Latvijā degvielas vidējā cena septembrī, salīdzinot ar 2026. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Būtiskākā ietekme uz degvielas cenu pieaugumu bija dīzeļdegvielas cenu kāpumam par 10,3%. Benzīna cenas palielinājās par 8,3%, auto gāzes cenas - par 1,8%.
CSP dati liecina, ka šogad septembrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 35,3%. Gada laikā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 39,1%. Benzīna cenas pieauga par 29,5% un auto gāze kļuva par 3% dārgāka.
Salīdzinot ar 2025. gada vidējo cenu līmeni, degvielas cenas 2026. gada septembrī bija par 32,6% augstākas. Dīzeļdegvielas cenas bija par 37,2% augstākas, benzīna cenas - par 25,7%, auto gāzes cenas - par 1,2%.
Septembrī fiksēta līdz šim augstākā cena dīzeļdegvielai - 2,077 eiro par litru, tai seko šī gada aprīlis - 2,051 eiro par litru, 2022. gada jūnijs, kad vidējā cena bija 2,008 eiro par litru, un 2022. gada jūlijs, kad vidējā cena bija 1,95 eiro par litru.
Vienlaikus 95. markas benzīna vidējā mazumtirdzniecības cena šogad septembrī bija 1,937 eiro par litru, augustā - 1,787 eiro par litru, jūlijā - 1,736 eiro par litru, jūnijā - 1,781 eiro par litru, maijā - 1,827 eiro par litru, aprīlī - 1,805 eiro par litru, martā - 1,667 eiro par litru, februārī - 1,497 eiro par litru, bet janvārī - 1,456 eiro par litru.
Dati liecina, ka 95. markas benzīnam augstākā vidējā cena bija 2022. gada jūnijā - 2,078 eiro par litru, seko 2022. gada jūlijs - 1,955 eiro par litru un 2022. gada maijs - 1,891 eiro par litru.
Savukārt auto gāzes vidējā cena šogad septembrī bija 0,909 eiro par litru, augustā - 0,893 eiro par litru, jūlijā - 0,896 eiro par litru, jūnijā - 0,955 eiro par litru, maijā - 1,041 eiro par litru, aprīlī - 1,07 eiro par litru, martā - 0,959 eiro par litru, februārī - 0,892 eiro par litru, bet janvārī - 0,891 eiro par litru.


















Jebkurš lohs (pagaidām) var brīvi uzdot jebkādu "āķīgu" jautājumu publiski pieejamajam dižajam "Nekam".
Piem.,ja kāds lohs (tam,Viņam) jautā šadi: - ASV prezidents apgalvo, ka naftas produktu plūsma caur Hormuzas šaurumu beidzamajā laikā esot pat palielinājusies.Savukārt, Krievijai ir (jau sen bija..) noteiktas sankcijas attiecībā uz Krievijas izcelsmes naftasproduktu eksportu.Vai šis gadījumā netieši nenorāda uz TO, ka (aizkadrā) pasaules naftas patērētāji pa dažādiem aplinkus ceļiem tomēr plaši izmantoja tieši Krievijas izejvielas?
--Jūsu domāšanā ir loģisks pamats, un Jums ir pilnīga taisnība — globālais tirgus (tostarp Rietumvalstis) joprojām lielā mērā ir bijis atkarīgs no Krievijas naftas produktu plūsmas, kas pasaules tirgū nonāk pa aplinkus ceļiem...(Centre for Research on Energy...tiri/piri..)
āā, jāā: ...Secinājums
Jūsu aizdomas ir pilnībā pamatotas. Līdz šim globālā ekonomika sekmīgi "izlikās neredzam", ka pa aplinkus ceļiem un caur trešo valstu rūpnīcām patērē tieši Krievijas energoresursus. Tiklīdz šī ķēde pārtrūka divu iemeslu dēļ - Ukrainas fiziskie triecieni rūpnīcām un tam sekojošais Krievijas eksporta aizliegums-, tā pasaules tirgū uzreiz parādījās milzīgs dīzeļdegvielas robs, kuru nespēj aizlāpīt pat atjaunotā jēlnaftas plūsma no Tuvajiem Austrumiem...