Vācija slēdz trīs no atlikušajām sešām kodolspēkstacijām 11

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

Nozare.lv | 31.decembris 2021 15:43

Vācija 2021.gada pēdējā dienā izpilda apņemšanos slēgt trīs no atlikušajām sešām savām kodolspēkstacijām, gatavojoties nākamgad apturēt arī trīs pārējās.

Slēdzot kodolspēkstacijas Brokdorfā, Grondē un Gundremmingenē, kopējais Vācijā saražotās enerģijas apjoms samazināsies par aptuveni četriem gigavatiem, kas atbilst apmēram tūkstoš vēja ģeneratoru jaudai.

Plānus divdesmit gadu laikā atteikties no atomenerģijas šā gadu tūkstoša sākumā apstiprināja jau toreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera kreisi centriskā valdība, savukārt viņa pēctece Angela Merkele 2010.gadā atbalstīja kodolspēkstaciju darbības pagarināšanu, uzskatot, ka tas palīdzēs valstij pakāpeniskāk mazināt savu atkarību no oglēm un pāriet uz plašāku atjaunīgo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas izmantošanu.

Gadu vēlāk, reaģējot uz vides aktīvistu protestiem pēc Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas Japānā, Merkele no šā nodoma tomēr atteicās un noteica 2022.gadu kā galīgo termiņu, kad Vācijai jāatsakās no kodolenerģijas izmantošanas.

Taču šobrīd, kad energoresursu cenas aug un Eiropas valstu attiecības ar galveno gāzes piegādātāju Krieviju kļūst aizvien saspīlētākas, izskan bažas, ka kodolspēkstaciju slēgšana situāciju vēl vairāk saasinās un sliktāku brīdi šim solim grūti iedomāties. Kodolenerģijas atbalstītāji arī norāda, ka tās izmantošana palīdz Vācijai samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus.

Tomēr kanclera Olafa Šolca valdība šonedēļ paziņoja, ka nākamgad paredzētā visu kodolspēkstaciju apturēšana un pakāpeniska atteikšanās no akmeņoglēm līdz 2030.gadam neietekmēs valsts enerģētisko drošību un ļaus Vācijai panākt klimatneitralitāti līdz 2045.gadam.

"Būtiski palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un paātrinot elektrotīklu attīstību, mēs varam pierādīt, ka Vācijā tas ir iespējams," izteicās ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks.

Trīs spēkstacijas, kas tiek slēgtas piektdien, - Brokdorfa aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Hamburgas, Gronde apmēram tikpat tālu uz dienvidiem no Hannoveres un Gundremmingene 80 kilometrus uz rietumiem no Minhenes - iedarbinātas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Brokdorfa savulaik pieredzēja īpaši spēcīgus kodolenerģijas pretinieku protestus pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986.gadā.

Visi komentāri

1 0 Atbildēt

Slēgšana? Cik ilgi saglabājas izotopu radioaktivitāte? Vai tos vedīs uz Salaspili?

1 0 Atbildēt

Uz Baldoni!

1 2 Atbildēt

Cilvēku bažas par radioaktivitāti sasniedz reliģisku līmeni. ( neraugoties uz faktu, ka tiek daudzkārt apstaroti medicīniskās izmeklēšanās un pie zobārsta ) Faktiski atlikušo ogļu spēkstaciju intesīvāka darbināšana būs daudz kaitīgāka cilvēku veselībai, nekā labi norakti "izotopi". Neraugoties uz visiem filtriem , no ogļu stacijām gaisā aiziet sēra dioksīds un slāpekļa oksīdi. Savukārt, attiecībā uz ietekmi uz klimatu, AES ir labākas par saules paneļiem un nedaudz sliktākas par vēja stacijām.

5 4 Atbildēt

Radiactovo atkritumu ir tik daudz ka EU nav vietas kur tos uzglabāt.

Uz Krieviju no EU ir izvests futbola stadions 1 km augstumā.

Un tur tos vajag vēl dzesēt 10000 gadu kamer tie atdziest pavisam. Tam arī ir neoieciešama enerģija.

Pie tam Krievija ir tā īstā vieta kur ievēro visas vides aizsardzības prasības.

Tā kā kodolenerģijas true cist ir ļoti ļoti dārgs.

www.greenpeace.org/eu-unit/issue...waste-siberia/

Varbūt kad būs jaunā tehnoloģija ko sola, ka to kodoldegvielu vares izmantot ar iespeju apturet karšanu kad vajag un iespeju izmantot lidz 95% (esošās tehnoloģijas tagad tikai 4% ļauj izmantot, pārējais paliek par atkritumiem), tad tas būs tiešām viens no labākajiem veidiem kā iegut elektribu.

Labākais tagd ir grust naudu atjaunojamajos resursos, jo tad fosilie ražotaji pieversis tieši šai jaunai tehnoloģijai, lai soetu konkuret.

2 6 Atbildēt

Nepārzini tēmu, tad nepārpublicē glupības.

