AS "Latvenergo" plāno dubultot ražošanas jaudas no atjaunīgajiem energoresursiem un sekmēt atbildīgu vēja elektrostaciju parku izveidi Latvijā, "Latvenergo" Enerģētikas tirgus apskatā pauž uzņēmuma tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.
Viņš skaidro, ka "Latvenergo" jaunā stratēģija nākamajam periodam paredz dubultot atjaunīgo energoresursu (AER) jaudas atbilstoši izvirzītajiem Latvijas un Eiropas klimata mērķiem. Cikmačs piebilst, ka turklāt modernu vēja staciju tehnoloģiju izmaksas pēdējos gados ir strauji pazeminājušās, kas nozīmē, ka vējš ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, it īpaši šobrīd, kad tiek piedzīvots elektroenerģijas jaudu deficītu Latvijā un Baltijā, kā arī ļoti augstas cenas elektroenerģijas tirgū.
"Ir svarīgi attīstīt jaunas AER jaudas, jo tas sekmēs Latvijas un Baltijas neatkarību no energoresursu importa un to cenu svārstībām," pauž Cikmačs.
Viņš skaidro, ka uzņēmumā jau kādu laiku tiek īstenotas dažādas izpētes vēja enerģijas izmantošanas jomā, tādēļ arī pagājušajā gadā "Latvenergo" iestājās Eiropas lielākajā vēja asociācijā "Wind Europe", saskatot iespēju kopā ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju (VEA) aktīvāk strādāt un veidot virzību atbildīgu vēja parku attīstīšanai valstī.
Cikmačs pauž, ka Latvijā nozīmīgs elektroenerģijas daudzums ik gadu tiek saražots Daugavas hidroelektrostacijās, tādēļ mūsu valsts jau šobrīd ir viena no zaļākajām Eiropas Savienībā (ES). Tomēr klimata pārmaiņas un virzība uz klimatneitrālu ražošanu nosaka nepieciešamību kāpināt AER jaudas. Tāpēc "Latvenergo" kā valsts uzņēmumam, kura dividendes nonāk valsts budžetā, nepieciešams pēc iespējas atbildīgi un efektīvi nodrošināt jaunas AER ražotnes, kuras, līdzīgi kā Daugavas HES, nodrošinātu zaļu enerģiju arī nākamajām paaudzēm.
"Mums kā nacionālai energokompānijai ar ilgtermiņa zaļās enerģijas mērķiem un vērtības pieaugumu visu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs daudz aktīvāk ir jāuzņemas arī vēja elektrostaciju izbūve," pauž Cikmačs.
Viņš uzsver, ka šobrīd būtiskākais darbības lauks vēju parku attīstībai ir izveidot tos tā, lai radītu pēc iespējas minimālu ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgs dialogs ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām un ar dažādiem vēja staciju attīstītājiem.
"Tāpat mēs savā darbībā paredzam kompensējošus maksājumus vietējām pašvaldībām, lai vietējie iedzīvotāji saņemtu jūtamu tiešu ieguvumu no vēja stacijas ražošanas, sekmējot mūsu planētas un vides ilgtspēju," norāda Cikmačs, piebilstot, ka vēja stacijas ir daļa no virzības uz klimatneitralitāti.
Uzņēmuma Tehnoloģiju un atbalsta direktors pauž, ka vēja enerģijas attīstīšana bez subsīdijām ir daļa no plašākas jaunās "Latvenergo" stratēģijas, kur būtiska vieta ir arī citām ražošanas tehnoloģijām, kas nodrošinās ilgtermiņā elektroenerģijas ražošanu arī periodos, kad nepūš vējš.
"Tāpēc joprojām īstenojam Daugavas HES rekonstrukciju, turpinām saules paneļu tirdzniecību un parku izbūvi Latvijā un Baltijā. Meklējam dažādus enerģijas uzkrājēju risinājumus, kur šogad papildus ekspluatācijā nodotajai siltuma akumulācijas tvertnei, kas ir lielākā Baltijā, strādājam ar ūdeņraža lieljaudas baterijām, patēriņa vadības risinājumiem un citiem inovatīviem elektroenerģijas uzkrājējiem," norāda Cikmačs. Viņš pauž, ka šajos virzienos "Latvenergo" sadarbojas ar Eiropas un vietējiem uzņēmumiem, kā arī universitātēm.
Cikmačs uzsver, ka "Latvenergo" vēlme ir kāpināt tieši vietējo sadarbību, lai sekmīgāk attīstītu klimatneitrālai nākotnei nepieciešamās inovācijas. Viņš arī pauž cerību, ka Latvijā radīsies jauni uzņēmumi, kuri ražos tehniskos risinājumus klimatneitrālai nākotnei ne tikai Latvijas energouzņēmumiem, bet arī tos eksportēs.
"Latvenergo" koncernā zaļās enerģijas attīstīšanā ir trīs virzieni. Viens - Daugavas HES kaskādes modernizācija, otrs - principiāli jaunu AER biznesu attīstība - primāri vēja enerģētika, un jauni elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumi.
"Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 448,052 miljoni eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 34,2% un bija 57,113 miljoni eiro.
Savukārt pērn "Latvenergo" koncerna auditētais apgrozījums 2020.gadā bija 773,391 miljons eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 23,3% un bija 116,309 miljoni eiro. Vienlaikus koncerna māteskompānijas "Latvenergo" apgrozījums samazinājās par 11,9% un bija 385,612 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 53% un bija 154,848 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Ņemot vērā ka EU strateģija 2050 ir klimatneitraletatē, kurā nozīmīgu vietu ieņem Ūdeņradis.
Ja Latvenergo būtu kaut kāda galva uz pleciem, tad LV, LT un EST valsts enerģetikas milži būtu kopā sametušies un sabūvējuši jūrā milzīgus vēja parkus un eksportētu ūdeņradi uz vācijām utt.
Bet tagad izskatās ka viss notiek pēc plāna maksimāli vairāk svilināt gāzi.