Te arī sākas tās problēmas - labi, bruņotās grupas tiks galā ar policiju, bet lai ievestu armiju tā armija vispirms ir līdz tai robežai jāaizved, kas nebūs pasākums ko nevarēs nepamanīt un kuru kustībai būs militāra reakcija kā minimums Igaunijā un Somijā. Ukrainas kara dēļ armijas kustībām pierobežā ir zudis pārsteiguma moments, attiecīgi tur vajadzēs vēl papildus uzbrukuma virzienus lai novērstu uzmanību, kas atkal nozīmēs ka jāatvelk resursi no Ukrainas.
Vārdu sakot pastāv diezgan lieli riski neglābjami nolažot un ja baltieši praktiski vieni paši tādu operāciju kaut vai tikai piebremzēs pierobežas zonā, krievi dabūs 2 aktīvas frontes no kurām nevar atkāpties, brīdī kad ir izsmelti gan tehnikas gan cilvēku resursi.
Es šo minēju kara pirmajos mēnešos - uzbrukums Baltijas valstīm ir viena no Krievijas izejas stratēģijām no Ukrainas kara. Te var diskutēt vai tā būs pilna mēroga uzbrukums vai droni + raķetes, bet ja frontē un politiskajā sfērā panākumu nebūs, tad šis būs risinājums.
Pat neliels konflikts ar NATO, Krievijas iekšienē ļautu mobilizēt tautu, pasludināt Ukrainas "operāciju" par pabeigtu jo "jākaro ar NATO" un turpināt bruņoties, vienlaicīgi nelaižot mājās Ukrainā karojošo kontingentu. Galvenās problēmas, ko krievi varētu saskatīt šādā uzbrukumā ir tas, ka pazūd Baltijas neoficiālais "logs uz Eiropu", nāk papildus sankcijas un nav skaidrs kā reaģēs ASV. Tīri militārā līmenī neliels kašķis ir samērā drošs, tā teikt diezin vai Baltijas dēļ kāds bombardēs Maskavu, pie robežas pakaros un viss.
Te gan sākas visādi riski jo piemēram ja mēģinot okupēt to pašu Narvu krievu karaspēks netiek pat pāri robežai, tad iekšpolitiski tas vēl tikai pastiprinās kopējās problēmas. Tas pats arī ja operācija iestrēgst kaut kur pierobežas zonā un nākas atvilkt rezerves kas bija paredzētas Ukrainai. Ja Ukraina to izmanto un atgūst teritorijas, tad atkal visa operācija pa pieskari.
eidis rakstīja:
MMX rakstīja:
WALA rakstīja:
Kamēr vien tie auto pēc 5 gadi visi kā viens netiek pārstrādāti koservbundžās - vari slacīt ko vien ienāk prātā - ar to elektronikas daudzumu ko tur bāž iekšā nekas labs nav gaidāms, un tas pats attiecas uz ar elektroniku piebāztiem ICE.
Un ņemot vērā ka pat serveri netiek mainīti nereti pat pēc 10 gadiem - nekas labs šajā visā pasākumā nav gaidāms.
Šis man atgādina galda spēles Warhammer 40k sižetu, kurā mehāniķus ir aizstājuši tehnoloģiju priesteri, kas ar lūgšanām un visādiem zīmogiem mēģina pierunāt tā laika iekārtas darboties 😁
Tā kā pats ik pa brīdim darbojos ar industriālo automātiku un esmu elektriķis pēc izglītības, man šermuļus uzdzen jau teksti ko dzirdu no jauno ICE auto braucējiem par dažādiem gļukiem - bremzēšanām, motora dīvainām darbībām, utt. Visa elektronika gļuko, atšķiras tikai laiks līdz pirmajiem gļukiem un vai kāds ir paredzējis risinājumu gļuku apejai. Automātikā metode ir vienkārša - vai nu brauc līdz pirmajiem gļukiem mazsvarīgākās sistēmās vai arī vienkārši periodiski mani iekārtas, pat ja tās vēl darbojas. Attiecīgi sarežģītāks jaunais auto - 5-10 gadi un uz lūžņiem.
