Kā nākamais mana Gada auto testa modelis atkal pilsētas krosovers, jeb kā paši tirgotāji nosaukuši - kupejas krosovers(???) - Nissan Juke N-Design, 0,999 l benzīna dzinējs ar 117 Zs., 7pakāpju automāts, priekšējā piedziņa. Uzreiz jāsāk ar zināmu sašutumu - 1-litrīgs pilsētas džipiņš ar 19" riteņiem- nu kur vēl tālāk!!! Nevaru komentēt iepriekšējo Juke, bet šim salona izolācija stipri pieklibo, īpaši braucot pa mūsu nelīdzenajiem ceļiem, troksnis salonā ir pieklājīgs. To papildina arī ļoti cietā piekare, kura uz pat nelielām bedrēm reaģē ļoti asi un nepatīkami. Samulsināja salona interjers no 3 materiālu kombinācijas - alcantara/āda(it kā mākslīgā, bet kvalitatīva)/lēta plastmasa(!!!), kura pie tik cietas piekares diezgan drīz varētu sākt grabēt. Bagāžas nodalījums diezgan ietilpīgs, ja grīda zemākajā pozīcijā, toties tad apgrūtināta iekrāmēšana. Aizmugurē sēdošajam pamaz vietas kājām(bet tas tikai manam 1,8m augumam), toties jumts galvai(vai otrādi) netraucē, pat lēkājot pa bedrēm. Vadītāja sēdpozīcijas un stūres regulēšana plašā diapazonā. Litrīgā dzinēja dinamika patīkama, it īpaši sporta režīmā, bet kombinēto 6,4l patēriņu tā arī neizdevās sasniegt, jo zem 7l nu nekā... Stūre aprīkota ar pārslēgšanas lāpstiņām, bet tā kā automātam nav manuālā režīma, tad lāpstiņas vairāk dekoratīvi. Līniju asistents dod vieglu vibrāciju uz stūri, kur jāpiedomā, ko tas nozīmē. "Uzrautie"priekšējie spārni man nedaudz traucē redzamību(tas mantojumā no iepriekšējā). Testa modeļa cena ap 26tEur(bet tas ar 8"skārienjūtīgo ekrānu, navigāciju un Bose audio), šķiet pārspīlēti augsta. Pliko bāzi var saņemt par 17tEur, bet tad rēķinies, ka aizmugurējās bremzes būs trumuļu(!!!) un manuālā kārba.

Vērtīga atsauksme. Prasītos tehniski detalizētāk. Savukārt tās trīs izsaukuma zīmes neņemiet gan vērā, jo neuzrāda īstos mīnusus.

bija iepriekšējais modelis 1,6 variators Tekna , lietojām 5gadus un 120kkm . ' Lētā plastmasa' negrabēja , variators nenoviebās . Bija ļoti ok pilsētas auto . Uz bruģētajām ielām gan parādijās nepatīkama zemfrekvences rezonanse/dunoņā.

Patika vadamība un aprīkojums .

Nepatika serviss un kvalitāte .

Nissan vairs nav nekāds 'īsts japānis' , bet gan Renaults -līdz ar ko ir jārēķinās ka cena būs ,bet kvalitāte nē !

Trumuļu bremzes mierīgam braucējam ir pluss, nevis mīnuss.

19 collu ratu riteņi kombinācijā ar lētu piekari - loģiski, ka drebina.

26k par liftētu polo - muahaha, gan jau vienmēr būs akcija

gan gan , bez starpības .

Pirmais iespaids - Jaunais Juke vairs nav tā nobijies, nav tik "'lielas acis". Kopumā dizains ir kļuvis modernāks, bet apaļās formas Juke dizaineriem joprojām ir tuvas, tās ir gan lukturos, gan automašīnas panelī. Bet virsbūves forma mani iepriecināja uz šosejas ar savu noturību uz ceļa, pretī braucošās smagās fūres salīdzinoši mazo auto nemēģina "grūstīt" Litrīgais dzinējs likās pietiekami dinamisks, bet solīto 6,1 l/100km sasniegt gan neizdevās, lai arī testēju auto šosejas režīmā. Praksē būs vien jārēķinās ar 7 litriem uz simtu. Auto testēju nedēļas nogalē, kas deva iespēju pabraukt arī diennakts tumšajā laikā, gaismas bija ļoti ok.

Toties ceļa zīmju lasītājs gan sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Ātruma ierobežojošās zīmes auto nolasa precīzi, tikai nelaime tāda, ka nezina kad tās atsaukt. Tas var būt tāpēc, ka auto nav aprīkots ar navigāciju. Nezinu, bet fakts, ka auto "atgādina" par nepieciešamību braukt ar 50 km/h tur, kur jau sen ir 90 km/h, mazliet kaitina.

