Diemžēl Eiropas Savienības izvirzīto mērķi līdz 2020.gadam samazināt uz pusi ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijā nav izdevies sasniegt, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Patlaban viņš atturējās komentēt datus par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, jo statistikas dati tiks apkopoti līdz 1.februārim.
Runājot par ceļu satiksmes drošību 2020.gadā, Krapsis pauda cerību, ka cilvēki aizvien vairāk aizdomāsies par savu drošību. Arī policija par to atgādināšot gan ar savu darbu, gan dažādām informatīvajām kampaņām.
"Lai varētu cerēt uz ievērojamāku cietušo un bojā gājušo skaita samazinājumu, ir jāiegulda investīcijas drošībā. Ir jāiegulda līdzekļi ceļu satiksmes infrastruktūrā, kas ir ilgtermiņa ieguldījumi, taču arī ar nelieliem resursiem atsevišķās vietās var veikt nozīmīgus uzlabojumus," uzsvēra Krapsis.
Viņš norādīja, ka ir jārūpējas gan par ceļu kvalitāti, gan par satiksmes organizāciju atsevišķos krustojumos, kur bieži notiek negadījumi, tādēļ vajadzētu izvietot brīdinājuma zīmes. Turpmākajos gados ceļu remontam un būvniecībai būs pieejams tikai valsts budžeta finansējums, atgādināja Krapsis.
Viņš aicināja politiķus atbalstīt iestāžu iniciatīvas, proti, par vidējā ātruma kontroli. Pagājušajā gadā beidzās vidējā ātruma kontroles sistēmas jeb "point to point" pilotprojekts uz autoceļa Tīnūži-Koknese. Neskatoties uz pozitīvo ieguvumu, diemžēl šogad šim mērķim finansējums nav rasts un jautājums netiek risināts, atzīmēja Krapsis.
Krapsis norādīja, ka Lietuvā vidējā ātruma kontroles sistēma darbojas 25 ceļa posmos un kaimiņvalsts mērķis ir šo sistēmu paplašināt līdz 100 vietām, kamēr Latvijā nebūs neviena šāda ceļa posma.
"Ja fotoradari ir risinājums konkrētām vietām, tad vidējā ātruma kontroles sistēma uzlabo satiksmes drošību lielākā ceļa posmā. Bez turpmākas virzības palicis arī luksoforu kontroles sistēmas projekts, lai varētu kontrolēt to, kā autovadītāji šķērso krustojumus. Patlaban nav zināms, kad tiks piešķirts finansējums šīm ierīcēm," sacīja Krapsis.
Viņš uzsvēra, ka policijas kapacitāte ir mazinājusies, tādēļ ļoti vajadzētu izpratni un finansiālu atbalstu tehnisko ierīču ieviešanai. "Tas nenozīmē, ka tas uz ceļiem vairs nebūs policistu, bet viņiem aizvien vairāk ceļu satiksmesdrošības uzraudzībā palīdzēs tehniskie risinājumi," piebilda VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
Viņš atgādināja, ka socioloģisko aptauju dati rāda, ka iedzīvotāji uz ceļiem vēlas redzēt policistus, jo tas viņiem rada drošības sajūtu.
Krapsis uzskata, ka valdība nedrīkst paļauties uz to, ka situācija atrisināsies pati no sevis, kā arī iedzīvotāji strauji mainīs savu uzvedības kultūru. Ir nepieciešami tehniskie risinājumi, kas liktu iedzīvotājiem mainīt apziņu un uzvedības modeli, piebilda Krapsis.
Ta Krapsis atlūgumu rakstīs uz 01.02.? Pie vainas, izrādās, ir vidējā ātruma kontrole