tiesa izbeidza lietvedību par ātruma pārsniegšanu, jo auto uzstādītās GPS iekārtas rādījumi nesakrita ar policijas it kā uzrādīto. Te gan ir svarīga precizitāte un sinhronizācijas biežums - jo biežāk, jo labāk). Dažreiz policisti jauc videoreģistratorus ar radaru detektoriem/antiradariem. Te uzreiz jāatzīmē, ka radaru detektoru un antiradaru lietošana Latvijā nav atļauta, bet nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz videoreģistratoru lietošanu.
Foto: iAuto
Nobeigumā maza piebilde par ceļu policistu filmēšanu. CP darbības ne tikai drīkst, bet arī vajag filmēt (ar videoreģistratoru, telefonā iebūvēto kameru, videokameru un jebkuru citu tehnisku ierīci). Policistam nav tiesības aizliegt filmēšanu. Tas pats attiecas uz audioierakstiem. Vēl joprojām ir gadījumi, kad ceļu policisti aizliedz viņus filmēt (pat sastādot protokolu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijai, ja šī pavēle netiek izpildīta). Taču tādas policijas darbības ir pretlikumīgas, jo Latvijā nav neviena tiesību akta, kurš indivīdam aizliegtu filmēt policijas rīcību.
LR Tiesībsarga 2014.gada 28.maija atzinumā pārbaudes lietā Nr.2013-160-10B norādīja, ka normatīvie akti neparedz aizliegumu veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu, jo dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir būtiski ierobežotas. Atzinumā norādīts, ka aizliegums iegūt un publiskot informāciju par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu uzskatāms par nesamērīgu tiesību uz vārda brīvību ierobežošanu.
Foto: iAuto
Pats par sevi tas nav pierādījums, jo jāsakrīt ar citiem faktiem, bet tiesās gan poliči iesniedz bildes un video gan arī tie kas aizstāvas un nekādu iebildumu no tiesnešu puses nav. Tas mīts radies tāpēc, ka ierēdņi drīkst iegūt pierādījumus tikai ar atļautām metodēm, tu kā privātpersona vari apstiprināt faktus ar visām metodēm, kas nav aizliegtas, tur tā starpība.
APK:
243.pants. Pierādījumi un pierādīšana
Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
APL:
149.pants. Pierādījumi
Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
161.pants. Paskaidrojumi
(1) Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
167.pants. Rakstveida pierādījumi
Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentes, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).
utt