Latvija ir ceļā uz enerģētisko neatkarību, taču skaitļi liecina, ka atjaunīgās enerģijas potenciāls joprojām tiek izmantots kūtri. Vējš pie mums nodrošina mazāk nekā 4% no elektroenerģijas jaudas, kamēr kaimiņvalstīs tas jau kļūst par cenu stabilitātes un drošības balstu.
Kāpēc Latvijā elektrības cenu joprojām nosaka dārgā gāze un ko - gan iedzīvotāju rēķiniem, gan reģionu attīstībai - nozīmētu straujāka pāreja uz vēja un saules enerģiju? Sarunāsimies ar enerģētikas ekspertu Artūru Tomu Plešu.
Izbīda likumus, darbojas nozarē, propagandē sava uzņēmuma interesēs.
Atkal viens "eksperts salīdzina Latviju ar kaimiņvalstīm, izvairoties pieminēt Daugavas HES kaskādi. Kas vien jau garnatē Latvijas vietu kā vienu no zaļākajām ES bez visa "vēja un saules. Kā arī Latvenergo izcilos biznesa rādītājus.
Kāds sakars šeit ar Latvenergo? Vēja parkus būvē arī privātā sektora SIA un AS. Cik procentus elektrības HES spēj saražot rudenī un vasarā?
Kamēr netiks visur sabuvetas vēja turbīnas nekas nemainīsies. Kamēr nebūs vēja parki, tikmēr būs būtiski jāpalielina elektrības cenas
Vienu turbīni tev uz galvas un otru dupsē lai griežas un ražo elektrību
Atstājieties ar savām vēja turbīnām. Visi šī brīža piedzīvojumi ar biržas cenām debesīs ir tieši saistīti ar to, ka leiši un igauņi paļaujas uz vēju un sauli. Ja nav ne vēja (kā tas ir pēdējās nedēļās) ne saules, tad arī elektrības cenas ir debesīs līdz pat martam. Tad savukārt sāksies otra galejība kad saule elektrības cenas nospiedīs līdz 0Eur/MWh pa dienu un vakarā ražos HESi ar 10x uzcenojumu, jo vējš parasti vakaros pūš mazāk.
Viss šis atjaunojamās enerģijas bums ir tieši saistīts ar to, ka investori cer vai nu uz kādu speciālu nodokli, kas ļaus viņiem tos parkus atpelnīt, vai arī uz to ka parkus pēc izbūves izdosies pārdot valstij, kā te jau daži biedri pamanījās. Pretējā gadījumā es neredzu biznesa plānu ja tirgus dalībnieki maza ģeogrāfiskā reģiona ietvaros sastāda jaudas vairāk kā vajag un rada pārprodukciju kad visiem pūš vējš vai spīd saule. Tehniski jau protams ir iespēja arī tirgot elektroenerģiju teiksim uz Vāciju, bet tur vispirms jāpiespiež kādas valsts tīklu operatoru lai šie uzbūvē starpsavienojumu.
Lielajām ražotnēm elektroenerģijas cenu vajag zemu vai vismaz nemainīgu. Ja man ražošana jāsāk pielāgot laika ziņām tad visi vēja parku fani var iet ieskrieties.
Kādas ir Tavas idejas un piedāvājums kā ražot elektrību
AES, papildus TEC, papildus starpsavienojumi vai arī vējš/saule ar milzīgām uzkrājošajām jaudām. Pliks vējš un saule jaudu apjomos kas sāk apsteigt pieprasījumu ir bizness kura mērķis nav pārdot elektroenerģiju bet gan pašu biznesu valstij vai kādam citam investoram
AES ir minimums 15 gadi no brīža, kad pasaka jā celsim līdz tas sāk ražot. Vējdzirnavas pa to laiku jau sen atmaksājušās.
Un nosauc vietu, kur Latvijā varētu uzbūvēt AES.
>Un nosauc vietu, kur Latvijā varētu uzbūvēt AES.
Liepājā vai Salaspilī.
www.delfi.lv/193/politics/...ija-kas-netapa
www.barikadopedija.lv/raksti/587725
A. Krūskops: — 1997. gadā uzsāksim atomelektrostacijas būvi pie Liepājas. Pirmais tās bloks sāks darboties 2006. gadā.
Kādai ir jābūt elektroenerģijas cenai lai vējdzirnavas atmaksātos 15 gados?
