Saules enerģētikas nozares uzņēmumus apvienojošā asociācija "Saules enerģija Latvijai" iebilst pret aizliegumu izvietot saules paneļus uz lauksaimniecības zemēm, jo projektu īstenošanai ietekme uz lauksaimniecību zemēm esot nebūtiska.
Asociācija nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas cita starpā paredz noteikt, ka lauksaimniecības zemi aizliegts izmantot saules paneļu uzstādīšanai, ja tās kvalitātes novērtējums ir augstāks par 30 ballēm un saules paneļi aizņemtu vairāk nekā 0,5 hektārus lielu platību.
Asociācija norāda, ka pēdējos divos gados novērota strauja interese par atjaunīgās enerģijas projektiem, un salīdzinoši īsā laikā visas pieejamās tīkla jaudas tikušas rezervētas, noslēdzot līgumus par zemesgabalu nomu vai iegādi projektu realizācijai.
Atsaucoties uz publiski pieejamu informāciju, asociācija norāda, ka šobrīd pie pārvades sistēma operatora ir rezervētas jaudas 3500 megavatu (MW) saules elektrostacijām un 1500 MW hibrīdbrojektiem, proti, saule, vējš, elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas. Pieteikto saules parku projektu īstenošanai esot nepieciešamas līdz 6000 hektāru lielas platības, kas ir tikai 0,3% no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm.
Būtisks aspekts atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanai esot attālums līdz nepieciešamajai infrastruktūrai un pieejamās vienlaidu platības saules paneļu novietošanai. Kā uzsver asociācija, attālums līdz infrastruktūrai būtiski sadārdzina projekta ieviešanas izmaksas un palielina tehnoloģiskos zudumus, kā rezultātā projekta ieviešana nav racionāla un ekonomiski pamatojama, lai nodrošinātu lētāku elektroenerģiju.
Asociācija vēstulē pauž, ka saules elektrostaciju būvniecības tehnoloģija ir "salīdzinoši vienkārša" un neprasa veikt zemes transformāciju vai zemes pielietošanas veida maiņu. Iekārtu novietošana notiek uz metāla konstrukcijām, kuras tiek "iedzītas" zemē. Pēc saules parka ekspluatācijas beigām konstrukcijas ir iespējams demontēt un izmantot zemi lauksaimniecībai. Saules parku ekspluatācijas laikā teritorija tiek pļauta, kas nepieļauj teritoriju degradēšanos un aizaugšanu ar krūmiem, apgalvo asociācija.
"Saules enerģija Latvijai" norāda, ka saules parki sniedz iespēju apvienot elektroenerģijas ražošanu ar lauksaimniecību. Asociācija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām kopīgi izstrādājot saules elektroenerģijas ražošanas objektu labās prakses vadlīnijas vides jomā, kā arī aicina lauksaimniekus kopā ar atjaunīgās enerģijas attīstītājiem un politikas veidotājiem uzsākt sarunas par "Agro-PV" iespējām Latvijā. "Agro-PV" ir inovatīva pieeja, kas ietver vienas un tās pašas zemes izmantošanu gan saules enerģijas ražošanai, gan lauksaimniecībai.
Asociācija uzskata, ka enerģētikas un lauksaimniecības simbioze dos papildus ienākumus lauksaimniekiem. Ņemot vērā, ka lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, lauksaimniecības zemju izmantošana enerģētikai dodot papildus garantētus ienākumus, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti ar lauksaimniecību.
"Piemēram, 2023.gads bija lielu izaicinājumu pilns lauksaimniekiem, ko radīja mainīgie klimatiskie apstākļi. Turpretī saules enerģijas parkiem 2023.gads bija samērā veiksmīgs tieši šo pašu iemeslu dēļ. Līdz ar to ieguvumi un zaudējumi savsatrpēji ļoti labi balansējās," vēstulē klāsta asociācija.
Asociācija aicina domāt, kā labāk sadarboties un iegūt lielāku ieguvumu tautsaimniecībai no viena hektāra zemes. Asociācija arī atbalsta lauksaimnieku iespēju saņem nepieciešamās subsīdijas, ja saimnieciskā darbība notiek saules parkos.
Asociācijas "Saules enerģija Latvijai" biedri ir enerģētikas nozares uzņēmumi "AJ Power", "Alsun Energy", "Baltijas elektro sabiedrība", "EK Sistēmas", "European Energy Latvia", "Eselo", "Evecon", "Ignitis Latvija", "Ignitis Renewables Latvia", "Latvenergo", "Virši Renergy", "AK Elektro", "Oninen", "JB SunPower", "IB Vogt Latvia", "Green Genius Latvia", "Devre LV", "Sunwise", "Elektrika", "Solar PV Latvia Group", "Smartecon", "Eolus", "Saules Energy" un "Sunergia".
Jau ziņots, ka savukārt biedrība "Zemnieku saeima" uzskata, ka Latvijā būtu jāierobežo saules paneļu izvietošana uz lauksaimniecības zemēm, izņemot gadījumus, ja elektroenerģijas ražošana paredzēta pašpatēriņam.
Tāpat saules paneļu uzstādīšanu komerciāliem nolūkiem varētu pieļaut organiskajās augsnēs, kur lauksaimniecības produkcijas ražošana tuvākajos gados var tikt ierobežota, uzskata "Zemnieku saeima". Latvijā esot gandrīz 90 000 hektāru organiskās augsnes, un tā ir sastopama visos Latvijas reģionos.
Pēc biedrības valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa domām, šobrīd valstī vērojams haoss saules parku izveidošanā un izvietošanā. Valstij nav skaidri definētas stratēģijas enerģētikas jomā un vienotas politikas saules paneļu parku izvietošanai uz lauksaimniecības zemes.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kuras biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
Ko nozīmē nebūtiska,tā ir zaudēta lauksaimniecības zeme.Tukša,kur vairs nekas neaug.
Tas laikam ir valdības mērķis Latvijā neko neaudzēt,pirkt un atbalstīt citu valstu ražotājus.
Lai samazinātu produkcijas izmaksas, Latvijas lauksaimnieki liek saules paneļus un maksā daudz mazāk par elektrību sezonā.
Gan jau lauksaimniekiem labāk zināms. Zāle tāpat turpina augt tā kā nav gluži ka nekas neaug.