Mans pirmais iespaids, redzot Hyundai Ioniq 6, bija tāds, ka kaut kur esmu redzējis šo auto. Un jā. Pie tam nevis vienu reizi, bet vismaz 3 un visas - dažādi auto.

Priekšpuse man atgādina savulaik diezgan populāro Hyundai Coupe (2006 -2009). Tikai mūsdienīgāki lukturi.

No sāniem - Mercedes CLS(1.paaudze), tautā saukts par banānu. Aizmugure - Porsche Taycan. Sanāk, ka par nepilniem 70 tūkst. EUR uzreiz var nopirkt trīs dažādus auto.

Jau pašā sākumā mums dalījās viedokļi par to, vai šis auto ir skaists vai nē. Es biju viens no retajiem, kam likās pievilcīgs.

No ārpuses likās tāds kosmisks, skaidrs, ka salonā jabūt vēl lielākam kosmosam Bet te bija man dienas lielākā vilšanās - Interjeres pavisam noteikti atpaliek no kārtu lētākiem auto, piemēram Renault Austral, AndroidAuto savienojas tikai ar vadu, displejs nav intuitīvs, t.i., jāpiedomā, kur ko var atrast. Ļoti kaitināka, ka katru reizi pie ātruma pārsnieguma un pat pie nepārsnieguma brīdina skaņas signāls, ka pārsniedz. Piemēram, pilsētā brauc 55 km/h, uzreiz pīkst. Vaiu ārpus, kur zīme 70, bet pēc krustojuma tā vairs nav spēkām tik un tā Ionic uzskata, ka pārkāpju.

Protams, sēdēšana ir ērta, dinamika pēc sajūtām ir sliktāka kā Škoda Eniaq. Ar hronometru gan nemērīju.

Īsais spriedums, es noteikti neesmu šī visnotaļ specifiskā auto mērķauditorija. Tajā cenu kategorijā ir pieejams diezgan plašs piedāvājums. Es ar savu maku balsotu par citu auto.

Es nepiederu kaut kāda konkrēta auto zīmola fanu grupai. Man galvenais lai ir vienkāršāka praktiskāka, lētāka ekspluatācija. Jā un pēdējā brīža atklāsme Korejas ražotājs domā par šo. Jo naudiņas ir dotas par tehnoloģiju. Ioniq6 baterija. 800v lai ātri lādējas un maz karst attiecīgie mezgli pie straujas, lielas jaudas atdeves. Dzese/sildīšana šķidruma, ar atdalītu tilpumu ZEM strāvas elementu paketēm. Respektīvi pie pašiem strāvas akumulējošiem elementiem šķidrums nevar tikt. Par daudzām citām labām lietām es te neizvērsīšos būs garlaicīgi. Izcelšu svarīgāko, manuprāt.

 1. Laba range distance ar vienu uzlādi, labs vidējais patēriņš man iznāca 13-14 kWh/100km. Piebildīšu ka neko īpaši neekanomēju un izmēģināju auto jaudas paātrinājuma iespējas.

 2. Auto iespēja to izmantot kā lielu poverbanku savam mikroģenerātoram. Nākotnē tas izskatās paliks jo aktuāli.

 3. Ļoti laba un stabila vadāmība. Bija iespēja to izjust stipra lietus laikā. Pat lielā ātrumā nejutu risēs akvaplanēšanas sajūtas. Iespējams iemesls amortizātori ar Hyundai paša izstrādātu elektronisku regulēšanu.

 4. ASV pretstatā teslai vēl var saņemt pamatīgu federālo atbalstu un Hyundai dāvāto bezmaksas 2gadu uzlādi.

Šajā Gada Auto lielajā testā, viennozīmīgi interesantākais elektroauto, dizains var patikt vai nē, bet tas nav garlaicīgs. Braukšanas kvalitāti, gan pa asfaltu, gan grants ceļu var salīdzināt ar Mercedes līmeni. Patīkami pārsteidza ekonomiskums apmēram 14 kw/h uz 100 km, kas ir ievērojami labāks par šādas klases eiropas analogiem, pie tam testos neviens nebrauc ekonomiski. Pie liela ātruma auto uz ceļa jūtas, kā pielīmēts. Sēdēšana un ergonomika ļoti ērti. Ātrās piekļuves pogas saprotamas un nav bezgalīgi jārakņājas pa planšeti, lai noregulētu, peimēram, klimata kontroles darbību.

Vienīgais, kas liekas par lielu, tā ir cena.

Auto  interesants, ieraugot jau piesaistīja uzmanību ar savu ārējo izskatu. Bet kādam ļoti patīk, kādam ir jau pa daudz moderns. Teikšu dizains nav tā ka man patika izteikti, bet uzmanību noteikti manu piesaistīja. Salons, daudz vietas, smuki displaji, noteikti vajadzīgs laiks lai pierastu pie spoguļiem, tas atkal tāds gaumes jautājums, vai patīk vai nē. Man likās ka asas bremzes, bet varbūt nogurums jau darīja savu. Aizmugurē ļoti daudz vietas, var izplesties. Liels bagāžnieks. Laba un dinamiska vadāmība. Nav mans tops, bet mašīna interesanta.