Kur tu izrāvi 15 gadus? Kāpēc ne 5 vai 10 gadus vai 25 gadus. Bez Latvenergo ir ļoti daudz privāto SIA un AS un ārzemju uzņēmumi kuri grib būvēt vēja parkus . Katrs uzņēmums savādāk rēķina savus investīciju projektus, kāda tev gar to daļa vispār
Elektrības biržas cenas mainās ik pa 15 min. Elektrības cena var samazināties par 50% un tad atkal palielināties par 150%. Neviens analītiķis nevar prognozēt kāda būs Elektrības cena pēc 15 mēnešiem, kur vēl 15 gadiem
Elektrības cena tad varbūt mainās, bet jebkurā biznesa plānā ir minimālais saražotais apjoms reizināts ar vidējo cenu par saražoto apjomu, reizināts ar plānotajiem ekspluatācijas gadiem no kā tiek atņemtas izbūves un uzturēšanas izmaksas plānotajā periodā. Es no Jums prasu tikai kaut kādus vidējos nozares ciparus par to kādai ir jābūt vidējai elektroenerģijas cenai pie kuras atmaksāsies vēja turbīna.
Un nevajag man tuftu par to, ka vidējā cena netiek prognozēta. Neviens investors nenoliks pāris miljonus projektā ar neskaidriem atmaksāšanās plāniem. Ja šāda aprēķina nav, tad visas investīcijas mērķis ir pārdot to parku valstij vai izdzīt kaut kādu fiksētu tarifu
Kāda tev vispār daļa gar svešu ārzemju investoru un Latvijas miljonāru investīcijām? Latvijā ir tūkstošiem SIA kuri strādā ar zaudējumiem vai izdara nepārdomātas investīcijas kuras jānoraksta zaudējumos
Kāda man daļa? Rekur jau vieni "investori" ar apšaubāmām metodēm ietirgoja Latvenergo vienu vēja parku. Ja viss šis process notiek tīri kā bizness, investori paši uzņemās riskus un ja bankrotē, tad aiz sevis tos parkus novāc, man iebildumu nav. Es no Jums pat nevaru dabūt ārā pašizmaksas elektroenerģijas cenu, attiecīgi spriest par to kurš apmaksās vēja parku demontāžu ja pasākums nesaies nav pārāk grūti iedomāties. Tā teikt piegriezušies man šitie investori kas grib pelnīt kā kapitālismā bet zaudējumus un vides piesārņojumu lai tad izstrēbj nodokļu maksātāji
Latvijā bez Latvenergo elektrību un gāzi juridiskām personām tirgo desmitiem citu SIA un AS. Kurš tev traucē slēgt ilgtermiņa līgumu par nemainīgu fiksētu cenu.
Ja jau piedāvājat fiksētu cenu tad nosauciet faktiskos ciparus, atšķirību no biržas cenas un izmaiņas izmaksās rūpnīcai kuras patēriņš ir teiksim 10MWh. Lielie patērētāji uz biržas cenas dzīvo nevis tāpēc ka grib pis*ies, bet tāpēc ka atšķirība pret piedāvāto fiksēto ir mērāma 10 vai pat 100 tūkstošos.
Tā teikt ahujennā vide izaugsmei, ja blakus ir Somija vai Zviedrija ar pāris reizes lētākām elektroenerģijas cenām, ne?
Jūsmiņiem to nesaprast, viņi neko nezin par tādām rūpnīcām un domā ka viss pats no sevis rodas veikalu plauktos
Tad tu tomēr atzīsti ka rūpniecības Uzņēmums ar 10 MWh patēriņu biržas tarifs ir izdevīgāk. Katram elektrības un gāzes tirgotājam ir savi menedžeri kas juridiskām personām gatavo savādāk fiksētās cenas piedāvājumu un Katram rēķina citu tarifu, kredītu limitus, atmaksas noteikumus, soda procentus utt.
Tavi komentāri sasniedz tādu stulbuma pakāpi minētajā jautājumā, ka kav uzskatāmi pat par izlasīšanas vērtiem.