Tumšais (melnais) salons izskatās diezgan labi, bet apdares kvalitāte budžeta klasē.

Man gribētos teikt, ka auto ir divvietīgs, jo 10 gadus vecai meitenei nebija diez ko ērti pat aiz blakus sēdētāja, aiz manis ērti sēdēt praktiski nebūtu iespējams. Bet tāpēc industrija ražo dažādas klases automašīnas un to nevar saukt par trūkumu, vajag vairāk vietas, pērc lielāku auto.

Pie plusiem noteikti minams 172 mm augstums no zemes un manis jau minētā auto noturība uz ceļa.

Domāju, ka savu vietu tirgū šis auto atradīs. Testa auto bija kārtīgi aprīkots, ieskaitot Bose audio, bet arī VISIA versijā par nepilniem 17 tūkstošiem tiek solītas LED gaismas, kruīza kontrole un joslu kontrole, un tie paši 117 ZS kas N-Connecta versijā.

"Nissan Juke ir krosovers, kas patīk sievietēm, pateicoties tā neaizmirstamajam izskatam, milzīgajam braukšanas priekam un spējai orientēties pilsētas satiksmē stilā. Pareizi izvēlēta cena un slavena ar degvielu saudzējošo motoru, Juke ir transporta līdzeklis mūsdienu SA sievietei"

Joprojām atsakos saprast cilvēkus ,kuri gatavi izdot plusminus 20pakas par Žuku...auto mazs,nekāds...salona un trokšņa kvalitāte nekāda...

Vai šāds links (ja kādam neizdevās atvērt iepriekšējo)

www.la.lv/kas-saja-deja-10-gados-mainijies

Daži joprojām saka, ka LA lapu atvērt nevarot. Te būs teksts par Nissan Juke:

Kas šajā dejā 10 gados mainījies?

“Nissan Juke” atkal pretendē uz “Gada auto” titulu

Atis Jansons

Kāpēc pieminu deju?

Pirmkārt dēļ vārdiņa. “Juke” angliski nozīmē deju vai mainīga virziena kustības, savu aktivitāti demonstrējot. Otrkārt – tirgū tik pieprasīto krosoveru attīstība tiešām ir tāds savdabīgs dancis, publikas mainīgās gaumes mūzikas pavadīts.

Kāpēc runāsim par desmitgadi? Tāpēc, ka 2009. gadā bija “Juke” pirmās paaudzes pirmais drosmīgais un izaicinošais solis uz auto konkursu un tirgus skatuves. Vienaldzīgo toreiz nebija. Viedokļi – no “kas tas par kropli?!” līdz vairākām augstākajām atzīmēm mūsu konkursa nominācijā “skaistākais”. Un tās toreiz neiedeva dāmas vai juniori, kuri it kā būtu nu ļoti jau savdabīgā dizaina autoru mērķauditorija. Atšķiram veco balsojumu un redzam – šis stils ir paticis LAMB prezidentam Jurim Zvirbulim, fotografam Raimondam Volontam, auto nomas biznesmenim Maratam Blatem un vēl dažiem citiem pavisam pieaugušiem un nopietniem kungiem.

Latvijas “Gada auto” kopvērtējumā “Juke” toreiz ieņēma trešo vietu (aiz “Opel Astra” un “Kia Sportage”). Un lieliski, kā saka, aizgāja arī tirgū (skat. tabulu). Līdz pat kritumam 2018. un 2019. gadā. Apnicis? Nav vairs skaļi moderns? Droši vien arī tas. Lai gan galvenie vaininieki tomēr ir konkurenti, kuri šajā laikā radījuši dažus ne mazāk spilgtus izlēcējus. Nu, piemēram, “Toyota C-HR” pakaļiņa nav mazāk izaicinoša un daudzus kārdinoša. Jāsper atbildes solis.

Kas tad šim jauns?

Par ārējo veidolu es nebūšu īstais runātājs. Šis – kategoriski - nav mans stils. Jaunais “Juke”, lai gan lielās lampas no motora vāka novācis, šķiet vēl lecīgāks par pirmo. Kāpjošās sānu līniju šķautnes, jumts ar garenvilni, jaunās acis ar tādiem kā propeleriem, vēl mazāki nekā agrāk aizmugurējo durvju logi, kas pakaļā sēdošajiem draud ar klaustrofobiju… Stop, vecais īgņa! Pērc kādu “VW”, “Suzuki” vai “Renault”. Atstāj šo paaudzei, kurai pulkstenis nav tikai laika rādītājs. Un auto ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī laikam jau pats svarīgākais sevis demonstrēšanas aksesuārs.

