Vācija 2021.gada pēdējā dienā izpilda apņemšanos slēgt trīs no atlikušajām sešām savām kodolspēkstacijām, gatavojoties nākamgad apturēt arī trīs pārējās.
Slēdzot kodolspēkstacijas Brokdorfā, Grondē un Gundremmingenē, kopējais Vācijā saražotās enerģijas apjoms samazināsies par aptuveni četriem gigavatiem, kas atbilst apmēram tūkstoš vēja ģeneratoru jaudai.
Plānus divdesmit gadu laikā atteikties no atomenerģijas šā gadu tūkstoša sākumā apstiprināja jau toreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera kreisi centriskā valdība, savukārt viņa pēctece Angela Merkele 2010.gadā atbalstīja kodolspēkstaciju darbības pagarināšanu, uzskatot, ka tas palīdzēs valstij pakāpeniskāk mazināt savu atkarību no oglēm un pāriet uz plašāku atjaunīgo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas izmantošanu.
Gadu vēlāk, reaģējot uz vides aktīvistu protestiem pēc Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas Japānā, Merkele no šā nodoma tomēr atteicās un noteica 2022.gadu kā galīgo termiņu, kad Vācijai jāatsakās no kodolenerģijas izmantošanas.
Taču šobrīd, kad energoresursu cenas aug un Eiropas valstu attiecības ar galveno gāzes piegādātāju Krieviju kļūst aizvien saspīlētākas, izskan bažas, ka kodolspēkstaciju slēgšana situāciju vēl vairāk saasinās un sliktāku brīdi šim solim grūti iedomāties. Kodolenerģijas atbalstītāji arī norāda, ka tās izmantošana palīdz Vācijai samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus.
Tomēr kanclera Olafa Šolca valdība šonedēļ paziņoja, ka nākamgad paredzētā visu kodolspēkstaciju apturēšana un pakāpeniska atteikšanās no akmeņoglēm līdz 2030.gadam neietekmēs valsts enerģētisko drošību un ļaus Vācijai panākt klimatneitralitāti līdz 2045.gadam.
"Būtiski palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un paātrinot elektrotīklu attīstību, mēs varam pierādīt, ka Vācijā tas ir iespējams," izteicās ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks.
Trīs spēkstacijas, kas tiek slēgtas piektdien, - Brokdorfa aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Hamburgas, Gronde apmēram tikpat tālu uz dienvidiem no Hannoveres un Gundremmingene 80 kilometrus uz rietumiem no Minhenes - iedarbinātas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Brokdorfa savulaik pieredzēja īpaši spēcīgus kodolenerģijas pretinieku protestus pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986.gadā.
Radiactovo atkritumu ir tik daudz ka EU nav vietas kur tos uzglabāt.
Uz Krieviju no EU ir izvests futbola stadions 1 km augstumā.
Un tur tos vajag vēl dzesēt 10000 gadu kamer tie atdziest pavisam. Tam arī ir neoieciešama enerģija.
Pie tam Krievija ir tā īstā vieta kur ievēro visas vides aizsardzības prasības.
Tā kā kodolenerģijas true cist ir ļoti ļoti dārgs.
www.greenpeace.org/eu-unit/issue...waste-siberia/
Varbūt kad būs jaunā tehnoloģija ko sola, ka to kodoldegvielu vares izmantot ar iespeju apturet karšanu kad vajag un iespeju izmantot lidz 95% (esošās tehnoloģijas tagad tikai 4% ļauj izmantot, pārējais paliek par atkritumiem), tad tas būs tiešām viens no labākajiem veidiem kā iegut elektribu.
Labākais tagd ir grust naudu atjaunojamajos resursos, jo tad fosilie ražotaji pieversis tieši šai jaunai tehnoloģijai, lai soetu konkuret.