1."ŠOBRID Latvija pat gandrīz pusi no vajadzīgas elektrības pati nespēj saražot"
Pirms dažām dienām saražoja visu un pat eksportēja. Patlaban 17.01.2026. 10:30
1105MW patēriņš, 1101MW Ģenerācija, -4MW, 225MW Hidroģenerācija 225MW, 807 MW termoģenerācija 807MW, vēja ģenerācija 18 MW ( no uzstādītiem vismaz 137 MW, tātad, pat pietiekami vējainā dienā atdod tikai 13% no uzstādītās jaudas )
Vispār maksimālais cipars par šā gada janvāri ģenerācijai ir 1526 MW, Latvijas patēriņš vidēji ap 1000 MW +-200 MW ziemā.
2."Kamēr netiks visur sabuvetas vēja turbīnas"
Vēja enerģija pēc fizikas ir proporcionāla vēja ātrumam kubā, jā 3. pakāpē. Ja tu gribi iegūt tādu pašu enerģijas apjomu, kā tur, kur stiprākais vējš, vietā, kur vēja vidējais ātrums gadā ir 3 reizes mazāks, tev vienas turbīnas vietā vajadzēs 27 (!) tādas pašas jaudas turbīnas.
Cik Latvijā elektrību spēj saražot gada griezumā. Kāpēc ir tik lielas biržas cenas jau elektrības pietiekam?
Kādas ir tavas idejas kā ražot elektrību, ja esi pret vēja parkiem?
Un kā mēs tagad ražojam ? Ziemā termoģenerācija ir pat izdevīga, jo enerģija ir siltuma blakusprodukts. Es neesmu pret vēja parkiem kā tādiem, bet ne jau tādā skaitā, kā paredzēts būvēt. Un man diez kā nepatīk fakts, ka vēja parkus būvē tur, kur nevis stiprākais vējš, bet švakākie protestētāji.
Kāda skaitā tu gribi vēju parkus? Ja vēju parki nebūs daudz tad kādā vispār jēga no tiem. Tad labāk atomreaktorus būvēt. Vēja parkus būvē ne tikai Latvenergo, bet arī privātie SIA un AS un ārzemju investori. Kāda tev vispār daļa gar to kur ko grib būvēt privāts bizness. Ja SIA grib savu vēju parkus būvēt tādā vietā kur NAV Vēja, kāds Tev vai citiem interneta komentētājiem sakars ar to??????. Daudzi cilvēki arī pret lielveikalu, McDonald's, rūpnīcu un cūku ferm7 būvniecību pie viņu mājām
Jau jau mums pietiekami elektrības tagad janvārī, kāpēc biržas cenas ir tik lielas pat 50 centi par 1 kwh
Nordpool ir starptautisks pasākums, cenu reģionālais ražotājs ietekmē tikai daļēji. Un augstas cenas atsevišķās stundās nav tikai negatīvi vērtējamas, jo ir galvenais Latvenergo peļņas avots. Kad cenas zemas Latvenergo enerģiju importē, tajā laikā pieverot aizvarus un uzkrājot ūdeni Daugavas HESos, kad cenas augstas, aizsprostus rauj vaļā un enerģiju pārdod pa dārgo. Pelna Latvenergo, pelna valsts :-/
"Atjaunīgās enerģijas ideja ir importēto enerģiju daļēji aizstāt ar pašražoto, bet, vai tas būs lētāk, tas vēl jautājums.
Kad elektrības cena ir ļoti liela, tad peļņa rodas visiem ne tikai Latvenergo. Arī vēja parki peldas naudā un privātie enerģētikas SIA pelna ļoti labi, kad ir augsta biržas cenas. Vidējais interneta komentētājs nesaprot kāpēc Latvenergo ir vajadzīga peļņa daudzos simtos miljonu un tas ir par sarežģītu daudziem cilvēkiem
Vēja parki īsti nepeldās naudā. Pateicoties lietuviešu ģenerācijas apjomiem, naudā peldas tieši TEC un HES. Laikā kad vēja nav rodas jaudas deficīts un par TEC un HES enerģiju var prasīt cik grib, alternatīvu jau nav. Ja vējš ir, tad var samazināt TEC un HES izstrādi un ļaut vēja parkiem konkurēt savā starpā par kapeikām. Vēja ģenerācija varbūt uz brīdi nosit cenu gala patērētājam, taču liek uzdot jautājumu kas uzņemsies vēja parku zaudējumu norakstīšanu?