Rakstīšu par tehniku. Patiešām labu tehniku. Pilnpiedziņas piedāvājuma gan vairs nav. Jo nav pieprasījuma. Liela tilpuma un jaudas (vecajam bija 1,6 l un 190 ZS) motoru vairs nav. Jo ekoloģiskās normas spiež. Un aizvien vairāk ļaužu saprot, ka 100 “zirgi” uz svara tonnu ir pietiekami visiem ātrumiem, kas Eiropā atļauti un vajadzīgi (ja vien katru dienu nebrauc kādus 100 km uz darbu pa vācu “bāni”). Jaunajam ir viens darba tilpuma litrs trīs cilindros. Motors, ar kādu (Suzuki izpildījumā) jau gandrīz gadu braucu (un slavēju) ikdienā. Šis nav sliktāks. Iespējams pat mazliet labāks, mazāk vibrējošs ekonomiskajos režīmos (zem 2000 apgr./min.). Par pieciem zirgiem jaudīgāks, 10 ņutometru pārsvars griezes momentā. Kas to devis? Laikam jau nenoliedzami lielākā Nissan partnera Renault pieredze trīscilindru tehnoloģiju pielietošanā.

Arī variatora vairs nav

Ar bažām gaidīju tikšanos ar komplektu “litrs ar automātu”. Šāda skepse dzimusi pieredzē, kurā vairāk rūgtuma nekā prieka. Kūtras reakcijas apdzīšanas manevros, krietni lielāks nekā manuālām versijām degvielas patēriņš. Tā vien brieda secinājums – maziem motoriem automāti der tikai tad, ja brauks ar šo cilvēks bez pat mazākajām pretenzijām uz dinamiku.

Un te – “Juke” nevis ar veco firmas CVT (continuously variable transmission), bet ar DSG ((direct-shift gearbox) jeb divsajūgu automātu. Šī konstrukcija visplašāk lietota VW/Audi grupas automobiļos, bet nu jau sastopama arī BMW, Volvo, Ford un Nissan ražojumos. Kā brauc? Teicami! Pēc pirmās stundas niecīgām adaptācijas problēmiņām varu bliezt kā Šūmahers. Un – labākais – paaugstinātu rijību nemana. Patēriņš – ap sešiem litriem uz simtu ne sevišķi pieblīvētā pilsētā (vasaras pusdienlaiks). Uz šosejas – vēl mazāk. Drusku mazāk nekā “Vitarai”, kuras galvenais pārnesums “īsāks”, aerodinamika, šķiet, mazliet sliktāka. Tātad? Iesaku?

Ieskatieties tomēr vēl vienā tabuliņā, kurā Latvijā pašlaik populārāko mazo krosoveru cenas dotas divām versijām – ar mehāniski vadāmu kārbu un automātu. Starpība gluži vai šokējoša. Šim “Juke”, piemēram, vairāk nekā 4000 eiro. Nepirkšu! Jo māku robus slēgt pats. Atļaušos palielīties – daru to labāk pat par DSG.

Bet ļaudis pērk. Eiropā mazāk. Amerikā – gandrīz visi. Foršu jociņu kaut kur internetā manīju – vienīgais iemesls, lai jenķis izvēlētos manuālu kārbu: tā ir labākā pretaizdzīšanas ierīce, jo neviens zaglis ar šito braukt nemācēs… Lāga nemāk arī Jāņa, kurš nupat prasīja padomu auto izvēlē, sieva Eva. Un Jānis ir taupīgs. Iespējams pat skops. Un viņš skaidri redz, cik viltīgi ražotāji izliek slazdus šiem nepietiekami prasmīgajiem vai pietiekami slinkajiem klientiem. Nu nemaksā taču tā “Juke” automātiskā kārba par četriem tūkstošiem dārgāk kā parastā! To vienkārši nedod lētākajās auto versijās, bet iebāž apšaubāmas vajadzības papildaprīkojuma komplektos. Ņem, ja vari atļauties. Atkārtoju – šis automāts ir ļoti labs. Arī “Juke” stūres raksturojumi teicami, dāmai un pilsētas manevriem piemēroti, aktīvu čali apdzīšanas slalomos priecēs. Ņem, ja vari atļauties. Vienu “superfīču” gan labāk neņem – 19 collu zemprofila riteņi šādam auto varbūt ir “smuki”, bet mūsu grambās krata pretīgi.