Iekšdedzes dzinēja aizliegšanas atcelšana sniegtu iespējas jaunām tendencēm 18

Patlaban automobiļu ražotāju lielvalsts Vācija iestājas pret iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada, pieprasot sakārtot likumdošanu par labu arī sintētisko degvielu izmantošanai.

Jautājuma aktualizēšana ir atbalstāma arī Latvijā, jo svarīgi apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kas ļautu mums virzīties tuvāk klimatneitralitātei, turklāt alternatīvi varianti veidotu konkurenci un jaunas tendences.

Vācija neatbalsta iekšdedzes dzinēju aizliegšanu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis, tai skaitā Vācija, paudušas iebildumus par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu, tiek apdraudēta Eiropas Parlamenta un Eiropadomes vienošanās par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada. Lai arī vienošanās tika panākta pērnā gada oktobrī, līdz oficiālai likuma pieņemšanai jāveic konkrēti soļi. Viens no šiem soļiem bija marta sākumā plānotais Eiropas Savienības valstu balsojums, lai apstiprinātu attiecīgo aizliegumu, taču pagaidām tas tika atlikts.

Vācija cīnās par to, lai no aizlieguma tiktu izslēgti automobiļi, kas darbojas ar sintētisko degvielu, piemēram, biodegvielu un biometānu. Tādējādi Vācijas transporta un digitālās infrastruktūras ministrs vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija nav publiskojusi papildu likumprojektu attiecībā uz to, kā pēc 2035. gada varēs reģistrēt jaunus automobiļus, kurus darbina ar klimatneitrālām degvielām. Jāņem vērā, ka jau tuvākajos gados transporta nozare būtiski mainīsies, kas lielā mērā būs atkarīgs no pieejamajiem energoresursiem un alternatīviem resursu ieguves avotiem, pie kā pašlaik tiek strādāts kā Latvijā, tā visā pasaulē. Būtiskāk kā jebkad ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas tuvākajā nākotnē neļautu transporta nozarei virzīties klimatneitralitātes virzienā tik strauji, kā to vēlamies.

Papildus tam jau iepriekš Itālija, Portugāle, Slovākija, Bulgārija un Rumānija ir aicinājusi atlikt aizliegumu uz vēlāku laiku (2040. gadu), lai nodrošinātu vairāk laika esošās infrastruktūras pielāgošanai, kas būtiski ir arī Latvijas kontekstā.

Aizliegšanas atcelšana sniegtu attīstības iespējas nozarē

Dabas resursu pieejamība kādā brīdī pasaulē beigsies, līdz ar to patlaban esošie plāni par attiecīgo aizliegumu ir tikai loģisks solis planētas aizsardzībai, jautājums tikai – vai esam ņēmuši vērā visus ietekmējošos faktorus? Ņemot vērā tādu automobiļu ražotāju lielvalstu kā Vācija un Itālija nostāju šajā jautājumā,  aizlieguma atcelšana var tikt panākta un tā rezultātā radītas papildu attīstības iespējas transporta nozarē.

Iekšdedzes dzinēju ražošanas aizlieguma atcelšana nozari ietekmētu pozitīvi, jo būtu attīstības iespējas alternatīviem variantiem, kas veidotu konkurenci un jaunas tendences. Esošajā situācijā nozare virzās uz to, ka vairākums ražotāju piedāvās tikai elektriskos spēkratus, līdz ar to kategorisks iekšdedzes dzinēju automobiļu ražošanas aizliegums pārtrauktu atsevišķas attīstības iespējas nozarē. Jaunie noteikumi nāktu par labu elektrisko automobiļu ražotājiem, taču būtiski samazinātu konkurenci kopējā tirgū un radītu monopola iespējas ražotāju pusē.

Turklāt bateriju ražošana elektriskajiem automobiļiem nav ekoloģisks process. To sastāvā ir tādas toksiskas vielas kā litijs, niķelis, arsēns un daudzas citas. Viena elektromobiļa ražošanas procesā izdalās gandrīz četras tonnas CO2 – lai to kompensētu, transportlīdzeklis ir jāizmanto vismaz astoņus gadus. Turklāt vienas tonnas litija saražošanai (kas pietiek aptuveni 100 automobiļu baterijām) nepieciešams aptuveni divi miljoni tonnu ūdens[1].

Īsām distancēm elektromobilis, garām – alternatīvi varianti

Svarīgi būtu dot iespēju nozarē atrast vēl citas videi draudzīgas alternatīvas, nevis likt uzsvaru uz elektromobiļiem. Jāmeklē veidi, kā mobilitāte varētu variēt. Piemēram, ja ir nepieciešamība pārvietoties mazos attālumos, tam vajadzētu izmantot velosipēdu vai elektrisko skūteri, kā arī nedrīkst aizmirst par sabiedrisko transportu. Elektromobilis būtu ideāls variants izmantošanai pilsētas vai piepilsētas teritorijās un ar maksimālo pieejamo nobraukšanas attālumu no 300 līdz 500 kilometriem.

Viens no lielākajiem piesārņotājiem pilsētās ir izplūdes gāzes, jo auto skaits centralizējas, tādējādi radot piesārņojumu. Tāpēc viens no risinājumiem būtu nevis aizliegt iekšdedzes dzinēju auto pavisam, bet aizliegt ar tādu iebraukt pilsētās, tur izmantojot tikai elektrisko automobili. Savukārt elektromobilis nav labākais risinājums, ja transportlīdzeklis nepieciešams gariem un ilgstošiem attālumiem, tāpēc lielākiem attālumiem būtu jādomā par dabai saudzīgu degvielas alternatīvas attīstību, piemēram, attīstot ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju. Mobilitātes nākotnes attīstībā būtiski skatīties arī uz starpnozaru inovācijām, jo, pielāgojot dažādus risinājumus un skatoties, kā uzlabot ikvienu transporta nozares posmu – no transportlīdzekļu ražošanas līdz cilvēku pārvietošanās paradumiem, varam būt droši, ka ejam pareizā virzienā.

Sintētiskās degvielas izmantošana, par ko iestājas Vācijas valdība, būtu videi draudzīgāka, un tās izmantošana varētu kalpot kā alternatīva elektriskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt šī degviela padarītu automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem par bezizmešu transportlīdzekļiem. Pārmaiņas ir obligātas, lai Eiropas Savienība varētu kļūt par CO2 neitrālu reģionu, tomēr svarīgi būtu apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kuru var izmantot un kurai var pielāgot infrastruktūru, lai virzītos tuvāk klimatneitralitātei.

Daina Kantāne, "Avis" pilna servisa līzinga departamenta vadītāja

[1] https://earth.org/environmental-impact-of-battery-production/