Gājēju pāreja nav garantija, ka ceļu izdosies šķērsot droši – pēdējo divu gadu laikā no vairāk nekā 100 negadījumiem, kuros transportlīdzekļi uzbraukuši gājējiem, vismaz trešdaļa notikusi tieši uz gājēju pārejām, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Nepietiekama uzmanība, ierobežota redzamība un kļūdaini novērtēts attālums līdz automašīnai var kļūt par iemeslu smagām sekām. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsver – pat uz gājēju pārejas drošība nav pašsaprotama, un nelaimes novēršanā būtiska ir abu satiksmes dalībnieku rīcība.
Apdrošinātāja apkopotie negadījumu apraksti atklāj biežākos uzbraukuma iemeslus: autovadītājs, veicot kreiso pagriezienu, nepamana gājēju, cilvēks šķērso brauktuvi neatļautā vietā vai kāds no satiksmes dalībniekiem turpina kustību, neievērojot luksofora aizliedzošo sarkano signālu.
Šo un citu iemeslu dēļ šogad uz gājēju pārejām cietuši jau 34 gājēji, pērn – 33, bet 2024. gadā – 37, liecina BALTA dati. Lai gan daļa negadījumos cietušo guvuši vieglus savainojumus, citiem tie nozīmē smagas traumas, ilgstošu rehabilitāciju un pat invaliditāti uz mūžu. Diemžēl atsevišķos gadījumos sadursmes beigušās ar cilvēka bojāeju.
“Katrs negadījums, kurā cieš gājējs, ir vēl viens atgādinājums, ka ceļu satiksmē pat šķietami drošās situācijās nedrīkst zaudēt modrību. Arī tad, ja gājējam ir priekšroka, pirms brauktuves šķērsošanas jāpārliecinās, ka autovadītājs viņu ir pamanījis un spēj laikus apstāties. Savukārt šoferiem jābūt īpaši uzmanīgiem, tuvojoties gājēju pārejām. Gada tumšākajā laikā jārēķinās ne tikai ar apgrūtinātu redzamību, bet arī nokrišņiem un slidenām brauktuvēm, kas var būtiski paildzināt bremzēšanas ceļu un palielināt negadījuma risku,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Apdrošinātāja rīcībā esošā informācija arī atklāj, cik dažādās un reizēm negaidītās situācijās var notikt uzbraukums gājējam. Vienā gadījumā tramvaja vadītājs, pievēršot uzmanību tramvaja spoguļiem, nepamanīja cilvēku priekšā, citā – auto uzbrauca gājējam uz pārejas, pat nebremzējot. Bīstamas situācijas veidojas arī stāvvietās, kur, braucot atpakaļgaitā, šoferi mēdz nepamanīt cilvēku turpat blakus. Šie piemēri atgādina, ka bīstama situācija var rasties dažu sekunžu laikā un pat šķietami ikdienišķs manevrs prasa pastiprinātu uzmanību, lai laikus pamanītu mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.
To, cik nopietnas var būt šādas neuzmanības sekas, apliecina arī Valsts policijas dati: šogad līdz oktobra beigām Latvijā reģistrēti vairāk nekā 500 ceļu satiksmes negadījumi ar gājējiem, kuros ievainots 421 cilvēks, bet 14 gājuši bojā.
Eksperts: gājēju pāreja neatceļ auto bremzēšanas ceļu
“Pēdējos trīs gados uz gājēju pārejām fiksēti trīs letāli gadījumi, turklāt ievainoto gājēju skaits ir ievērojami lielāks. Tas ir likumsakarīgi, jo gājēju pāreja ir vieta, kur krustojas transportlīdzekļu un gājēju kustības trajektorijas. Turklāt reti kad negadījuma rašanos nosaka tikai vienas puses rīcība,” skaidro CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Viņš uzsver, ka īpaši riskantas ir neregulējamās gājēju pārejas, kurās satiksmes dalībniekiem savstarpēji jānovērtē situācija un laikus jāreaģē uz otra rīcību. Lai gan autovadītājiem ir pienākums dot ceļu gājējiem, arī viņiem pirms brauktuves šķērsošanas jāpārliecinās, ka tas ir droši.
“Sabiedrībā nereti tiek mācīts nepareizs priekšstats par to, kādā attālumā no gājēju pārejas ir jāatrodas automobilim, lai tā vadītājs varētu droši dot ceļu gājējam vai velosipēdistam – parasti tiek uzsvērti aptuveni 30 m pie 50 km/h. Šis attālums ir ekstrēmas avārijas bremzēšanas attālums, un tā bremzēt satiksmes plūsmā ir bīstami. Normālas satiksmes režīmā, vienmērīgi veicot bremzēšanu, ir vajadzīgi ne mazāk kā 50 m apstāšanās ceļa. Auto nevar apstāties momentāni, gājējam ir jādod iespēja auto vadītājam sevi palaist,” norāda O. Irbītis.
Pirms gājēju pārejām apdzīvotās vietās jāliek gulošie. Vislabāk plastmasnieki.