Es pats braucu ar 2016. gada dīzeļhečbeku ar manuālo kārbu un manuālo rokas bremzi, un pat tad šoziem biju spiests lielajos salos slēgt ārā saķeres kontroli jo pilnīgi jutu nepareizu dzinēja darbību. Kur tur vēl elektroauto? Kā otrais auto jā, viennozīmīgi. Kā vienīgais? Varbūt tikai kaut kur tuvāk Rīgai lai uzreiz var savāk evakuātors un aizvest uz dīlercentru.
Hmmm. Un kāpēc uzsvars uz elektroauto? Manuprāt šobrīd visi auto ir ar aptuveni vienādu automātikas aprīkojumu sadaļā, kas ir aiz piedziņas. Savukārt piedziņa EV kāreiz ir stipri vienkāršāka kā ICE. Kādu brīdi braukāju ar jauno Kaskaiš. Tam visu lampiņu midžināšana aptuveni tāda pat kā ID3. Bet pa virsu vēl diezgan plānprātīga start - stop sistēma un visiai aizdomīgs 1,3l motors komplektā ar variatoru. Tam 1.3l motoram ir 160bhp un start/stop sistēma gaitā komplektā ar variatoru. Domāju, ka tur tieši šī sadaļa nekādu ilgo mūžu nepiedzīvos
Par to ka idejiski elektroauto vajadzētu būt vienkāršākiem es pilnīgi piekrītu. Problēma ir faktā ka ražotāji, sekojot Teslas piemēram un kaut kādām savām fantāzijām, tieši elektroauto sāka piebāzt ar displejiem visos galos, visādiem spīguļiem un elektronikām. Tehniski tie paši VW varēja elektrodzinēju ielikt golfam un pasātam, un miers, bet nē, jātaisa vesela jauna auto sērija ar navarotiem, ekrāniem, utt.. Cik saprotu pēdējā laikā gan elektroauto ir drusku samazinājuši figņu skaitu bet ICE palielinājuši, tad piekrītu ka situācija jau ir līdzīga.
Kas attiecas uz modernajiem 1.3 ar variatoru un tamlīdzīgiem risinājumiem - ICE kas lietojams ilgtermiņā sākas ar dzinēja tilpumu ap 1.8, viss pārējais pamatā ir pirmajam pircējam. Jā, ir kaut kādi atsevišķi risinājumi kas ir ilgāk braucami, bet otrreizējā un trešreizējā tirgū tā jau ir uzprasīšanās uz piedzīvojumiem. Tas pats attiecas arī uz lielajiem tilpumiem virs 2.0, tur arī tāds mīnu lauks ar apkopju izmaksām un tehniskajiem risinājumiem.
Kas to lai zin kur steidzas cilvēks kurš mirkšķina, bet mans pašsaglabāšanās instinkts kaut kā tomēr rada manī vēlmi šādos gadījumos pārvirzīties uz labo joslu. Pie tam tas pilots kreisajā joslā nemirkšķina pēkšņi, viņš parasti tur kādu laiku jau brauc un civilizētajā pasaulē lēnākais braucējs pārvirzās uz labo joslu bez uzaicinājuma mirkšķināšanas formā.
Te tā teikt arī ir tas stāsts par mūsu kultūru - mēs visi principā varētu braukt arī ātrāk ja visi izprastu fiziku, satiksmes organizācijas principus un sekotu notiekošajam satiksmē. Tā vietā sanāk ka viens ātruma parkāpējs sūdzas ka otrs ātruma pārkāpējs viņam midžina. Te tā teikt jānovelk līnijas - vai nu mēs tad visi braucam pa to ceļu uz 90 vai tad savstarpēji organizējoties un netraucējot citiem braucam ātrāk? Uz 110 braucot pilnīgi pietiek laika lai apsteigtu 1-2 auto, pamanītu lidoni, pārkārtotos uz labo joslu, palaistu lidoni, un apsteigtu nākošos tālāk. Jā, ir neērti, jāskatās spoguļos, jāslēdz pagrieziens un tā, bet es pa saviem gandrīz 20 autobraucēja gadiem midžināšanu esmu piedzīvojis tikai Vācijā, kur ātruma tiešām atšķirība starp joslām bija 100km/h robežās