Latvija ir ceļā uz enerģētisko neatkarību, taču skaitļi liecina, ka atjaunīgās enerģijas potenciāls joprojām tiek izmantots kūtri. Vējš pie mums nodrošina mazāk nekā 4% no elektroenerģijas jaudas, kamēr kaimiņvalstīs tas jau kļūst par cenu stabilitātes un drošības balstu.
Kāpēc Latvijā elektrības cenu joprojām nosaka dārgā gāze un ko - gan iedzīvotāju rēķiniem, gan reģionu attīstībai - nozīmētu straujāka pāreja uz vēja un saules enerģiju? Sarunāsimies ar enerģētikas ekspertu Artūru Tomu Plešu.
Atstājieties ar savām vēja turbīnām. Visi šī brīža piedzīvojumi ar biržas cenām debesīs ir tieši saistīti ar to, ka leiši un igauņi paļaujas uz vēju un sauli. Ja nav ne vēja (kā tas ir pēdējās nedēļās) ne saules, tad arī elektrības cenas ir debesīs līdz pat martam. Tad savukārt sāksies otra galejība kad saule elektrības cenas nospiedīs līdz 0Eur/MWh pa dienu un vakarā ražos HESi ar 10x uzcenojumu, jo vējš parasti vakaros pūš mazāk.
Viss šis atjaunojamās enerģijas bums ir tieši saistīts ar to, ka investori cer vai nu uz kādu speciālu nodokli, kas ļaus viņiem tos parkus atpelnīt, vai arī uz to ka parkus pēc izbūves izdosies pārdot valstij, kā te jau daži biedri pamanījās. Pretējā gadījumā es neredzu biznesa plānu ja tirgus dalībnieki maza ģeogrāfiskā reģiona ietvaros sastāda jaudas vairāk kā vajag un rada pārprodukciju kad visiem pūš vējš vai spīd saule. Tehniski jau protams ir iespēja arī tirgot elektroenerģiju teiksim uz Vāciju, bet tur vispirms jāpiespiež kādas valsts tīklu operatoru lai šie uzbūvē starpsavienojumu.
Lielajām ražotnēm elektroenerģijas cenu vajag zemu vai vismaz nemainīgu. Ja man ražošana jāsāk pielāgot laika ziņām tad visi vēja parku fani var iet ieskrieties.
Kādai ir jābūt elektroenerģijas cenai lai vējdzirnavas atmaksātos 15 gados?
Turpmāk Igaunijā autovadītājus pirms mobilajiem ātruma radariem brīdinās ar speciālām ceļa zīmēm. Jaunā kārtība paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām brīdinājuma zīmes jāizvieto 300–500 metrus pirms radara, savukārt pilsētās un ciemos – 150–300 metru attālumā. Lasīt vairāk
Šoreiz atgriezīsimies Hamburgā, kur pavasarī TV Autoziņas viesojās Volkswagen ID. bulvārī, un satikām vairākus jaunos elektromobiļu modeļus. Šoreiz runa ir par ID. Cross. Tas ir auto, kam potenciāli vajadzētu kļūt par Volkswagen dižpārdokli. Lasīt vairāk
Dānija strauji tuvojas Norvēģijai elektroauto popularitātes ziņā. Jūlijā 80,2% no visiem valstī reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bija pilnībā elektriski, bet privātpersonu segmentā šis rādītājs sasniedza pat 97%. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs jaunais automobilis, ko iegādājās privātais pircējs, bija elektroauto. Lasīt vairāk
Pie Jūrmalas domes noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā "Chrysler" vieglās automašīnas vadītājs, iespējams, tika apžilbināts no saules un ietriecās stāvoša 4. maršruta satiksmes autobusa aizmugurējā stūrī. Lasīt vairāk
AES, papildus TEC, papildus starpsavienojumi vai arī vējš/saule ar milzīgām uzkrājošajām jaudām. Pliks vējš un saule jaudu apjomos kas sāk apsteigt pieprasījumu ir bizness kura mērķis nav pārdot elektroenerģiju bet gan pašu biznesu valstij vai kādam citam investoram