Nebrīnīšos, ja šis auto cīnīsies par balvu Sportiskākā auto nominācijā. Elektroauto straujais paātrinājums kādu laiku gan vairs nepārsteidz, bet pārsteidz tas, cik stabili šis auto turas uz ceļa un pakļaujas dažādiem manevriem - it īpaši straujos līkumos. Turklāt auto ir ļoti ekonomisks - kā jau te iepriekš minēja, 13-14 kWh ir sasniedzams rādītājs. 

Auto izskats aerodinamikas un stila vārdā ir īpatnējs. Man drīzāk patīk, nekā nepatīk. Vienīgi nesaprotu Hyundai modi izmantot pelēko plastmasu sliekšņu un aizmugures bufera noformējumā. Ja pie baltas virsbūves krāsas vēl var pieciest, tad melnā virsbūves krāsa ar šo pelēko veido reti neglītu kontrastu. 

Salons ir plašs, komfortabls un viegli lietojams. Nepatīk, ka automobilis sākotnējos iestatījumos brīdina par visu iespējamo - braucienu pavada nemitīga spalgu signālu skaņa, jo nesaprātīgais autovadītājs ir par visu jāpabrīdina. Cik sistēmu, tik brīdinājumu. Labā ziņa ir tā, ka izveidojot konkrētu autovadītāja profilu, var izslēgt vai atzīmēt nepieciešamos brīdinājumus. Bet izmantojot t.s. viesa profilu, brīdinājumu signāli būs jāatslēdz pie katras braukšanas.

Sākšu ar dizainu. Ir panākta situācija, ka vienaldzīgo būs maz, vieniem patiks, citiem liksies pilnīgi garām. Man īsti nepatīk. Bet automašīnas dizains ir galvenais iemesls tās nelielajam strāvas patēriņam. Pats rudens testos iebraucu mazliet zem 14 kWh/100 km. Arī lielajos testos, kur neviens nedomā par ekonomisku braukšanu, rādītājs bija ap 17 kWh/100 km. Un virsbūve spēlē lomu, jo Hyundai Kona "ēd" vairāk. Salons ļoti plašs, ērts, daudz vietas arī aizmugurē. Izdevās saregulēt ērtu sēdpozīciju. Domāju, ka būs labs auto garos pārbraucienos. Dinamisks, noturīgs uz ceļa.

Patika 360 grādu kameru kvalitāte, nepatika brīdinājumi jau pie mazām novirzēm no atļautā ātruma. Pie tam spalgie brīdinājumi dažkārt bija arī vietās, kur ātruma ierobežojumi jau ir beigušies. Protams par drošību ir jārūpējas. Kameras sānu spoguļu vietā noteikti nav tā lieta, ko gribētu savam auto. Kolēģi gan teica, ka pie tā var pierast. Dārgs, bet šajā auto klasē nekā īpaši lētāka nav.

Kopumā, ja neskaita ārējo dizainu un sānu kameras, auto man patika.

Ar Ioniq 6 rudens pusē kopā pavadīju vienu vīkendu un to pāris dienu laikā tas pārliecinoši ielauzās manā personīgajā elektromobiļu Top 3. Perfakta vadāmība, ko īpaši labi varēju izmēģināt līkumotajā ceļā no Valmieras uz Cēsīm, sportiska dinamika, negaidīts ekonomiskums un visam pa virsu pilnīga komforta sajūta - ko vēl vairāk vajag? Pārsteidzoši, taču patika arī sievai, kura vispār auto lietās ir diezgan kaprīza, un pat tēvam, kurš ir diezgan izteikts oldschool džentlmenis. Protams, ārējais izskats ir gaumes lieta, bet man šajā gadījumā īpaši netraucēja, jo vairāk tādēļ, ka te daļa smukuma ir upurēta aerodinamikas vārdā. Tiesa, mietam ir arī otrs gals - auto ir tik zems, ka tagad pa sniegiem es savā lauku mājā ar to iekšā netiktu... Ja vēl vajag kaut ko prakritizēt, tad pieminēšu klimatkontroli, ko, neejot dziļāk displeja izvēlnēs, pa tiešo tā arī neizdevās noregulēt tā, lai pūstu gaisu tieši tik, cik vajag. Jāpierod arī pie zemā jumta un ļoti slīpā vējstikla, ko pāris reizes, ceļot roku, lai piekārtotu brilles, iebakstīju jumtā.

Jāpiekrīt, ka viens no interesantākajiem auto, ar ko šogad sanācis izbraukt, un visprecīzāk būtu raksturojams kā "auto, kurš nepatīk, bet patīk".

Atklāti sakot, man tiešām Ioniq 6 nepatīk, bet varbūt tieši šai apstāklī slēpjas šīs mašīnas pievilcība, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka dizains ir pakļauts funkcijai - mērķim samazināt gaisa pretestību un palielināt sniedzamību. Tas ir ērts, kluss, digitāls, aizmugurē vietas ir tik daudz, ka mierīgi vari kājas izstiept taisnas kā zīmuļus un dinamika - vairāk nekā pietiekama un ar rezervi. Versiju nav daudz (Ioniq 6 ir klasiskā piedziņa ar 200+ZS un pilnipedziņa ar 300+ zirgspēkiem), taču piemērotāko sev var atrast katrs, kurš vēlas kaut ko vairāk par mazo vai kompaktklasi. Vienīgi jārēķinās, ka bez 50-60 tūkstošiem eiro pie dīlera nav, ko darīt.