Visticamāk, ka brauksim, japāņi tam ir piegājuši ļoti nopietni, korejieši ar, ja tas gals to dara, un viņi ļoti reti slimo ar "nothing personal just business" tipa sērgu. Jamie paši vai ar valdības palīdzību savos produktos cenšas rast risinājumus Japānas lokālām problēmām, kā piemēram iespējamu enerģijas iztrūkumu dienas vidū, ja pēkšņi visi izdomātu braukt tikai ar BEV utml.

Plāns ar to ka tos pašus bateriju EV varētu izmantot kā iztrūkuma kompensējošu mehānismu, tur cik noprotu izgāzās kā veca sēta, tad nu H2 tomēr ir labāks potenciāls.

Pafantazēsim!

Brauksim, ja piepildīsies viens vai abi šādi nosacījumi:

1)ūdeņraža uzglabāšana / pārvadāšana sasniegs pilnīgi jau kvalitāti/tehnoloģiju (ieguglējiet Solid Hydrogen - esot iestrādes glabāt ūdeņradi cietā veidā)

2) ja elektrības ražošana paliks tik lēta, ka būs vienalga, kā ražot ūdeņradi, un kā glabāt - izdevīgi būs tāpat. (ja palaidīs ITER tipa reaktorus, droši vien)

Es domāju, ka bateriju tehnoloģijas jau ir 'ieskrējušās', un tuvākajā nākotnē brauksim ar bateriju elektroauto. Ūdeņradis - pēc pāris desmitgadēm, vai kravas auto / auto ar lieliem ikdienā veicamiem kilometriem.

Ir arī viedoklis, ka ūdeņraža tehnoloģijas atbalsta lielie fosilās enerģijas milži - divu iemeslu dēļ. Ūdeņradi var ražot no gāzes (un naftas), un otrs - lai izkavētu bateriju tehnoloģiju ātro ieviešanu.

Kāpēc tik braši jākritizē tik perspektīva tehnoloģija?

Pie Latvijas attālumiem ūdeņradis būtu diezgan ērta tehnoloģija.

Vai revolūcija iekšdedzes dzinēja evolūcijā?

Interesanti,kāpēc cilvēks aizmirsis par tvaiku?

Ūdeņraža tehnoloģijā ir tas labums, ka, piemēram, iegūstot to elektrolīzes ceļā, var izmantot jebkādu tajā brīdī pieejamās enerģijas apjomu, kas ir svarīgi, izmantojot Sauli vai vēju.

Pagaidām izskatās, ka elektrība ir optimālais

www.delfi.lv/news/versijas/roberts-zile-kadas-sekas-var-izraisit-eiropas-zalais-kurss.d?id=53730287

Visvairāk iedzīvotājus skars jaunā regula, kas attiecas uz iekšzemes transportu. Tā paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai auto, kas darbināmi ar ūdeņradi.

10-15 gadi

Zaļais ūdeņradis nerada izmešus, un daudzi uzskata, ka tā ir atslēga globālās sasilšanas ierobežošanai. Tātad, vai tiešām lielā nākotnes cerība vai vairāku miljardu eiro kļūda + VIDEO iauto.lv/tehnologijas/dazadi/39462-zalais-udenradis-klimata-glabejs-vai-miljardu-verta-kluda-video via @iAutolv

Visiem tiem plāniem vajaga ļoti daudz enerģijas, kuras nav pagaidām. Ja 10 gadu laikā jāatsakās no naftas produktiem transportā - kas aizstās tos džoulus, megavatstundas, ko iegūst sadedzinot ogļūdeņražus? Atomstacijas jau būtu jāsāk būvēt, termiskā kodolsintēze itkā tik sāk darboties. Labi, bateriju fabrikas sāk būvēt, bet infrastruktūra uzlādes stacijām ar nepieciešamo jaudu un ''štepseļu'' skaitu pat mūsu mazajā zemīte - sen jau bija jāsāk reāli kaut ko darīt!

Ja nav kaut kāda slepena plāna B, tas viss pagaidām lidzinās utopijai. Vienalga - ūdeņradis vai elektrība baterijās.

Visticamāk, lielāko daļu dabasgāze.

Jā, Patlaban dabasgāze ir reālākais risinājums. Vismaz ne pavisam bagātām valstīm.

Bet, ja ir enerģijas pārbagātība, tad var ražot jebkādu degvielu, kombinējot oglekļa ( no gaisa , saprotams ) , ūdeņraža un skābekļa atomus ( no ūdens ). Resp. "zaļo" metānu, etānu, metanolu , etanolu. Porše ražos pat "zaļo" benzīnu. Kāpēc jāaprobežojas ar neērto ūdeņradi ?

Savukārt, neizsmeļami enerģijas avoti ir divi, un tie nav ne vējš , ne saule, bet gan kodoltermiskā sintēzes reakcija un ģeotermālā. 99% procenti planētas Zeme ir karstāka par 1000 C. Un 10-13 km dziļumā jau jebkur ir pietiekams karstums ģeotermālajai spēkstacijai. Enerģētikas bāzēšana uz "vēja ķeršanu" noteikti ir tikai īslaicīga risinājums.