Kāpēc Tu domā kad ja birža ir lielas cenas, tad vēja parki savu saražoto tirgo par zemāku cenu kā HES
kad biržā ir lielas cenas - tad vēja parki stāv un negriežas.
Kāpēc tu domā ka pie augstām biržas cenām, nav izdevīgi darbināt vēja parkus
Latvenergo kuram pieder 3 lielie HES. Ir simtiem tūkstošu fiksētās cenas līgumu ar privātajiem un uzņēmējiem. Ja birža ir lielas cenas Latvenergo elektrību ir spiests pārdot saviem klientiem zem biržas cenas. Piemēram ja birža 1kwh maksā 30 vai 50 centi. +21% pvn , bet manas līgums ar Latvenergo ir par 20 centi. Tad uz katru 1kwh Latvenergo zaudē naudu
Ka tikai nav otrādi, kurš zaudē naudu. Piem rīt 19.01 darbdiena, ziema. 13 stundas Norpool cena pat ar PVN 20 centu par Kwh un mazāk. Es vienai savai paziņai palīdzēju pārslēgt līgumu no fiksētā uz dinamisko. Un viņa sāka maksāt par elektroenerģiju vismaz par 30% mazāk, nekā līdz šim.
Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir fiksētas cenas līgumi. Viss interesantāk ir ar lielajiem biznesa klientiem kur katram SIA un AS ir savādāks tarifs. Bez Latvenergo gāzi un elektrību tirgo desmitiem citu uzņēmumu, vienam izdevīgāk ir biržas tarifs, citam ilgtermiņa līgums ar fiksētu cenu un gadu vai vairākiem gadiem
Viss jau būtu labi, ja lielākā daļa vēja parku netiktu būvēti LMV, jeb vienkārši mežos, jeb "zaļajā" zonā, kur nekāda "rūpnieciskā ražošana" nevar notikt pēc definīcijas. Jūs pamēģiniet bez teritoriālā plānojuma maiņas, piemēram, legāli uzbūvēt kādu mini ražotni ! Bet lūk " mežos", kuru statuss ir noteikts likumā, pēkšņi, tā vienkārši tomēr var mainīt izmantošanas veidu, bez nekādām sabiedriskām apspriešanām utt !!! Ģeniāli!
šhitas gadijienā nava tas pats zaļelektriskās vides ieviesēj lohs, kurš savā Valdīšanas laikā pēc "pabliski piejamajiem datiem" mums "brauca/virsū" ar kkādu 11tā gāda āŠeši?
Stellantis veic izmaiņas attīstības plānos, kā rezultātā komerctransportlīdzeklis Berlingo atkal būs pieejams ar benzīna un dīzeļa dzinējiem. Lasīt vairāk
Tehniskas kļūmes dēļ Vācijas autobūves uzņēmuma BMW ASV tiešsaistes mājaslapā uz īsu brīdi bija redzama informācija par ražotāja modeļu piedāvājumu divu gadu griezumā. Lasīt vairāk
Pēdējā laikā Latvijā arvien populārāks kļūst auto detailings, taču daudzi nemaz īsti nezina, ko tur dara. TV Autoziņas viesojas uzņēmumā Kurbads Detailing, kur automašīnu apstrāde organizēta teju industriālā līmenī. Lasīt vairāk
2025./2026.gada ziemas sezonā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju kopumā ir pārbaudījuši 8216 transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un riepu atbilstību ziemas prasībām. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Mja, kādēļ gan katru lohu tagad saucam par enerģētikas ekspertu un vēl klausamies viņa muldēšanā 🙈
Tam -1 licējam FYI:
Artūrs Toms Plešs 2023. gadā kļuvis par izpilddirektoru Dānijas uzņēmumā "Eurowind Energy".
Nez kā gan tā sagadās ka inženieris ex-politiķis kļuvis par izpilddirektoru uzņēmuma par apspriesto tēmu, laikam nejaušība ... 😜
ŠOBRID Latvija pat gandrīz pusi no vajadzīgas elektrības pati nespēj saražot. TĀPĒC IR JĀBŪVĒ VĒJA PARKI vai jāsāk domāt par Atomreaktoru
Saražot spēj, bet dārgi.
Vai ne. Visādi satiksmes, enerģētikas eksperti