Eiropas Savienība un Ķīna vienojušās par Ķīnā ražoto hibrīdauto eksportu uz Eiropu. Saskaņā ar Vācijas mediju ziņoto vienošanās paredz pirmajā gadā noteikt importa kvotu 350 000 automobiļu apmērā, tādējādi būtiski samazinot Ķīnas ražotāju konkurences spiedienu uz Eiropas autobūves nozari.
Kā 12. oktobrī vēstīja Vācijas sabiedriskās televīzijas ARD ziņu portāls Tagesschau, Eiropas Komisijas pārstāvji paziņojuši konkrētākus nosacījumus pēc iepriekšējās nedēļas sarunām starp Briseli un Pekinu. Kvota paredzēta uz četriem gadiem, un pēc pirmā gada tās apmēru plānots palielināt par 6% gadā. Pēc četriem gadiem ierobežojumam paredzēts beigties.
2024. gadā Eiropas Savienība ieviesa papildu muitas nodokļus Ķīnā ražotajiem pilnībā elektriskajiem automobiļiem, pamatojot tos ar bažām par valsts subsīdiju radītu negodīgu konkurenci. Pēc šo pasākumu ieviešanas Ķīnas autoražotāji arvien aktīvāk sāka piedāvāt Eiropā uzlādējamos hibrīdauto jeb plug-in hybrid modeļus.
Eiropas Komisijas aplēses, ko citē Vācijas mediji, liecina, ka Ķīnā ražoto hibrīdauto imports ES 2026. gadā varētu sasniegt aptuveni 800 000 automobiļu. Jaunā kvota šo apjomu samazinātu vairāk nekā uz pusi.
Eiropas autobūves nozarei tas nozīmē mēģinājumu iegūt laiku, lai uzlabotu savu hibrīdmodeļu konkurētspēju un nostiprinātu pozīcijas tirgū, kur cenu konkurence kļūst arvien asāka.
Būtiski, ka ierobežojumi attieksies uz attiecīgajiem hibrīdauto, kas ražoti Ķīnā, neatkarīgi no to zīmola.
Tas nozīmē, ka ierobežojums var skart arī Eiropas autoražotājus, kuri savus modeļus ražo Ķīnas rūpnīcās un pēc tam eksportē uz ES. Savukārt Ķīnas uzņēmumu automobiļi, kas tiek ražoti citās valstīs, piemēram, Turcijā, šajā kvotā neietilpst.
