Videoreģistratora ieraksts ir objektīvs un likumīgs pierādīšanas līdzeklis, kuru drīkst lietot jebkurš, un tā lietošanai nav nepieciešamas nekādas atļaujas.
Autors iesaka ievietot videoreģistratoru katrā automašīnā (diemžēl ar motocikliem tas ir sarežģītāk), jo bieži tas var izrādīties vienīgais objektīvais pierādījums visdažādākajās satiksmes situācijās. Tādējādi var tikt ietaupīts daudz laika, naudas un nervi. Videoreģistrators var pasargāt gan no nepamatotiem ceļu policijas sodiem, gan no nepamatotām apsūdzībām CSNg izraisīšanā (lietās ar bojāgājušajiem tas var aiztaupīt daudzu gadu tiesāšanos un milzīgus izdevumus, pat cietumsodu), gan no nepamatotiem atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības, gan no krāpniekiem (internetā ir redzami video ar „akrobātiem”, kuri uzlec uz a/m un uzreiz prasa naudu, lai nesauktu policiju). Videoreģistratora ieraksts ir likumīgs pierādījums, kuru var izmantot visās ar ceļu satiksmi saistītajās lietās.
Piemēram, pateicoties videoreģistratora ierakstam autoram kādā lietā izdevās pierādīt, ka brīdī, kad auto tika novietots stāvēšanai, ceļa zīmei priekšā pretēji CSN prasībām stāvēja pasažieru mikroautobuss, kurš pilnībā aizsedza ceļa zīmi. Brīdī, kad ieradās policists, busiņš bija aizbraucis. Lūk, aprakstītās situācijas video:
Ar Jūrmalas tiesas spriedumu policijas lēmums tika atcelts un stājās spēkā, jo policija to nepārsūdzēja.
Turklāt videoierakstā fiksētais parasti ir daudz objektīvāks nekā liecinieku liecības, kuras cieš gan no subjektīvisma, gan dažāda veida ieinteresētības, tendenciozitātes un pat nepatiesuma. Videoreģistratora lietošanai nav jāsaņem nekādas atļaujas.
Par tehnisko pusi. Ieteiktu izmantot videoreģistratoru, kuram ir laba izšķirtspēja, skaņas ieraksts, nakts filmēšana un pat GPS (kādā lietā tiesa izbeidza lietvedību par ātruma pārsniegšanu, jo auto uzstādītās GPS iekārtas rādījumi nesakrita ar policijas it kā uzrādīto. Te gan ir svarīga precizitāte un sinhronizācijas biežums - jo biežāk, jo labāk). Dažreiz policisti jauc videoreģistratorus ar radaru detektoriem/antiradariem. Te uzreiz jāatzīmē, ka radaru detektoru un antiradaru lietošana Latvijā nav atļauta, bet nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz videoreģistratoru lietošanu.
Foto: iAuto
Nobeigumā maza piebilde par ceļu policistu filmēšanu. CP darbības ne tikai drīkst, bet arī vajag filmēt (ar videoreģistratoru, telefonā iebūvēto kameru, videokameru un jebkuru citu tehnisku ierīci). Policistam nav tiesības aizliegt filmēšanu. Tas pats attiecas uz audioierakstiem. Vēl joprojām ir gadījumi, kad ceļu policisti aizliedz viņus filmēt (pat sastādot protokolu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijai, ja šī pavēle netiek izpildīta). Taču tādas policijas darbības ir pretlikumīgas, jo Latvijā nav neviena tiesību akta, kurš indivīdam aizliegtu filmēt policijas rīcību.
LR Tiesībsarga 2014.gada 28.maija atzinumā pārbaudes lietā Nr.2013-160-10B norādīja, ka normatīvie akti neparedz aizliegumu veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu, jo dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir būtiski ierobežotas. Atzinumā norādīts, ka aizliegums iegūt un publiskot informāciju par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu uzskatāms par nesamērīgu tiesību uz vārda brīvību ierobežošanu.
Foto: iAuto
Ir vērts piezīmēt, ka ne visur Eiropā ir tik liberāla attieksme. Piemēram, Austrijā šādu ierīču lietošana ir aizliegta. Vācijā, Bavārijas federālajā zemē, ir aizliegts publiskot ar tiem uzņemtos video. Iespējams, ir vēl citi aizliegumi.
Tas ir jāņem vērā, ja brauc ārpus Latvijas. Labā ziņa, ka valstu ar tādiem ierobežojumiem ir ļoti maz.
es ar tomēr piezīmētu, ka arī mums ir fizisko personu datu aizsardzības likums, no kā arī izriet tādi paši principi kā Vācijā/ Austrijā. Līdzko video tiek publicēts, tā uz to attiecas šis likums un tad tik var sākties...