Latvija atbalstīs ES priekšlikumus satiksmes drošības uzlabošanai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai 4

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska šodien piedalās Briselē, Beļģijā notiekošajā Eiropas Savienības (ES) transporta ministru padomes sanāksmē, kurā cita starpā tiks pausta Latvijas nostāja saistībā ar ES Direktīvās plānotajiem grozījumiem attiecībā uz ceļu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanu.

Sanāksmes darba kārtībā tiks izskatīta virkne transporta sektoram svarīgi jautājumi. Viena no tēmām ir Direktīvas projekts, ar kuru paredz noteiktu ES izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus un masu iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos. Šajā jautājumā Latvija atbalstīs vispārējo pieeju. Direktīvas projekts paredz precizējumus attiecībā uz lielas noslodzes (kravas) transportlīdzekļu, kuros izmanto bezemisiju tehnoloģijas, maksimālo svaru, garumu, platumu un augstumu, jo tām ir tendence palielināt transportlīdzekļa svaru un gabarītus.

Izmaiņas paredz, ka dalībvalstis, kas savā teritorijā atļauj Eiropas modulārās sistēmas (EMS), varēs tās izmantot arī starptautiskajos pārvadājumos starp kaimiņvalstīm bez divpusēja nolīguma un bez ierobežojumiem šķērsot tikai vienu robežu. Tas nozīmē, ka tāda paša apjoma kravu var pārvadāt ar mazāku braucienu skaitu. Latvijas ieskatā šāds risinājums ir atbalstāms un īpaši pozitīvi vērtējama pārrobežu bilaterālā principa nostiprināšana starp kaimiņvalstīm.

Sanāksmē tiks skatīta arī t.s. Tehniskās apskates pakotne, kuras mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību ES, veicinot ilgtspējīgu mobilitāti un atvieglojot personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti ES. Viena no šīs pakotnes daļām ir Direktīva par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par ES izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļa. Direktīvas projekts paredz grozīt divas spēkā esošas Direktīvas attiecībā uz minimālajām prasībām tehniskās apskates saturam un ieteicamajām metodēm, apskates iekārtām un diagnostikas aprīkojumam, tehnisko pārbaužu uz ceļa tvērumu, kā arī kontrolsarakstu ziņojumam par tehnisko pārbaudi uz ceļa.

“Balsojumā par vispārējās pieejas apstiprināšanu jautājumos par tehniskajām apskatēm Latvija atturēsies. Mēs viennozīmīgi atbalstām ES priekšlikuma mērķi veicināt ceļu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu, ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī cilvēku un preču brīvu pārvietošanos visā ES, vienlaikus redzam būtiskus šķēršļus tās praktiskajā piemērošanā un atbilstošu iekārtu pieejamībā”, skaidro Šimiņa-Neverovska.

Viņa skaidro, ka Latvija balsojumā atturēsies un savu balsojumu pamatos ar deklarāciju, kurā akcentēs, ka, lai  sasniegtu nospraustos mērķus, Direktīvā būtu jāparedz skaidras prasības, kas būtu īstenojamas praksē. Attiecīgi Latvija uzskata, ka jebkādu jaunu tehnisku prasību piemērošanai jāparedz ilgāks pārejas un ieviešanas periods, lai nodrošinātu vienotas pieejas normu ieviešanu un rūpīgi izvērtētu risinājumu izstrādes pirms to piemērošanas visām dalībvalstīm, tai skaitā ņemot vērā arī dalībvalstu klimata apstākļu atšķirības. Vienlaikus arī nepieciešams paredzēt vienotus termiņus normu, metožu un iekārtu ieviešanai tehniskajām pārbaudēm gan apskatē, gan kontrolē uz ceļa. Latvijas ieskatā arī pagaidu tehniskās apskates sertifikāta regulējums var radīt praktiskas problēmas vienotu kritēriju un validācijas trūkuma dēļ.

Papildus sanāksmē diskutēs arī par Direktīvas projektu valstu transportlīdzekļu reģistros iegrāmatotajiem transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, kas arī ir daļa no Tehniskās apskates pakotnes. Direktīvas projekts paredz ieviest vispārīgus noteikumus un prasības, kas jāpiemēro transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, īpaši nošķirot fiziskās un mobilās transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības, vienlaikus savstarpēji atzīstot abas apliecību versijas. Šajā jautājumā Latvija atbalstīs vispārējo pieeju.

Tāpat ministru padomes ietvaros ir plānots skatīt jautājumus par droniem un baloniem, ņemot vērā to ietekmi uz gaisa telpu un drošību, kā arī par izaicinājumiem lieljaudas uzlādes staciju izveidē, ņemot vērā AFIR regulā noteiktos mērķus.

Latvijas delegācijas vadītājs ir Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vēstnieks - pastāvīgā pārstāvja vietnieks Reinis Brusbārdis.