Vairāk nekā puse jeb 58% eiropiešu uzskata, ka ir jāpaātrina pāreja uz zaļo ekonomiku, ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un bažas par gāzes piegādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, liecina jaunākie "Eirobarometra" dati.
Lūkojoties no ekonomikas perspektīvas, 73% eiropiešu piekrīt, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Savukārt trīs ceturtdaļas jeb 75% eiropiešu atbalsta viedokli, ka rīcība klimata jomā veicinās inovācijas.
Gandrīz deviņi no desmit Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050.gadam panāktu ES klimatneitralitāti.
Teju deviņi no desmit eiropiešiem pauž viedokli, ka ES ir svarīgi izvirzīt vērienīgus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanas mērķrādītājus, un līdzīgs skaits, proti, 85% uzskata, ka ES ir svarīgi rīkoties energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, mudinot cilvēkus izolēt mājokli, uzstādīt saules enerģijas paneļus vai iegādāties elektroautomobiļus.
Septiņi no desmit aptaujātajiem uzskata, ka fosilā kurināmā importa samazināšana var uzlabot enerģētisko drošību un nākt par labu ES ekonomikai.
"Eirobarometra" dati rāda, ka 39% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāpaātrina atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, savukārt 29% uzskata, ja jāpalielina energoefektivitāte un jāpaātrina pāreja uz zaļo ekonomiku. Savukārt 22% respondentu uzskata, ka enerģētikas krīzes laikā būtu jāatgriežas pie lielākas fosilā kurināmā izmantošanas un jāpiebremzē pāreja uz zaļo ekonomiku.
Es arī vēlos, lai Eiropas zinātnieki čaklāk strādā pie kodolsintēzes, lai mums būtu lēta un zaļa enerģija!