Beigta gofra.

Starp inženieriem aviācijā ir pieņemts, ka elektronika ir uzticamākajiem par mehāniku. Atceros kā VVF MB S-klass remontēja - detaļās ierubīja pāri mašīnas vērtībai, ravē vien ārā.

To klapīti ceļ gaisa plūsma. Ja klape neceļas, gaisa plūsma nav pa turieni, bet pa kādu citu vietu. A 80 b4 2.3 tā gumijas gofra jau bez gāzes ir īsa un grūti pareizi uzliekama. Ar vecumu tā paliek cieta, gāzinieki ar sev raksturīgo "rūpību" vēl pa vidu ietūca to savu plīts riņķi un normaļi uzlikt to gofru, nesaplēšot un tā lai viss būtu blīvs, vispār ir neiespējamā misija. Rezultātā gaiss plūst iekšā pa visām šķirbām, tikai ne tur, kur tam būtu jāplūst. Bez tam gofras apakšā vēl pienāk kartera ventilācijas caurule, kuru arī jau bez gāzes ir grūti tur pievienot. Karteris caur minēto cauruli ir pa tiešo saistīts ar gofru. Ja karteris nebūs blīvs, arī tad gaiss ieplūdīs caur to pa mazākās pretestības ceļu. Tas pats būs, ja būs neblīvas caurules uz tukšgaitas regulatoru. Tās atrodas zem ieplūdes kolektora. Izsaku līdzjūtību, visticamāk auto jau ir neglābjami sačakarēts.

Gan jau ka ir arī citas problēmas, bet ja neceļas gaisa klape, tad viennozīmīgi ir gaisa piesūkšana neparedzētās vietās. Šādiem auto ar gāzi tā ir klasika. Jāiet cauri visai ieplūdes sistēmai. Vajag noņemt un rūpīgi apskatīt to gofru. Noņemt gāzes degli. Aizbāzt ar korķiem tukšgaitas regulēšanas un sprauslu ventilācijas un bākas ventilācijas caurules. Pie droseļvārsta cieši aizlikt priekšā roku. noņemt cauruli, kas iet uz bremžu pastiprinātāju, uzlikt tur citu, garāku, un ar muti pūst iekšā gaisu. Tas nekur nedrīkst nākt ārā, kolektoram jābūt hermētiskam. Ja kaut kur nāk ārā, jāatrod šī vieta un defekts jānovērš. Var gadīties, ka lai to izdarītu, ja nehermētiskas ir sprauslu ligzdas, jāņem nost ieplūdes kolektora augšējā daļa. Kad tas ir sakārtots, jāuzliek, "gazes plīts deglis" un atkal jāpārbauda hermētiskums. Parasti gāzinieki to degli liek uz biezas hermētiķa kārtas, bet ar visu to savienojums ir neblīvs. Jāpārbauda kartera hermētiskums, pūšot kartera ventilācijas caurulē, kas nāk pievienota gofras apakšā. Jāpārbauda vai ir veselas tukšgaitas kanāla gumijas caurules un pati gofra. Pie viena, kamēr gofra ir noņemta, uzmanīgi jāapskata jau minētā gaisa mērītāja klape - vai gāzes sprādzienu rezultātā tā nav salocīta, vai staigā brīvi, bez ķeršanās. Ja tik tālu viss ir sakārtots, sākas pats grūtākais - uzstīvēt minēto gofru savā vietā. Tā - lai visur viss ir līdz galam virsū. Jau bez gāzes ar vecu cietu gofru tas ir grūti izdarāms, ar gāzi - lai jums veicas. Kad gofra uzlikta, tai vēl no apakšas jāpievieno kartera ventilācijas caurule. Vēlreiz - lai jums veicas. Kad tas viss būs izdarīts, izrādīsies, ka degmaisījuma regulēšanas skrūve ir jau aizgriezta kaut kur nenormāli tālu no vajadzīgā stāvokļa, visticamāk tagad motors tukšgaitā tiks smagi pārliets. Arī šī skrūve būs jāatgriež vietā. Pēc tam konstatēsiet, ka motors negrib uzturēt stabilu tukšgaitu, jo ir beigts gaisa mērītāja potenciometrs un nestrādā tukšgaitas slēdzis. Starp citu tukšgaitas slēdzi vajadzētu pārbaudīt, kad gofra ir noņemta. Pēc tam būs grūti tikt klāt. Beigās vēl izrādīsies, ka arī degvielas sūknim nav vajadzīgais spiediens un ražība. Bet lai jums veicas.

Tad jau lietderīgāk to gāzi ravēt nost un braukt ar benzīnu. Neizklausās ka šim motoram šāda gāzes sistēmas paaudze vispār ir piemērota.