Iegūta apjomīga informācija par finanšu piramīdu krāpšanām; policija izsūtīs informatīvu e-pasta vēstuli iespējamiem cietušajiem 2

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) brīdina, ka šobrīd atkal aktīvi sāk uzdarboties krāpnieki, kas piedāvā investēt naudu apšaubāmās virtuālās interneta platformās.

Latvijas Valsts policija sadarbojoties ar Eiropas Policijas biroju (Eiropol), ir apzinājusi iespējamos cietušos – apmēram 1500 interneta lietotājus un to elektroniskos pastus (e-pastus), uz kuriem nosūtīti krāpnieciskie e-pasti. Valsts policija uz apzinātajiem e-pastiem iespējamiem cietušajiem nosūtīs vēstuli, informējot par turpmāko rīcību.

Valsts policija brīdina – esi piesardzīgs saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras apgalvo, ka ir dažādu uzņēmumu „finanšu brokeri” vai “finanšu speciālisti”!

Ņem vērā!

-          krāpnieki apgalvo, ka ir erudīti „finanšu speciālisti”, piedāvā palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā;

-          ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki kļūst uzstājīgi un pat rupji;

-          pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Mēģinot uzsākt komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā latviski. Taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.

Komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, “finanšu speciālisti” izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs;

-          iesākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet vēlāk potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot piedāvājumam, komunikācija turpinās izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu "Skype"; 

-          būtiski, ka krāpnieki pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta platformas.

Līdz šim fiksētās platformas un to nosaukumi satur šādus vārdus: ***gfbroker.***; ***alegramarkets.***; ***market-invest.***; ***maximarkets.***; ***mmglobal.***; ***everest.***; ***everest-trade***; ***gmoption.***; ***Capital Citadel FX***; ***Citadel Forex***; ***Go Capital FX***; ***CT – Trade***; ***Delloy Trade***; ***Glenmore Investment***; ***Trade.Rock-Finance***; ***Rock Capital Market***; ***Fx-dealer***; ***24option***; ***Fxnobels***; ***Fxgtrade***; ***Stock trade market***; ***Markets-invest***; ***alphacapital*** u.c. Taču periodiski paradās jaunas platformas ar jaunajiem nosaukumiem.

Ar "finanšu speciālistu" palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana. Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros programmatūras, kā, piemēram, TeamViewer QuickSupport, AnyDesk u.c., ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.

Personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē un veikt dažādas finanšu darbības, vairākos maksājumos pārskaita dažādas naudas summas, kā ierasts vairākus desmitus tūkstošos eiro. Un turpinot komunikāciju ar "finanšu speciālistiem", pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērkot un pārdodot dažādas akcijas, kā arī veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu.

IEGAUMĒ, ka krāpnieku izveidotās virtuālās platformas ir veidotas tā, lai potenciālajam cietušajam rastos ilūzija par to, ka viņa ieguldījumi nes peļņu un viss notiek tieši tā, kā solīja „finanšu speciālisti”.

Cietušie nereti tiek pierunāti arī aizņemties maksimāli lielu summu ātro kredītu izsniegšanas kompānijās, aizbildinoties, ka tas ir nepieciešams, lai uzlabotu cietušo kredītreitingu un viņi varētu saņemt atpakaļ maksimāli iespējamo summu. Pēc kredītu saņemšanas, izsniegtā summa tiek novirzīta uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem.

Valsts policija veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem. Ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka šādi noziegumi ir izdarīti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

Padomi, lai pasargātu sevi no krāpniekiem

Nepazīstams numurs – ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā esiet piesardzīgi un neizpaudiet savus personas datus. Tas varētu būt krāpnieku mēģinājums sazināties ar Jums.

Tālruņa saruna, kuras laikā uz Jums izdara spiedienu – telefonkrāpnieki steidzina un izmanto Jūsu vājās vietas, lai mudinātu Jūs pieņemt ātrus, nepārdomātus lēmumus, tādā gadījumā pārtrauciet sarunu, ja neesat pārliecināts, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas.

Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, rekomendējam doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmušas attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu.

Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārliecinās, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēta Latvijā, kāds ir tā darbības veids un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspējību.

Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, Valsts policija aicina pārliecināties, ka izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājas lapā – https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/.