2 0 Atbildēt

Par valsts subsīdijām

www.iisd.org/story/the-uni...-at-what-cost/

Par izmaksām pēc eksluatācijas un atkkritumiem:

www.opendemocracy.net/en/nuclear_cost_3481jsp/

Protams ka RTR ar Kiseļovu domā savādāk.

1 1 Atbildēt

"Un tur tos vajag vēl dzesēt 10000 gadu kamer tie atdziest pavisam. Tam arī ir neoieciešama enerģija."

Ar ūdeni dzesē tikai pirmos 5 gadus. Iemērcot mucas vai kastes lielā baseinā, kurš netiek "mākslīgi dzesēts", tāpēc tam nav nepieciešama enerģija.

world-nuclear.org/information-l...anagement.aspx

Otrkārt, Francijā un Krievijā ir kodoldegvielas otrreizējās pārstrādes fabrikas. Arī ķīna un Japāna lieto pārstrādātu degvielu. Izlietoto kodoldegvielu bagātina un formē jaunus degvielas stieņus. Un izlietotās otrreizējās kodoldegvielas atkritumi ir jau daudz mazāk radioaktīvi.

1 1 Atbildēt

Kodolenerģija ir laba lieta - bez izmešiem un ar lielu jaudu.

Arī nodrošina valsts enerģētisko neatkarību.

Bet to var atļauties tikai ļoti bagātas valstis, jo tas ir kopums - izejvielas, būvniecība, uzturēšana, ekspluatācija, personāls, izpēte, apdrošināšana, apsardze, atkritumu menedžments utt.

Zinātne sola ka tuvākajā laikā pēc 50.gadiem jau būs pieejama aukstā sintēze, tad visu varēs izmest gan gāzes stacijas, gan vēja enerģiju, gan visus pārējos enerģijas iegūšanas veidus.

0 0 Atbildēt

vāciešiem na ko uztraukties - bāleliņi droši vien jau slēdz līgumus par šķeldas un granulu piegādi - mums mežu nevajag, bet apjurei varbūt putins gāzi pa lēto iedos

1 0 Atbildēt

Šķeldu mums ir jādedzina pašiem.

Dāņi pat dedzina sienas ruļļus mazākās pašvaldībās.

Gāze lai paliek iekšā lielākajā dirsā.

0 1 Atbildēt

Vēl jau ir tāda interesanta lieta , kā torija reaktori. Torijs ir vairāk izplatīts kā urāns, pats galvenais, lētāks, jo ir jau daudz uzkrājies kā urāna un retzemju metālu iegūšanas blakusprodukts. Torijs pats par sevi neuztur kodolreakciju un neražo neitronus tik daudz , lai uzsiltu.

Tāpēc, lai torija reaktoru darbinātu, nepieciešams nedaudz urāna vai plutonija iniciatora.

torija reaktori zināmi no pag.gs. 60.gadiem, tomēr netika attīstīti, jo nevarēja tikt izmantoti kodolieročiem derīgu materiālu ražošanai. Enerģiju tomēr torijs reaktoros var atdot 35-200 ( atšķirībaāļi un metāliskais ) uz kg. vairāk , nekā urāns.

Indijas spēkstacijā Kakrapar 1 un 2 reaktoros torija degvielu lietoja attiecīgi 100 un 300 dienas ilgi 1995.gadā. Patlaban vairākas valstis attīsta mazgabarīta torija reaktoru tehnoloģiju. Ķīnas komerciāls variants būs gatavs ap 2030.gadu.

www.power-eng.com/nuclear/react...-nuclear/#gref

advantage-environment.com/future/is-tho...ve-to-uranium/

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Elektroauto bizness nesokas - Volkswagen koncerns piedzīvo pārdošanas kritumu 1

2026. gada pirmajā pusgadā Volkswagen Group piedzīvojis elektroauto pārdošanas kritumu, salīdzinājumā ar 2025. gada līdzīgu laika periodu fiksējot mīnusus 5,8 procentu apmērā. Lasīt vairāk

Pieprasījums pēc naftas pasaulē atjaunojas

Ir sākusies globālā pieprasījuma pēc naftas atkopšanās, jo caur stratēģiski nozīmīgo Hormuza šaurumu atsākusies piegāžu plūsma un cenas samazinās, piektdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA). Lasīt vairāk

Dizaina vingrinājums. Kāds ir ķīniešu krosovers Jaecoo 7? (+ VIDEO) 2

Kārtējā ķīniešu brīnumautomašīna saucas Jaecoo 7. Tā ir rados ar citu Chery zīmolu Omoda, un tos vieno arī dīleris Mūsa Mežciems, kā arī superhibrīda jaudas iekārta. Apbrīnojamu šo automašīnu dara fakts, ka arī Jaecoo zīmols ir ļoti jauns, tikai trīs gadi, un dažviet pasaulē tas tiek uzskatīts par Omoda luksusa versiju. Lasīt vairāk

Vilciens Kongo laužas cauri atkritumiem (+ VIDEO) 13

Vilciens dodas no Matetes uz Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu Kinšasu. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti